Kopš 2013.gada Ķekavas novada pašvaldība draudzējas un sadarbojas gan kultūras, gan citās jomās ar Raseiņu (Raseiniai) pašvaldību. Draudzējas arī ļaudis un amatiermākslas kolektīvi. Arī mēs, Katlakalna folkloras kopa, esam Raseiņos atraduši sirsnīgus draugus. Jau 2013.gada rudenī savā Rudenāju festivālā uzņēmām Raseiņu folkloras kopu DEGUOLĖ ar tās aizrautīgo vadītāju Astu Nikžentaitieni.
Ik gadus maijā vai jūnijā Raseiņu folkloras kopa rīko žemaišu folkloras svētkus ar krāšņu un skanīgu nosaukumu Aš padainuosiu dainų dainelę. Latviski to varētu tulkot apmēram kā - Es padziedāšu dziesmu. Festivāla nosaukuma ierosme ņemta no senas žemaišu vedību jeb kāzu dziesmas. Festivālā pārsvarā piedalās žemaišu novadu folkloras kopēji un tiek rādīta žemaišu dziedāšanas, danču un muzicēšanas tradīcija. Jau vairākus gadus viņi bija mūs gaidījuši ciemos. Šogad, neskatoties uz milzīgo aizņemtību un spraigo, notikumiem bagāto laiku šai pavasarī un gaidāmajā vasarā, mēs tomēr izlēmām braukt.
Festivāls norisinājās tālu no pilsētas burzmas un automaģistrāļu un dzelzceļu trokšņiem, klusā lauku sētā. Pirmā diena - Raseiņu novada Kanopenē folkloras pētnieka un rakstnieka, pasaku meistara Simona Staņeviča (Simonas Stanevičius) sētā-muzejā. Ar dziesmu Aš padainuosiu dainų dainelę Raseiņu kopa skanīgi atklāja festivālu. Viesu pulkā bija gan tālie žemaiši - Klaipēdas kopa, gan arī Raseiņu kaimiņi, mūsu draugu kopas ļaudis no Kurtuvēniem, KURTUOVE. Un mēs te bijām īpašie viesi. Tā kā tagad Latvijā ir Jāņu gaidīšanas un ielīgošanas laiks, arī mēs līdzi vedām Jāņu laika dziesmas un rotaļas no teju visiem Latvijas novadiem. Un vedām ne tikai dziesmas. Un ne tikai rotaļā par Lielo Jāni un Mazo Jāni ievilinājām lietuviešus, bet arī apveltījām viņus ar Jāņu zālēm, ozolu vainagu dāvājām mūsu uzņēmēju kopas un festivāla vadītājai Astai, bet arī cienājām viņus ar sieru un tradicionālo Jāņu alu.Ir tik sirsnīgi un viegli dziedāt pretī smaidošām sejām un sirdsatvērtībai.
Arī Lietuvā 14.jūnijs ir Izsūtīto piemiņas diena jeb, kā viņi to dēvē, Sēru un cerību diena (Gedulo ir vilties diena). Arī šim notikumam tika veltītas uzrunas un dziesmas, ko visi lietuvieši zin dziedāt līdzi.
Kad bija izskanējušas daudzveidīgās festivāla viesu dziesmu, danču un rotaļu programmas, tikām cienāti ar gardām pusdienām - pārliecinājāmies, ka lietuviešiem un žemaišiem, tāpat kā latviešiem un latgaļiem garšo kartupeļi un tie tiek pasniegti daudzveidīgi un ir garšīgi. Šai reizē mielojāmies ar ko tādu, kas izskatījās un garšoja pēc ceptiem cepelīniem vai siltas kartupeļu kūkas. Un kad izsalkums remdēts, var arī kopīgi padancot un paiet gan pazīstamās un zināmās, gan svešākās, bet tāpat viegli apgūstamās rotaļās. Tā nu diena šai Brīvdabas sētā bija aizritējusi nemanot - vēl apdāvināšanās un kopīga fotografēšanās atmiņai. Un tad jau mūsu ceļš ved tālāk.
Un tad jau ceļš veda tālāk uz nākamo festivāla vietu. Lai neapmaldītos, ceļa rādītājos ņēmām mūsu draugu kopas ļaudis no Kurtuvēniem. Braucot no Raseiņiem Šauļu virzienā Kurtuvēni gandrīz pa ceļam vien ir. Ieripojām Kurtuvēnu centrā jau labā pievakarē. Un iekārtojušies naktsmītnēs, varējām doties uz kopīgu satikšanās nosvinēšanu ar vietējo kopu. Tika gan dziedāts un koklēts, gan spriests, triekts un smiets. Kā jau satiekoties labiem draugiem un pirmkārt jau domubiedriem.
Svētdienas rīts iesākās saulaini un mundri. Arī meklējot peldamu dīķi, jo, lai arī Kurtuvēni ir dīķiem un ūdeņiem bagāti, tomēr peldēt tajos nav atļauts, - tie ir karpu dīķi. Kurtuvēnieši stāstīja, ka arī uz Latviju Kurtuvēnu karpas tiekot vestas - lai meklējot pēc firmas zīmes "Šventjonis" vai tamlīdzīgas. Kamēr nu baudām ūdens spirgtumu šai šķietami svelmainajā rītā, tikmēr, kur radušies, kur ne - sariesās mākoņi. Bet šai dienā mums vēl priekšā pārstaigājiens pa Kurtuvēnu pilsētiņu un vēlāk arī brauciens tālāk un dziļāk parkā.
Lietuvā kopumā ir ap trīsdesmit reģionālo parku, kas iekārtoti īpašās dabas vietās. Kurtuvēni ir slaveni un īpaši ar saviem mežiem, kalniem un arī ar karpu dīķiem, no kuriem pirmie izveidoti jau 18. un 19.gadsimtā. Mēs pabijām gan Kurtuvēnu baznīcas pagrabos, gan senajā un noslēpumiem apvītajā Kurtuvēnu pilskalnā, aplūkojām tālu izslavēto klēti. Tai ir trīs stāvi un tieši klēts ir Kurtuvēnu parka zīmols. Jau pirmais Kurtuvēnu muižkungs Jaugelavičus bija tālu izslavēts, un bagāts, ar lielu vērienu saimnieks. Tāpat arī vēlākie - ne tikai Nagurskis un Plāteru dzimta, bet vēl citi tajā atstāja savus īpašos kultūrvēsturiskos pēdu nospiedumus. Tad nu tā arī sanācis, ka mūsdienu Kurtuvēnu kultūrtelpas un dabas telpas mantiniekiem ir krietni, ko nopūlēties, visu šobrīdējo Kurtuvēnu īpašumu apsaimniekot skaisti.
Otra īpašā Kurtuvēnu vērtība ir folkloras un tradicionālās kultūras mantojums - savpatīgu šeit visu dara tas ka Kurtuvēni ir teju uz Aukštaitijas un Žemaitijas robežas. Gan dziesmās, tradicionālajās melodijās un dziedāšanas manierē redzamas abu novadu ietekmes. Tālab šai festivālā gūtā pieredze paplašina mūsu redzesloku un izpratni par kaimiņu tautas folkloras ceļiem.
Kad pilsētiņa bija aplūkota, varējām doties arī tālāk. Bijām pie Sviles avota, kas ir viens no dižākajiem avotiem Lietuvā - ūdens tajā uzburbuļo no pazemes un ir "biezs" un garšīgs - runā, ka te uzvirst virszemē teju simt "acu". Kā jau visi šādi svētavoti, tas dara ļaudis veselus un piepilda vēlēšanās. Kā vēstīja mūsu šīsreizes parka stāstniece Edita, visas Kurtuvēnu parka nozīmīgās vietas ir teiksmu un nostāstu apvītas - vienā velns gājis un satikts ar "nozagtu" dvēseli azotē, citā milzis raudājis, vēl citā kauju kaujas bijušas izcīnītas: neba nu visu te var izstāstīt. Man pašai Kurtuvēni mīļa vieta - tajā ne reizi jau būts un ar cerību atkal te viesoties šķīrāmies no Editas dižkalna Girnikas pakājē, kur šai reizē noslēdzās mūsu ceļojums. Girnika ir īpašs kalns, jo tajā "dzimusi" Baltu vienības dienas uguns, - pirms vairākiem gadiem - divtūkstošo gadu sākumā pirmās Baltu vienības ugunis iededza un sasaucās Girnikā un Šatrijā. Mēs zinām, - kad mēs iedegsim savas Baltu ugunis mazajā Sauliešu pilskalnā, tām debesīs atsauksies ugunis Girnikā.
Foto: Dzintra Šterna
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru