Ogres
folkloras kopu ARTAVA pazīstam jau krietnus gadus. Ir noskaidrots, ka
Katlkalnā viņas ciemojušās jau tad, kad mūsu te vēl nebija. Mēs, RĀMUPE,
ar artavietēm esam sākuši draudzēties jau pirms kādiem pieciem gadiem,
kad kādā skaistā maija nogales svētdienā, viņu aicināti, Lazdukalnā kopā
svinējām Ceriņu ziedēšanas laiku. Toreiz tie bija svētki ar tādu kā
Vasarassvētku noskaņu. ARTAVA mums ir kā radi.
Šogad ARTAVAI
25. Tās nodēvētas jau par sudraba svinībām. Un to sākums notika kopas
sirds un dvēseles un ilggadējās dalībnieces, Benitas Špakovskas ģimenes
iekārtotā un pašvaldības atbalstītā parkā Ogres Lazdukalnā, ko daudzi
sirsnīgi dēvē par Špakovsku parku. Šoreiz te sapulcējušies kopas draugi
no dažādām Latvijas vietām – latgaļu kopas no Rogovkas un Vecvārvakavas,
kurzemnieki - no Rucavas un Puzes, zemgalieši no Vecumniekiem,
Pļaviņām, Tomes un Katlakalna, kā arī rīdzinieki un, protams, vietējie
ogrēnieši. Viss sākās ar satikšanos pie saimes ugunskura, pie kopā
baudītas siltas tējas un pīrādziņiem, kas te ļoti iederējās, jo diena,
lai arī saulaina, tomēr rudenīgi vēsa un spirdzinoša.
Rudenāju,
sadraudzības un stiprināšanās ugunsrituāls, pašas Benitas Špakovskas
vadīts, notika vienā no Ogres Lazdukalna svētvietām, saulainā pakalnītē.
Tas bija pateicības, draudzības un sadarbības apliecinājums, kurā katra
atbraukusī kopa nāca ar savu vēlējumu, vēstījumu un stiprinājuma
vārdiem gaviļniecēm un visiem ļaudīm Latvijā. Tad ceļš gar Sirdsakmeni,
kurā katrs varēja ielikt savu klusāko sirds vēlēšanos.
Pēc tam
devāmies uz Ogres kultūras centru, kur notika svinību turpinājums – ar
gaviļnieču stāstiem un dziesmām. ar apdāvināšanu, košu sadziedāšanu,
sadejošanu. Laiks jauko draugu pulkā paskrēja nemanot. Laukā gaisma ātri
izmijās ar tumsu un pienāca atsveicināšanās brīdis. Bet domāju, ka visi
no šiem svētkiem aizbraucām ogrēniešu un viens otra sirds siltumā
sasildīti un iepriecināti. Vienojāmies domā, ka šī bija ļoti jauka
dzimšanas dienas ballīte un atziņā, ka arī Ogre ir vieta, kur
atgriezties un atkal satikties – jo arī šai reizē daudz stāstu par
Lazdukalna parku un daudz dziesmu un mūžu stāstu palika neizstāstīti. Uz
tikšanos, mīļās ARTAVAS!
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru