sestdiena, 2013. gada 14. decembris

RĀMUPE ar Vecīšiem Dabas muzejā

Allaž mums, Katlakalna folkloras kopas RĀMUPE tradīcijā aizrautīgajiem ļaudīm, tīk darīt ko jaunu. Un piedzīvot ko jaunu. un nebijušu. Šai reizē stāsts par mūsu un mūsu Vecīšu piedalīšanos Masku tradīcijām veltītā izstādē Latvijas Dabas muzejā. 

Pati Masku tēlu izstāde ir sena Latvijas masku pētnieku drauga un domubiedra, itāļu antropologa Čezāres Popi iedvesmota. Līdzīgas izstādes notiek arī Balkānu tautu apzīvotajās zemēs, - arī savu īpašo tradīciju izstāstot caur maskoto tēliem. Latvijā zinošākās maskošanās tradīcijas pētnieces Aīdas Rancānes un Andra Kapusta izlolots sapnis ir šī masku parāde, tapusi līdzdarbojoties Latvijas Folkloras biedrības ļaudīm un atbalstītājiem - folkloras kopām GRODI, GARATAKA, RĀMUPE, ar Ilzes, Ļenas, Janas un Intas darbīgajām un čaklajām rokām, ar Elīnas un citu Dabas muzeja darbinieku sirsnīgu atbalstu. Protams, lielais atbalsts šai reizē bija jūtams arīdzan no klātesošā Budēļa. Tāpat arī pateicības vārdi un domas tika sūtīti Etnogrāfiskā Brīvdabas muzeja pētniecei Dainai Krauklei - par puzuriem un skaidu bumbām, kas tik izteiksmīgi vēl valdzinošākus padara maskotos tēlus.


Nākošais šīs izstādes veidotāju sapnis ir gan Balkānu un Alpu tautu, gan latvju maskoto satikšanās vienā izstādē. 

Kā izstādes atklāšanā runājot par masku tēlu saistību ar Dabas muzeju, pauda Andris Kapusts, - lai arī maskotie tēli ir cilvēku roku darināti, tie tomēr ir nākusi caur dabu un ir no dabas, jo ne tikai stāsta par ļaužu ciešo sasaiti ar dabu ikdienas dzīvē un pasaules likumsakarību redzējumā, un ne tikai attēlo dabu caur dabas gariem vai auglības daudzinājumu un piesaukšanu masku rituālos, bet arī to gatavošanā ir izmantotas no dabas nākušas lietas - aitu vilna, lins, dažādi augi un augļi, zari, koki, zvērādas...

Katlakalna RĀMUPE šai izstādē izlika savus Vecīšus - trīs tādus jaukus mūsējos viedos, rudens, Veļu laika maskotos tēlus... Tagad līdz marta sākumam viņi tur mitināsies. Un jūs taču varat iedomāties, kas tur sāk notikt tad, kad iestājas lielā tumsa, vakars un nakts, kad muzeju aizslēdz... Tad Budēļiem, Ķekatām, Miežvilkiem, Dzērvēm, Kazām, Nāvei, Ubagam, Čigānietei, Lācim ar visu Dīdītāju, Žīdam un un vēl citiem jaukajiem tēliem, arī mūsu Vecīšiem sākas īstā dzīve. 

Bet pa dienu, muzeja darba laikā viņus var aplūkot. Un par viņiem kaut ko vairāk uzzināt, izlasot izstādes veidotāju sarūpētos aprakstus.

Par to, kā izstāde tapa un kā tā tika atklāta, variet lūkot mūsu fotostāstos:


Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru