Tie Dievam dārgi laiki;
Ziemassvētki Bluķi vilka,
Liela diena šūp'li kāra.
Ziemas viduspunkta vakarā, 21.decembrī 18.00 katlakalniešus un citu vietu ļaudis aicinām sanākt pulkā mūsu Sauliešu pilskalnā, Pļavniekkalnā. Ja vēlaties, vispirms savos pagalmos un ap savām mājām un sētām variet bluķi izvilkt un visus šīgada kreņķus un neveiksmes tajā savilkt, lai tad ar mūsu visu labo domu un kopā dziedātu dziesmu spēku tos sadedzinātu mūspašu kopīgi iedegtā svētugunī.
Ir itin daudz Ziemas vidus laikā dziedamu dziesmu, kas stāsta par to, cik svarīgi ir Ziemassvētkus svētīt. Tai laikā dzimst gaisma, dzimst jauna pasaule, jauna Dieva izpausme. Ziemassvētki ir vizināmi, tajos līst sudraba lietus, jaunā pasaule dzimst vizēdama, pamazām izgaismodamās - arī to stāsta mūsu senās Dainas.
Nupat ir pagājusi diena, kas mūsu brāļu tautā leišos ir dēvēta par Gaismas dienu, Šviesos diena. Citviet Ziemeļzemēs, īpaši Zviedrijā to pēdējā laikā dēvē par Lūcijas dienu, it kā veltītu kādai itālu svētajai būtnei. Bet pašos pamatos mēs saprotam, ka šī diena ir daudz ciešāk saistīta ar saules, gaismas un dienas atgriešanos. Tuvu Lūcijas vārdadienai ir tas laiks, kad diena no vakara puses īsāka vairs netop. Vēl kādas dienas tumsa šķietami paaugsies pa mazam gabaliņam tik no rīta puses. Tālab arī Lūcijas vai Gaismas, vai Ausekļi, tieši šai laikā svin savas vārdadienas un patiesībā svin ne jau pašu tumšāko laiku, beet mirkli pirms gaismas atgriešanās. Gaisma vieglāk dzimst tur, kur tā top daudzināta.
Dažuviet valda ticējums, ka Lūcijās diena ir jau par naga melnumu lielāka. Teiku un ticējumu par Gaismas atgriešanās, par tumsas robežas laiku ir daudz un dažādas. Mēs, kas vairs tik ļoti dabas tuvumu neizjūtam, tomēr gribam savā iekšpasaulē to mistisko, dabas tumsas un gaismas mijas laiku piedzīvot, savās sirds un asins atmiņās to saglabāt un saturēt, un svētīt.
Un arī Gaismas atgriešanos piesaukt un daudzināt.
Ai, bagāti, Ziemassvētki,
Lejiņā nogājuši;
Tekam veci, tekam jauni,
Velkam svētkus kalniņā.
Te dziesma par mūsu katra klātbūtnes svarīgumu svētkos - svētki jau nevar svētīties paši, - tikai caur mums tie tiek svētki būt, un tad arī mēs paši līdz ar svētku svētīšanu tai kalnā būsim tikuši. Kad būsim katrs savu artavu, savām spējām prasmēm un varēšanai atbilstošu devumu svētku kopumam devuši, tad nākamā gadā būsim divkārt stiprāki, gudrāki, veselāki, laimīgāki! Gan mūsu Jāņugunis ir svarīgas, gan arī Ziemassvētku ugunis tikpat nozīmīgas saskaņai ar pasaules kārtību, dabu un Dievu, saskaņai ar Māru, Laimu, Pērkonu...
Svētkos ir labi būt kopā ar savējiem - vai būsiet pirmo, otro vai desmito reizi ar mums pulkā nākuši... visi esiet aicināti!
Līdzi ņemsim arī ziedu uguskuram (graudus, vilnu, Jāņu vainagus...), kā arī mazu svētku cienastu. Īpaši labi būs, ja paņemsiet arī mazliet sausas malkas ugusnkuram.
Pieteikšanās un sīkākas ziņas par Notikumu zvanot Guntai (tālr.: 28846708)
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru