svētdiena, 2015. gada 28. jūnijs

Starptautiskais folkloras festivāls BALTICA ieskandināts. Arī Katlakalnā.

Starptautiskais folkloras festivāls BALTICA ieskandināts. Arī Katlakalnā. Ar skanīgu Rīgas kopu RIJA, SAUCĒJAS, BERENDEJKA, KARAGOD, LĪVLIST, Olaines DZEDZIEDA un Katlakalna RĀMUPE dziedāšanu, muzicēšanu, sarotaļāšanu.

Bet viss sākās ar divu galu gājienu - izstaigājot Pļavniekkalna ielu visā garumā - no Bērzu un Krizantēmu ielas krustojuma līdz pat Ādiņu pieturai otrā Katlakalna ielas galā. Ar košu dziedāšanu gājiena laikā un rotaļām krustcelēs un pieturvietās.

Mūsu gājiena galā KARAGOD ierādīja jauku "līkumu" rotaļu un mēs pretī likām tik mīļo "Dindaru, dandaru, ozoliņi". Bet RIJA ar savu pulku un atbalstītājiem pie Katlakalna Tautas nama izspēlēja kādu rotaļu no sava bagātīgā pūra.

Tad jau gājiena abi gali veiksmīgi satikušies devās uz koši izrotāto un lāpu gaismās mirdzošo Atpūtas vietu Nēģīši, kur Ieskaņu sarīkojuma svinīgais iesākums izskanēja kopīgi dziedātajā un Saucēju Kristīnes iesauktajā "Tēvu tēvi laipas meta", kas ir viena no pirmajām, jau 18.gadsimtā, Latvijā un Igaunijā dzīvojošā vācbaltu folklorista un teologa A.V. Huppela, pierakstītajām melodijām.

RĀMUPE kā mājinieki iesāka koncerta daļu ar savu tradicionālo Kam tie kalni, tad padaudzinājām darba tikumu un dievpalīgu tajā. Kā arī nepiemirsām būt mazliet ņiprāki un jestrāki mūsu Kaut man būtu tā naudiņa izdziedāšanā.

Līvu kopu LĪVLIST šai reizē dažādu iemeslu dēļ pārstāvēja viena pati Iveta ar saviem mazulīšiem, kas tā nu vien spēdami apliecināja līvu tautas drosmi arī tad, ja viņu maz. Iveta iesauca arī daudziem latviešiem zināmo Īdanō, īzanō, ko viņai līdzējām nodziedāt gan mēs, RĀMUPES ļaudis, gan citi klātesošo kopu dalībnieki, šīs dziesmas zinātāji.

Rīgas RIJU jau daudzi pazīst kā izcilus rotaļniekus. Un tāpat jau viņi koši izpaudās arī šai reizē. Gan rotaļdejā - mistiskajā stāstā "Es ar sauli saderēju", ko rijieši iet mazliet atšķirīgi, kā mēs esam paraduši un mākam, gan arī "būvējot tiltu pār Daugavu" un dziedot par vietu, kurā nāk ne nu gulēt, bet jautri padziedāt un padancot.

Slāvu autentiskās dziedāšanas kopa KARAGOD bija līdzi nesusi un izdziedāja gan baltkrievu, gan ukraiņu, gan pleskaviešu melodijas - par vasaru un Ivana dienu, gan par mīlestību - mazliet smeldzīgas un mazliet rotaļīgas arī, bet tīrskanīgas kā zvans un spožas.

Latvijas Kultūras akadēmijas tradicionālās dziedāšanas kopa SAUCĒJAS šai reizē īpaši daudzināja savas vienas no iedvesmotājām, teicējas Margaritas Šakinas dziesmu pūru. Un arī nodemonstrēja dažādus Ganu gavilēšanas paraugus, - pie mikrofoniem neparasti skanošus, jo parasti kalnu galos brīvā dabā gani gavilē.

Rīgas ģimeņu studija BERENDEJKA citastarpā ierādīja visnotaļ jauku rotaļdeju, bet olainietes, DZEDZIEDA stāstīja un izdziedāja mazumiņu no Jaunpils tradīcijas, no kurienes cēlusies arī kopas vadītājas Silvijas Silāres dzimta.

Noslēgumā kopus dziesma - Garā pupa - kā veltījums un pieminējums tiem tradīcijas turētājiem un mantojuma kopējiem, dalītājiem un tālāknesējiem, kas pēdējā Latvijas BALTICAS posmā aizgājuši viņsaulē. Viņu vidū - Aina Salmane, Artis Kumsāŗs, Dainis Stalts, Zenta Bērtiņa, Margarita Šakina, Antons Rancāns un kopš šīsvasaras saulgriežiem arī Valentīna Mičule. Lai spēks, varīte un viedums viņu darītā turpinātājiem!

Visus Ieskaņu pasākuma dalībniekus sveica Ķekavas kultūras centra vadītāja un domes deputātes Vēsma Ozoliņa un, tieši tāpat kā visu 27 Ieskņu vietu dalībnieki, kopas saņēma BALTICAS zīmi, ko tālāknest un līdziņemt Balticas festivālā braucot. Sarīkojumu gaumīgi un jauki vadīja Aija Vitmane, Katlakalna Tautas nama vadītāja un RĀMUPES administratore un viņa arī visām šīšreizes dalības kopām pasniedza Katlakalna Tautas nama Paldiesrakstu par piedalīšanos un sirdsiltumu, par ieguldījumu šī Notikuma līdzradīšanā.

Un tad jau garamplūstošā upē, Daugavā, kas šai Doles salas pusē par Sauso Daugavu tiek dēvēta un ir rimta un rāma, ielaidām trejus ziedos un lapās sapostus ugunsplostiņus. Visām trim Baltijas valstīm par godu un stiprumu, lai mūsu triju, Baltijas jūras krastos mītošās tautas, kaimiņtautas savu dziedāšanas, muzicēšanas, stāstīšanas un tautas gudrības tradīciju uzturētu stipru arī nākamībā.

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru