RĀMUPES ceļš senajā pilsētā Kauņā un festivālā BALTŲ RAŠTAI-2015
Kad tu iebrauc naktī, tumsā
Brīnišķā pilsētā Kauņā
Basām kājām aust rīts
Un saule brien pār miglainaiem jumtiem.
Tā gandrīz arī bija. Pulks RĀMUPES ļaužu, - Ingrīda, Kristīne, Aija, Māris, Gunta un mūsu atbalstītāja Ina cauri sestdienas vakara sastrēgumiem un līdzi auto straumēm devāmies ceļā. Lai nākošo dienu satiktu kaimiņzemes Lietuvas senajā galvaspilsētā, mītiskā un mistiskā divu upju satekas vietā Kauņā.
Vietā, kur jau septīto rudeni šogad norisinājās Starptautiskais bērnu folkloras festivāls BALTŲ RAŠTAI-2015 (Baltu raksti). Festivāls sācies 2009.gada rudenī, iedvesmojoties no Baltu Vienības dienas, kas tiek atzīmēta kopš 2000.gada abās baltu tautu zemēs, abu valstu, - Latvijas Saeimas un Lietuvas Seima apstiprināta kā vienota svinama diena. Sākotnēji kā senās, 13.gs. notikušās Saules kaujas pieminēšanas diena, bet laika gaitā pāraugusi par Baltu vienotības un savstarpējās sadarbības stiprināšanas dienu. Festivāls BALTŲ RAŠTAI allaž notiek 22.septembrim tuvākajā nedēļas nogalē. Un tie izdodas trejkārši svētki - un vispirms jau satikšanās prieks, kā ikkatrā tādā festivālā. Turklāt šai laikā, kā jau minēts, tiek daudzināta baltu tautu vienība, gan arī svētīti Rudens saulgrieži, ko lietuvieši dēvē par Rudens lygadienis. Šādās noskaņās arī aizrit festivāls.
RĀMUPE, lai arī nav gluži bērnu folkloras kopa, bija aicināta kuplināt festivālu kā goda viesi. Un tā arī tikām uzņemti - krāšņi izguldināti, sātīgi paēdināti un kopā ar Egli, mūsu Kauņas "auklīti" izstaigājām seno Kauņu, noklausījāmies skaistus stāstus par tālo senatni, teiksmas par divu upju, - Neris un Nemunas satikšanos, par pilsētu šīs tikšanās vietā, par laikiem, kad upes gāja laukā no krastiem un nāca iekšā pilsētā, kad ielas tika tik meistarīgi sabūvētas, lai pilsētu nosargātu no dažādiem karapulkiem, par laikiem, kad Kauņa bija galvaspilsēta un tajā atradās Prezidenta pils. Dziedājām upei un ielās satikām un priecājāmies par sirsnīgajiem basku tūristiem, kas savukārt priecājās par mums un mūsu košajiem brunču rakstiem... un tagad tie droši vien ceļo pa tīmekli kādos basku ceļojumu stāstu albumos. Tikām uzņemti Kauņas Tautas kultūras centrā un apmainījāmies dāvanām. Kauņas Tautas kultūras centrs ir kā brīnumzeme mazajiem un citu vecumu bērniem - te darbojas vairākas folkloras kopas, iespējams apgūt dziedāšanas, dejošanas un dažādu tautas mūzikas instrumentu spēli, tradicionālos amatus un iegūt prasmes citās tautas mākslās. Šis centrs ir arī tradicionālās kultūras skolotāju metodiskais centrs. Un sadarbībā ar vietējo pašvaldību tiešie festivāla BALTŲ RAŠTAI rīkotāji. Satikām Jelgavas DIMZĒNU, arī festivāla viesus, bet, ko Latvijā tik bieži nemaz nesatiekam, it īpaši tā gados jaunākos dalībniekus.
