piektdiena, 2016. gada 30. septembris

Miķeļdienas mītaviņa un danči Katlakalnā

Senlaikus Miķeļi bijuši vieni no gada lielsvētkiem – kad lauki nokopti, kad graudi klētīs un apcirkņos... nu labi, vietumis vēl rijās vai lini vēl mārkā varbūt. Bet neskatoties uz to, Miķeļi ir kārtīgi ražas svētki laikā, kad lielie lauku darbi padarīti. Daudzviet jau atkal un joprojām Miķeļi svinēšana ir goda lieta. 

Miķeļos tirgojas. Un nes plānā – tirgū - visu, kas labi paaudzis, vai labi uzdarināts. Un mijas ar labumu. Pret jauku savu lietiņu var iemainīt cita labo lietiņu. Savu Miķeļdienas mazmītavu ar visādiem priekiem un dancošanu, ar tirgošanos un dziedāšanu bija savīkšuši Katlakalna bērnu folkloras kopa ar savu skolotāju Lauru priekšgalā un ar jaukiem danču muzikantiem, kuros bērnu mammas sirsnīgi darbojās.  Un RĀMUPI bija ieaicinājuš, par ko mums bij' liels prieks. Jo katrs jau gan grib ar prieku Miķeļos ciemos iet.

Miķeļos dzied un dižojas ar paveikto. Bet vai Miķeļos dejo? Jā, Miķeļos arī dejo. Un iet rotaļās. Es mācēju danci vest jeb Mugurdanci..., Sēnēs, sēnēs..., Cūkas driķos, Pankūkdanci, un pat igaunu Raganu. Dejo daudzi, gandrīz visi sanākušie: puikas un meitenes, vīri un sievas, visu paaudžu ļaudis svin un priecājas. Visi dejo – aizrautīgi un nebēdnīgi. Un pat arī rotaļājas Miķeļos iet. Bērnu iemīļoto Kāpostiņi, rācentiņi un to rotaļu, kas izstāsta, kā Mēness pa debess jumu ripinās no redzamā neredzamajā un atkal atpakaļ. Vai drīzāk - to, kā mēs Mēness ceļošanu – augšanu un dilšanu - debesīs skaitām. Trejdeviņi. Tai rotaļā ne tikai bērni mācās skaitīt, bet arī tā ir stāsts par to, ka Mēness mēnesī ir trīs deviņdienu savaites/nedēļas un divas/trīs tukšās dienas, kad Mēnesi debesīs neredz. Kad 3 reizes pa deviņām dienām aizrit, tad pienāk 2 tukšās dienas, kad Mēnesi neredz, un kad tās dabū sev trešo klāt, tad ir atkal citi divi pāripalikušie un spēle/mēness sākas no gala. Mēness ir atkal redzams un aug. Taisni tā kā tagad ir, kad Mēness izdilis un nav redzams, pēc trim dienām to varēs pievakarē pēc saules rieta ieraudzīt.

Miķeļi ir ražas laiks. Katlakalnā, kad bērnu folkloras kopa svin Miķeļus, viņiem tas ir arī zelta zīlīšu laiks. Zelta zīlītes aug zelta ozolā. Un zelta ozols aug upītes krastā. Par dejošanu un prieku man viena tāda tika. Skaistiņa ļoti.

Bet visādi citādi – prieks par brašajiem bērnu kopas bērniem un par sparīgajiem muzikantiem. Viņiem paldies par Miķeļos aicināšanu un par košo kopīgo svinēšanu. Un tad nu uz tikšanos atkal – citos svētkos. Mārtiņos varbūt, uz ko esam jau ieaicināti ciemos.


Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru