Skaistā un notikumiem bagātā laikā - Jāņu - Vasaras saulgriežu svētīšanas laikā Katlakalnu un folkloras kopu RĀMUPE sagaida vēl viens jauks un priecīgs notikums. 27.jūnija pievakarē ieskandināsim Starptautisko folkloras festivālu BALTICA.
Vispirms, jau no sešiem vakarā, pulcēsimies abos Katlakalna galvenās ielas - Pļavniekkalna ielas galos, kur sāksies Ieskaņas gājiens, lai iznestu, izskandētu ieskandētu tautas dziesmu visā Pļavniekkalna ielas garumā. Katlakalna-Pļavniekkalna iedzīvotāji varēs pievienoties mums gājienā. Bet varēs arī mūs sagaidīt jaukajā Atpūtas vietā Nēģīši, kur no septiņiem notiks Ieskaņu koncerts.
Katlakalna RĀMUPE savu darbu un viesmīlības klāstā raksta atkal jaunu spožu lapiņu un savu draudzēšanos ar Balticu savienos Ieskaņu sarīkojumā Katlakalnā. Viesos būs vairākas Rīgas un tuvējās apkārtnes kopas. Kāda interesanta krāsu un skaņu nianse droši vien ieskanēsies Rīgas līvu, lietuviešu un slāvu kopu pienesumā. Ko tad mēs satiksim Katlakalnā? Kas būs mūsu Balticas ieskandinātāju pulkā? Kādi viņi ir?
 |
| SAUCĒJAS |
Tradicionālās dziedāšanas grupa SAUCĒJAS - Ivetas Tāles vadībā darbojas jau kopš 2003.gada. Kā par sevi stāsta Saucējas pašas, viņu dziedāšanas pamatā jau no sākta gala bija vēlme apgūt tradicionālo, attiecīgajam novadam raksturīgo dziedāšanas manieri, skaņveidi, dziedot kopā ar teicējām un atdarinot etnogrāfiskos ierakstus. Par savu pirmo skolotāju Saucējas uzskata izcilo Ziemeļlatgales teicēju Margaritu Šakinu. Tieši šī sadarbība un dziedāšana kopā ar Margaritu Saucējām devusi lielisku pamatu tradicionālās dziedāšanas izpratnē. Saucējas viesojušās arī pie citām dažādu Latvijas novadu teicējām un tādēji papildinājušas tradicionālās dziedāšanas pieredzi.
 |
| LĪVLIST |
Lībiešu dziesmu ansamblis LĪVLIST dibināts Rīgā 1972.gada 8.janvārī. Sākotnēji toreizējā Celtnieku kultūras nama „Oktobris" lībiešu dziesmu ansamblis 1975.gadā ieguva nosaukumu LĪVLIST. Lībieši Emma Erenštreite, Paulīne Kļaviņa, Tamāra Vilsone, Pēteris Dambergs un Oskars Stalts augstu turēja lībiešu karogu, dziesmu, valodu un tradīciju ansambli dibināja tieši tālab, lai saglabātu un attīstītu lībiešu valodu un muzikālo mantojumu.
Cauri garajiem darbības gadiem ansambli vadījuši Konservatorijas prorektors muzikologs Dzintars Kļaviņš un viņa dzīvesbiedre kordiriģente Dzidra Kļaviņa, mūzikas pedagoģe Ārija Mauriņa, diriģents Valdis Zeltkalns, Zoja Sīle. Pašlaik kopas vadītāja ir Linda Šarkova. Ansambļa repertuārā ir lībiešu tautasdziesmas, rotaļdziesmas, oriģināldziesmas, kā arī vairāki muzikāli uzvedumi: „Lībiešu kāzu spēle 19. gadsimtā", „Ziemas laika meti", „Bērnu dziesmas" un „Rotaļdziesmas". LĪVLIST koncertē Latvijas novados un arī Rīgā, piedalījies gandrīz visos Dziesmu svētkos, folkloras festivālos „Baltica", koncertējis Somijā, Igaunijā, Krievijas Federācijā – Komi un Morodovijā. Ansambļa dalībnieki paši mācās Lībiešu valodu un strādā par pedagogiem lībiešu vasaras radošās nometnēs.