Dziedājām koncertā „Lek gervi, lek gerveli“ (Lido dzērves), kas norisinājās vēsturiskajā Prezidenta pilī un priecājāmies par citiem koncerta dalībniekiem. Īpaši mūs sajūsmināja mazulīši ŽILVIČIUKAI un baltkrievu kopa no Minskas RADA, kas talantīgi un skaisti izdziedāja daudzas senas dziesmas.
Jutāmies aizkustināti un pagodināti piedalīties un mūsu uguns dziesmas dziedāt Giedres Ramunes Pečulienes (Giedrė Ramunė Pečiulienė) un Ramunes Banulienes (Ramunė Banulienė) un vietējo folkloras kopu BITULA un ŽAISA rīkotajā un vadītajā Rudens vienādību ugunsrituālā pie Kauņas jūras. Pie tam BITULA šoruden svin 15 gadu pastāvēšanas svētkus, tālab arī saņēma veltes dziesmās, labos nākotnes vēlējumos un citās dāvanās. No mums viņi saņēma latviešu rudzu maizīti spēkam un Laimas šokolādi dzīvespriekam, un vienu no mūsu mīļajām Saules dziesmām, jo Bitei, kā latviski tulko viņu vārdu, jau saulīte svarīga arī rudenī un ziemā.
Lai nevienu nepārsteidz Kauņas jūra. Cauri Kauņai tek Lietuvas skaistā upe Nemūna, kuras sateces vietā ar burvīgo Neri ir cēlusies šī pilsēta. Bet uz Nemūnas vēl pirms šīs mītiskās tikšanās ir uzcelta elektrostacija, kuras dēļ arī krietna daļa no upes skaistuma zudusi. Kaut kas tomēr no krāšņajiem līčiem un upes lokiem vēl ir saglabājies un šeit tagad ir ierīkots Dabas parks. Kauņā ir divas vietas, kur pēc seniem paraugiem uzbūvētas svēto ugunskuru vietas, ko lietuvieši dēvē par aukuriem. Viens ir abu upju sateces vietā, otrs Kauņas jūras krastā. Gadskārtu svētkos un citos nozīmīgos svētkos kauņieši, tradīcijas kopēji šeit nāk un iededz rituālos ugunskurus. Šeit arī notika šīgada Rudens Vienādību rituāli un notika gan simboliskā vasaras (kazas) sadedzināšana, gan ziedojumi ugunij, gan arī no salmiem veidotu rakstu zīmju sadedzināšana. Visu pavadīja skaista dziedāšana un aizkustinoša tuvības un vienotības sajūta. Šķīrāmies ar latviešiem zināmo
Ar Dieviņu sanācām,
Ar Dieviņu šķiramies... -
tik izjusti tā skanēja ciešajā baltu lokā un tika saprasta un kā gan citādi mēs būtu spējuši tai brīdī pateikties.
Tādu brīnumainu braucienu piedzīvojām. Un esam tik pateicīgi par šo iespēju - piedāvājumu, par sakritībām, sagadīšanos, varbūt jau iepriekšnolemto tikšanos, kuru īstenojot Lielais režisors tik skaisti sakārtoja rakstu ceļa zīmes.... Jo īpaši mīļš paldies dzīves māksliniecei, Kauņas Tautas kultūras centra skolotājai Eglei Vindasienei-Dvarionaite par īpašajām rūpēm un itin visiem festivāla rīkotājiem.
Esam aicināti un ceram maijā būt Kauņā atkal, - tad zied ceriņi un pogo lakstīgalas un notiek plašs starptautisks "gavilēšanas" festivāls "Atataria lamzdžiai". Tāpat ceram, ka citugad mūsu Katlakalna bērnu folkloras kopa būs viesi "Baltų raštai".
Mūsu draudzības saites, kas te tika sietas un savītas lai turpina vīties vienam pie otra ciemos braucot un sadziedot, sadejojot, saspēlējot, vienā kopdomā dzīvojot.
Komentāri