trešdiena, 2016. gada 20. jūlijs

Diena Dundagas Vilnas burziņā

/foto Visvaldis Biezbārdis, www.dundaga.lv/
Ar prieku jau vasaras sākumā pieņēmām režisores Vairas Kamaras aicinājumu kuplināt Dundagas muižas ikgadējos svētkus, kas šogad norisinājās 16.jūlijā un bija veltīti īpaši vilnai un visam, kas ap vilnu un ar vilnu saistīts. Tāpēc arī svētki guvuši nosaukumu Vilnas burziņš. Jau paagrā rīta stundā izbraucam, lai nav jāsteidzas, lai var vēl pa ceļam ko redzēt un baudīt. Teju stundas garuma pastaigu Talsu centrā visi pieņemam ar prieku – brīvdienas, sestdienas, vasaras noskaņa pilsētā - līkumotās, akmeņotās un arī patukšās pilsētas ieliņas... Ielūkojāmies Radošās sētas terasē, kur fonā skanēja Mūzikas skolas audzēkņu vai skolotāju mūzikas instrumentu balsis tā it kā te nemaz nebūtu vasara un sestdiena. Ezera malu staigājot lūkojām ezera krāsas un viļņu čalas, un krastmalā augošās puķes, Jaukā Talsu noskaņa ceļā vēl kādu brīdi nezuda un rosināja vēlmi atgriezties vai iegriezties te vēl kādu reizi. Tomēr šodien zinām, ka mūs gada Dundaga, tālab dodamies naski vien tālāk.

Un pēc īsa laika sprīža kādas pusstundas garumā ieripojam Dundagā. Tā svētkiem koši saposta, sarotāta, sapušķota. Krāsaini vilnaini pieskārieni redzami ik uz soļa. Pilsētiņa tiešām jauki saposusies un tas gluži dabiski, ka līksms noskaņojums ir gluži vai taustāms. Mums ierādītas telpas Dundagas vecajā kultūras namā – te varam saposties arī mēs. Balsis jau esam ceļā, šurp braucot, atmodinājuši un ieskandinājuši. Un tad arī doties uz pilsētas svētku laukumu – satikt citus svētku dalībniekus, iepazīstināt ar sevi tos, kas te sanākuši svētkus baudīt un gan vietējos, gan ciemiņus klausīties un skatīties un dažu labu reizi arī līdzi dziedāt. Savas uzstāšanās laikā to arī labi redzējām – līdzi dziedāšana bija itin sparīga un sirsnīga. Un tas jo īpaši priecē, jo neba nu mūsu dziedamās dziesmas bija tās pašas “visiem zināmākās”. Mēs jau kā allaž bijām līdzi veduši daļu no mūsu jaukajām vasaras, kalnu, leju un rudzu lauku, un saules un čakluma dziesmām. Gan dziedājām paši, gan ar muzikantu kapelas līdzspēlēšanas atbalstu dejojām un domās un mūzikas skaņās centāmies vienu skaistu vasaras sestdienu uzburt, kāda Latvijas laukiem gluži dabiska būtu.

Tad, pēc vakara koncerta skatuves iemēģināšanas, braucām uz pašu Pāci un tur tikām iepazīstināti ar šīs svētku reizes galvenajiem varoņiem – Pāces Vilnas fabriku. Lai arī jūlijs arī šeit ir atvaļinājumu laiks strādniekiem un arī mašīnām, un tāpēc pašu darba norisi tieši neredzējām, toties mums viss tika smalki izstāstīts, kas un kā te notiek un kā no vilnas tiek pie skaistām, vienkrāsainām un daudzkrāsainām dzijas šķeterēm. Un to savukārt gan bildēs, gan stāstos mūsu kopas Sintija ir savā blogā tik labi izstāstījusi, ka es nemaz necentīšos to vēl reizi atstāstīt. Lasiet un skatiet, ko Sintija raksta, te http://strodesintija.blogspot.com/2016/07/dundagas-vilnas-burzins.html Saulainā diena gan pamazām zaudēja savu saulainumu un ieviesa pa lietus mākonim debesīs un vējam vēra ceļus, tomēr īsti jau nelija – tik mazliet savēsušāks gaiss parādījās. Bet tas jau mūs nemulsina nemaz. Braucam Pāces ezera krastā atpūsties un vakaram saposties.

/foto Visvaldis Biezbārdis, www.dundaga.lv/
Vakara Dižkoncerts salikts no sakāmvārdiem vien un tie no aktieru mutēm bira teju kā no pārpilnības raga – gandrīz nenotverami, par prātā paturēšanu nemaz nerunājot... Bet ap dzīvi un sadzīvošanu, strādāšanu un paslinkošanu, čaklumu un slinkumu, jaunību un vecumu, aizrautību un rimtumu vien jau viss te grozījās. Un arī mūsu devums šai uzvedumā par to pašu – par to, ko čakli būdami, varam sarūpēt saviem dārziem, laukiem un druvām, un par cilvēka mūža un saules ritējuma debesu jumā līdzību. 

Ceļš mājup – ar neiztrūkstošo dziedāšanu, no katra bagātīgajiem dziesmu un melodiju pūriem ceļot laukā gan visiem zināmās, gan tik retam pazīstamās dziesmas.

Foto galerija: http://www.parkulturu.lv/galerijas/2513/foto

Bet vasara turpina ritēt savu gaitu – un mēs tai līdzi – ar vasaras darbiem, un ar vasaras priekiem, ar vasaras sauli, vējiem un lietiem. Un vasaras notikumiem. Un, protams, ar vasaras stāstiem. .

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru