Ziemas laiks. Ziemas vidus. Laiks, kad saule debesu redzamajā daļā pavada visīsāko laika sprīdi. Pasaules Ziemeļu puslodi apgaismo sniegs un ziemeļblāzmas atspīdums. Mēness spozme un istabās iedegto sveču liesmas, un ugunskuru gaisma. Mēs varam savās iedomās un apcerēs aizkļūt tāltālu senatnē, kad ļaudīm nācās pietikt ar daudz mazāku gaismas daudzumu, kā tas ir šobrīd. Laikos, no kuriem nāk mūsu tautā joprojām dzīvās un daudzos atdzimstošās tradīcijas.
Rit mēnesis, kas droši vien ne jau nejauši ieguvis Vilku mēneša nosaukumu. Laiks, kad no paša Dieva vilkam ļauts visvairāk brīvības. Tas ir dabas valdīšanas laiks atšķirībā no vasaras, kad valda cilvēks savos tīrumos, līdumos, druvās un arī mežos, un vilkam jāklusē, kad tam mute aizsieta. Ziema ir laiks, kad senatnē cilvēks vairāk laika pavadīja sētā, istabās. Kad mēs esam iekšēji vērsti, apcerīgi. Arī mūsu laikos itin bieži gribam būt rāmāki. Bet no otras puses – Ziemas vidus, Saulgirežu svētki tiek svinēti gana skaļi un līksmi, no sētas uz sētu ejot.
Ziemas vidus mēnesi dēvē par Vilku mēnesi. Lietuviešiem tas ir
gruodis, poļiem -
grudzień un baltkrieviem –
сьнежань, savukārt, ziemeļgermāņiem tā senais nosaukums ir
frost-måned (sala mēnesis). Tuvumā dzīvojošām tautām mēnešu nosaukumi ir līdzīgi, jo tie nākuši vērojot apkārtējo dabu un norises tajā. Līdzīgi ir arī rituāli un to saturs un mērķis – tumsas atvairīšana un gaismas piesaukšana. Tie veltīti aizsardzības un nākamajā vasarā gaidāmās ražas pieburšanai – auglībai, veselībai, pārticībai.
Garajos un tumšajos ziemas vakaros gatavo puzurus – košu rotu telpām un arī aizsardzības un veiksmes zīmi, iet maskotos gājienos – čigānos un/vai danča bērnos, ar dziedāšanu, spēlēšanu un trokšņiem, ar tālu skanošiem “kaladū!!!” no sētas uz sētu tiek vilkts bluķis, to garā ceļa galā, ciema centrālajā vietā, sadedzinot. Tādējādi simboliski tiek atvairīts sliktais un izspēlēts pasaules pārradīšanas mīts, saulei viņas ceļā līdzot debesu jumā atgriezties uz pavasari.
Kopš mēs, Katlakalna folkloras kopa RĀMUPE, esam šeit, arī mēs tiecamies kopt tradīcijas, arī ziemas laiku tradīcijas, kas mums kļuvušas īpaši mīļas. Dienu pirms Bluķa vakara, vienas no Latvijas puzuru dižmeistarēm, Ausmas Spalviņas, virsvadībā, RĀMUPES sievas un citi ieinteresētie domubiedri darinājām puzurus – katrs meistardarbnīcas dalībnieks sev pats un arī kopējam puzurim izdarināja un pielika pa kristāliņam, kam pirms tam Ausma uzbūvējusi kodoliņu, Laimas krustu. Mūsu jaunais skaistais puzuris nu rotās, sargās, greznos un iedvesmos mūsu mēģinājumu telpu.
Bet mēs paši, vienu no pirmsziemassvētku darbiem paveikuši, nākamajā dienā ar katlakalniešiem kopā devāmies pirmajā šīgada Bluķa gājienā - Saules meitu vest šai zemē un Ziemassvētkus pamazām vilkt kalniņā. Jautri spēlējot un skandējot “kaladū” pa Pļavniekkalna, Naudītes, Bērzu un citām Katlakalna ielām devāmies nest svētību un iepriecināt paši sevi un sagaidītājus, - un jo īpaši tos, kas bluķa svētību vēlējās savai sētai un saimei. Ne vienā vien sētā tikām laipni uzņemti un pacienāti, kā jau tas piedien, un tikām arī saimniekus izdancinājuši un rotaļu pulkā ieaicinājuši. Atgriezušies savā “sētā” pie Tautas nama, varējām dziedāt ugunsdziesmu, ziedot un, pirms bluķi ugunī likām, piesaukt tās vēlmes un domas, ko īstenojamies sagaidām.
To, kādu laiku sagaidīsim un uz kādu ražu cerēsim nākošvasar, varēsim nojaust, kad Vilku mēnesis būs aizritējis. Lūk, ko saka ticējumi – Vilku mēnesis ir Ziemas cepure, Ziemas mēnesis (janvāris) – kažoks, bet sveču mēnesis (februāris) – Ziemas zābaki. Ja vilku mēnesis sauss – pavasaris un vasara būs sausa. Auksts, sniegains, ar sarmu un vējiem bagāts vilku mēnesis paredz bagātu ražu nākošgad.
Bet vēl svinam Ziemassvētku gaidīšanu. Vēl mums priekšā Gaismas (Lūcijas) diena Vilku mēneša pilnmēnesī, kad dienasgaismas ir jau par vistas naga tiešu vairāk, un tad jau drīz arī “četri brāļi Ziemassvētki”, kas dziedādami, spēlēdami ies pār kalnu, kas pastalas plēsīs dancojot. Sens tiējums vēsta, ka Ziemassvētkos laiks apstājas. Un svētkus svin četras dienas un naktis. Gaismas atgriešanās piesaukšanai veltītas. Un tad jau saule kāps atkal debesu kalnā augšup.
Lai it visiem gaišs un līksmes pilns Ziemas vidus laiks saules argriešanos gaidot un svinot!
Komentāri