Kopa LĪVLIST uzskata - kamēr skanēs lībiešu dziesma, tikmēr būs arī lībiešu valoda!
 |
| IĻJINSKAJA PJATNICA |
Rīgas IĻJINSKAJA PJATŅICA - autentiskās folkloras studija, diža tradicionālās dziedāšanas meistara, tradīciju pētnieka Sergeja Oļenkina vadīta kopa, kas nupat, šai pavasarī nosvinēja 25. dzimšanas dienu. Šķiet, ka raksturīgākais šai kopā ir izsmalcināti pārstāvēta tradīcija, bieži vien pašu kopas dalībnieku ekspedīcijās pierakstītas dziesmas un rotaļas. Un tai pat laikā jaunība - skanīgas, teju vai kā zvanu skaņās dzirkstošas un neapturamas balsis. Un debesīs kāpjošs dziedājums. Droši vien neiedomājami nopietns darbs tā pamatā. Un dzīves skola arī, kuŗā ne tikai kopas vidē vien, bet arī plašākā sabiedrībā bagātīgi dalās kopas vadītājs Sergejs Oļenkins - tradicionālās dziedāšanas prasmes ne viens viens pazīstams folklorists ir apguvis arī viņa skolā un gādībā.
 |
| BERENDEJKA |
Rīgas ģimeņu folkloras kopa BERENDEJKA - vadītāja Olga Dergunova. Šobrīd kopā darbojas 10 pieaugušie un 14 skolas vecuma bērni. Kopas galvenie darbības virzieni saistīti ar dažādos Krievijas novados pierakstīto tautas dziesmu un rotaļu apgūšanu. Par īpaši nozīmīgu kopa uzskata un lielu daļa savas darbošanās laika un spara velta bērnu folklorai, ģimenes ieražām un svētku tradīcijām – kristību, kāzu u.c. rituāliem. Folkloras kopas „Berendejka” dalībnieki paši gatavo arī krievu tautas darba un svētku tautas tērpus, apgūst un pēta krievu nacionālās virtuves tradīcijas. „Berendejka” ir vairākkārt piedalījusies mazākumtautību bērnu un jauniešu festivālā „Zelta kamoliņš”, Vispārējos latviešu Dziesmu un Deju svētkos, festivālos „Baltica”. Pēdējo gadu laikā kopa kļuvusi par Starptautisko konkursu „Interfolk in Russia” un „Oņegas vilnis” laureātiem.
 |
| KARAGOD |
Slāvu autentiskās dziedāšanas ansamblis KARAGOD - vadītāja Olga Bogdanova darbojas kopš 2002.gada. Tā dalībnieki vāc un apgūst senās krievu un ukraiņu dziesmas no Latgales, Pleskavas apkaimes un Krievijas un Baltkrievijas novadiem. Vēsturisko tradīcijas materiālu kolektīvs iegūst ne tikai pašu organizētajās ekspedīcijās, bet arī pieredzējušu folkloristu meistarklasēs, mācās no ierakstiem un daudz lasa tradīciju pētnieku rakstus. Ansambļa repertuārā ir gan rituālās kalendāra dziesmas, gan jautras deju un riņķa deju dziesmas, gan senas liriskās dziesmas un romances. Ansambļa nosaukums "Karagod" senajā pleskaviešu dialektā nozīmē riņķa vai apļa deja (хоровод), kas savukārt ir dzīves cikliskuma un pasaules nedalāmības simbols.
 |
| JURGINAS |
Lietuviešu kopienas kapela JURGINAS. Kopas vadītājs Latvijā dzīvojošs lietuvietis Jurģis Ukrins. Pēc senas lietuviešu tradīcijas, muzikāla kopa vai kapela saucas vadītāja vārdā. Kopas muzikanti spēlē tradicionālas lietuviešu danču melodijas.
 |
| DZEDZIEDA |
Olaines folkloras kopa DZEDZIEDA - vadītāja Silvija Silāre. Ar olainietēm esam sadziedājušies ne reizi vien: Daugmales pilskalna svētkos, Sveču vakarā Katlakalnā, Zemgales kopu saietā Bauskā. Dziedziedas ir gaišas, optimistiskas. Un tādas ir arī viņu dziesmas. "Dzedzieda" darbojas desmito gadu. Olainē un Olaines novadā kopa rīko un vada gadskārtu svētkus un tās dalībnieces ar latvisko dzīvesziņu iepazīstina skolēnus Olaines 1.vidusskolā, ir biežas viešņas pansionātā un muzejā. Kopai ir draugi Zemgalē, Kurzemē un Vidzemē - Codē, Svitenē, Saulkrastos, Jaunpilī, Kuldīgā, Milzkalnē. Piedalās dažādos Latvijā notiekošos svētkos un folkloras festivālos. Šobrīd kopa gatavojas piedalīties 2.Eiropas koru olimpiādē Magdeburgā (6.-10.jūlijā). Pašlaik kopā darbojas 15 dalībnieki.
 |
| RIJA |
Rīgas folkloras kopa RIJA, savulaik Dzidras Rijnieces nodibināta kopa, ko tagad turpina viņas dēls Druvis. Rija ir atraktīva un asprātīga, kustīga kopa, kam patīk dejot un rotaļāties.
Lai mums izdodas skanīgi ieskandēt seno mantojumu BALTICAS ceļos, lai izdodas vēl pakavēties Jāņu laika burvībā, jo līgot jau var līdz Pēteriem....
Samaisīju iemauktiņus,
Metu ceļa maliņā;
Lai Jānītis kavējās,
Lai panāca Pēterītis.
Komentāri