ceturtdiena, 2015. gada 8. oktobris

Klāt Veļu laiks. Dievaines

Vēsās vakara miglas, rudens trūdošo lapu smarža..... mazliet rēnuma, rimuma, mazliet apcerības un klusuma. Tāds laiks. Veļu laiks pēc senām tradīcijām sākas pēc Miķeļiem. Tas ir Dievaiņu laiks, Senču pieminēšanas, pateicības laiks. Mēs, šai Saulē dzīvodami ticam laika un pasaules nebeidzamībai, ticam un zinām, ka pastāv mūžīgais ritējums, kurā ir gan redzamie, šīssaules laiki, gan "it kā" neredzamie, Viņsaules laiki. Jā, un mēs ticam tam, un ne viens vien no mums to jūt un apzinās, ka mūsu priekšteči mums palīdz - mēs itin bieži mūsu sarežģītajos dzīves brīžos sajūtam neizprotamu atbalstu, it kā nez nokurienes saņemtu padomu rīcībai, it kā bez mūsu palīdzības atšķetinās kāds sāpju vai sarežģījumu vai dzīves ikdienas grūtību mezgls. Mēs domājam - kas gan ir šie neredzamie palīgi, no kurienes gan nāk risinājums it kā nerisināmā grūtību mudžeklī...

Savādi, ka vienīgasi no gadskārtu laikiem, kas daudzināts ar Dieva vārdu, dēvēts arī par Dievainēm, ir tieši Veļu laiks. Dažviet arī senčus, viņu veļus, paurus urgučus, iļģus... dēvē par dieviņiem. Arī Dainās ir Dievs un ir milzums dainu, kur palīgos piesaukts dieviņš. Jā, un pēc dažu pētnieku un tradīcijas praktiķu domām, ar "dieviņu" bieži vien domāts ne tik daudz augstais, tālais, bezkaislīgais Dievs, bet gan tieši mūsu mīļie senči. 

Saule vakarā rietot "aiziet Dievā" vai "pie Dieva", cilvēka dvēsele, viņam nomirstot, arī nonāk "Dieva pagalmos". Kāpēc gan tā saka? Varbūt tāpēc, ka šai vieliskajā pasaulē gara pasaule ir grūtāk ieraugāma, bet bezvielas pasaulē tā tuvāk klāt. Varbūt. Veļu laiks līdztekus mīļo agrākos vai nesenākos laikus mirušo piesaukšanai, mielošanai, daudzināšanai, pateicībai, ir arī apceres laiks. Dzīves un aizdzīves, saules-viņsaules-aizsaules apcerēšanas laiks. Varbūt šīs apceres un smalkās sazināšanās ar mūsu priekštečiem var sniegt atbildes uz šiem tik svarīgajiem jautājumiem -, iekšējas, neizsakāmas, neizstāstāmas, bet nojaušamas, atskārstamas.

Veļu laiku var svētīt dažādi. Mēs to svētam tā, ka visbiežāk esam sanākuši pulkā - ģimenes vai draugu un domubiedru pulkā, atcerējušies un stāstījuši par senajiem laikiem un ļaudīm.

Arī Katlakalna Tautas namā, kopš šeit darbojas folkloras kopa RĀMUPE, svētam Veļu vakarus - atceramies senos katlakalniešus - gan tādus, ko neviens nav sastapis un pazinis, ko zinām varbūt no tālām vēstures grāmatām, kad runājām par 5.vai 6.gadsimtu, kas arheologu rakstos minēts, kā Pļavniekkalna apmetnes dzīves laiks. Esam runājuši arī par jaunākiem laikiem, par ļaudīm, ko vecāka gadagājuma Katlakalna un Pļavniekkalna ļaudis savos dzīves ceļos sastapuši.

Arī šoruden sanāksim kopā, atcerēties ļaudis un laikus no pagājušā gadsimta sešdesmitajiem gadiem, varbūt mazliet senākus, varbūt mazliet jaunākus laikus. Mīļi aicināti katlakalnieši pulciņā. Ar saviem stāstiem, ar savām atmiņām, aicināti dalīties, stāstīt stāstus par saviem senčiem un stāstīt viņu jums stāstītus stāstus. Aicinām citu stāstos klausīties tos, kas grib - ieklausīšanās arī ir pasaules izzināšanas veids.

Dievaines Katlakalna Tautas namā notiks 2015.gada 22.oktobrī plkst. 19.00 kopā ar Katlakalna folkloras kopu RĀMUPE.

Aicinām būt kopā ar mums, līdzi ņemot vaska svecīti svečturī un kādu, vēlams, pašu gatavotu kārumu, veļu mielasta galdam un pašiem.

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru