sestdiena, 2013. gada 7. decembris

Kas ir tie Čigāni!

Jā, kas tad Viņi ir - Čigāni, kas ap Ziemas vidus laiku staigā apkārt pa mājām un sētām... - dažādi tēli. Savādi un neparasti. Ikdienā tādus nesastapt. Kas ir šīs būtnes? No kurienes viņi nāk, ko simbolizē? Ko vēsta? Un kāpēc viņu atbilstoša uzņemšana ir tik nozīmīga?

Čigāni sastopami visbiežāk tieši Ziemassvētku laikā. Ļoti raibi un daudzveidīgi. Lai arī mosaukums viens, tie var būt ļoti dažādi - katram Latvijas dižnovadam raksturīgi mazliet atšķirīgi tēli šai masku grupā. Katras saimes vai kopienas Čigāni varbūt arī gadu no gada neveido vienmēr vienus un tos pašus tēlus, bet kaut ko pamaina. Tomēr, - ir tēli, kas ir sastopami biežāk, daži, šķiet, ir gandrīz vai obligāti šādā maskoto kopienā.

Visiem maskotajiem, tai skaitā, Čigāniem, - lai kuŗā gadalaika tumšajā laikā vai cilvēka dzīves pārejas laikā viņi nāktu, ir liels sakars ar Viņsauli. Viņi nāk no Turienes un zināmā mērā viņi ir mūsu senču garu izpausmes. Viņu Viņpasaulīgumu norāda saistība ar svešo - svešu izskatu, jo ģērbjas tā, lai nepazīst, svešu rīcību, - rīkojas neikdienišķi, bet atbilstoši tēlam, pretēju dzimumu, - meitas ģērbjas par puišiem, puiši - par meitām.

Saistības ar Viņsauli, mītisko, ar dabas garu pasauli un pretējības dēļ cilvēku savienošanās ar masku tēliem un "pārvēršanās citā" ir uzskatāma par bīstamu, tālab senatnē maskotajos gājienos īpaši nav piedalījušies bērni. Droši vien, ka gadījās, ka kādureiz viņi atskrēja gājienam līdzi un pat tika kā nepazīstami ieģērbti, bet kaut kādi atsevišķi maskoto bērnu gājieni jau nu gan nav notikuši. Mūsdienās mēs mēdzam mazliet atkāpties no šīs senās tradīcijas izpausmes ar domu, ka arī bērni ir jāiepazīstina ar tradīcijām un tālab arī bērni veido sev maskas. Protams, ka bērniem tas patīk, bet jāatceras, ka bērni nevar iznest to fizisko, mentālo un garīgo slodzi, kas maskām jānes, ne arī veikt tos auglības un svētības rituālus, kas maskotajiem piedien darīt.

Vēl viena svarīga nianses ir tā, ka iespēju robežās, katrs savu maskas tēlu drīzāk veido pats no tām lietām, sadzīves priekšmetiem vai apģērbiem, kas atrodami mājās. Daudz retāk izmanto kādas veikalā pirktās maskas, parūkas vai ko citu. Nāves vai Kaziņas baltumu dabū sapūderējoties ar miltiem, melnas acis iekrāso ar ogli, sārtus vaigus - ar sarkano bieti. Tradicionālajām maskām arī nav jābūt ļoti izskaistinātām – tās nekādā ziņā nav princešu vai kādu citādu daiļavu maskas vai tēli – drīzāk tieši otrādi – no šī estētiskā aspekta maskotos pat var dēvēt par neglītiem, bet tai pat laikā tām piemīt kāda sava īpaša estētika vai īpašs valdzinājums. 

Mūsdienās mēs daudzviet esam pieraduši masku gājienus un izdarības uztvert tikai un vienīgi kā izklaidi, bet tas nebūt tā nav. Lai arī varētu rasties tāds iespaids, vērojot, ko maskotie dara, kā viņi rīkojas un uzvedas. Zināmi jautrības, radošuma un spēles elementi ir sastopami it visos masku gājienos - tiek daudz smiets, Čigāni audz dzied, dejo, reizumis izved kādu teātri (spēli) - kādu laulā, sagaida bērna piedzimšanu, vai pat izaicina klāseošos uz "nomirušā" apraudāšanu. Protams, ka šādas izdarības arī var radīt iespaidu, ka šis ir viena vienīga izklaide. Visas šīs dzīves notikumu, pārejas situāciju izspēles zināmā mērā rāda cilvēka līdzdalību un līdzatbildību gaisas atdzimšanas un pasaules pāŗdzimšanas veiksmīgās norisēs. Tāpat kā jebkuŗas citas tradicionālās izdarības, arī Masku gājieni, un savā īpašā veidā tieši masku gājieni, ir domāti auglības un svētības vairošanai. Maskotie nes svētību, veselību, auglību, pārticību... 

Ko tad nozīmē - pienācīgi uzņemt maskotos? Te iederas arī saprast katra tēla vēstījumu un sūtību. Tas svarīgi gan tiem, kuŗi maskojas un ieiet tai tēlā, gan tiem, kuŗi maskotos ļaudis uzņem. Svarīgi ir daudz kas, - arī apzināties to, ka maskotie nāk haosa pasaulē, pārejas laikos - gan cilvēka dzīves pārejas brīžos, robežsituācijās - krustabās, vedībās un bedībās, gan dabas tumšajā, gaismas pārdzimšanas (atdzimšanas) laikā, kāds ir Ziemassvētkos un gada tumšajā laikā vispār. Viņi palīdz gan pašām pārmaiņām notikt un harmoniskajai pasaulei radīties haosā, gan cilvēkam šos sarežģīto situāciju pārvarēt. Tāpēc arī pateicība ir viens no svarīgākajiem aspektiem maskoto uzņemšanā - svarīgi ir tieši sirds atvērtībā un no sirds došana. 

Tikpat svarīgi ir atbilstoši atsaukties maskotajiem un zināt viņu rīcības un darbošanās motīvus. Mājinieki paši parasti nemaskojas. Ja tavā sētā vai istabā ierodas maskotie, tev jāsaprot, ka nozīme ir jebkam, ko viņi dara. Un atbildēt, rīkoties: svarīgi meitām ir pabužināt Lācim kažoku un paglaudīt muguru un saprast, ka Dzērves knābāšanai arī ir sava nozīmīga loma auglības un gudrības veicināšanā. Ubags masku gajienā ir pielīdzinams pašam Dieviņam, - tas ir līdzīgi, kā teikās un pasakās. Salīdzsvaroties ar Viņsauli, nebīstoties no Miroņa un izdejojot ar Nāvi. Daudziem maskotajiem līdzi ir egļu zaru vai žagaru saišķi, pātagas - iepērtam no maskotajiem ir ļoti svētīgi, auglībai un veselībai pa labu.

Ziemassvētkos pasaule pārdzimst, atdzimst un piedzimst tumsas un gaismas, Saules un Mēness, Vilka un Kazas, vīrišķā un sievišķā saspēlē... Uz to ved Ziemassvētku laika tēli Čigānu pulkā. Uz to ved arīdzan šai laikā izspēlētās rotaļas un dziesmas, un, protams, danči.

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru