Nāk prātā domas par tautu, spēku, par lietu un uguni. Par likumu. Un par laipām.
No prūšu valodas vārds "laipa" nozīmējot "likums". Ja tu dzīvosi saskaņā ar to likumu, kas likts pasaules kārtības pamatā, tu būsi ticis uz priekšu. Tu būsi tikumīgs.
Mūspusē, Pļavniekkalnā, - Sauliešu pilskalnā - šī, 2013.gada Baltu Vienības uguns bija īstens pārliecības, spēka, iekšējās likumības un atbildības apliecinājums. 777 reizes Zeme ir apriņķojusi ap Sauli kopš tā zīmīgā notikuma - Kopš Saules kaujas uguņiem... Kas gan zina, kā bija togad, tai rudens pilnmēnesī, kad baltu tautas sanāca savai nozīmīgajai kaujai.
Šogad, ieejot kalnā mūs sagaidīja uguns liesmiņa senajā Pļavniekkalna baltu apmetnē. Nācām kā mājās, kā paši pie sevis. Paši pie savas tautas.
Kad dedzām lielo Vienības guni, lietus lija aumaļām. Un tikai pateicoties uguns licēju un kūrēju gudru zināšanu pamatam, viedas uguns dziesmas sabalsojumam un Pasaules likumības, Dieva klātbūtnei, mūsu uguns iededzās. Spēkā. Neskatoties uz nogurumu, nebīstoties no lietus un drēgnuma, Rāmupes ļaudis - Jana, Valdis, Irēna un Gunta un pulks Rīgas Skandinieku sanācām kopā - kā runāts. Ne tik daudz pieminēt un piesaukt pagātni, kā piesaukt nākamību. Savu tautu un ļaužu, mūsu baltās nākotnes metus mest.
Kad dedzām lielo Vienības guni, lietus lija aumaļām. Un tikai pateicoties uguns licēju un kūrēju gudru zināšanu pamatam, viedas uguns dziesmas sabalsojumam un Pasaules likumības, Dieva klātbūtnei, mūsu uguns iededzās. Spēkā. Neskatoties uz nogurumu, nebīstoties no lietus un drēgnuma, Rāmupes ļaudis - Jana, Valdis, Irēna un Gunta un pulks Rīgas Skandinieku sanācām kopā - kā runāts. Ne tik daudz pieminēt un piesaukt pagātni, kā piesaukt nākamību. Savu tautu un ļaužu, mūsu baltās nākotnes metus mest.
Koks aug no sēkliņas asnus vienlaikus stiepjot gan zemē, gan debesīs. Un tāda turpinās visa viņa dzīve. Visu dzīvi būs tā - cik spara saknēm tiekties arvien dziļāk zemē, arvien dziļāk pagājušajā, tik spara zariem tiekties debesīs, nākotnē. Cik vieduma debesu likumus apzināt, tik cieši saknes turas un zemes dzīvību smeļ. Tāpat ir ar tautu un ar ļaudīm.
Mūsu saknes un dzīvība ir Zemgalē, Sēlijā, Kurzemē, Latgalē, līvos, kuršos, prūšos, igauņos, baltkrievos. Šo tautu dziesmas skanēja šogad. Tās ir mūsu asins, sāls un maize. Mūsu gaiss un uguns.
Mūsu saknes un dzīvība ir Zemgalē, Sēlijā, Kurzemē, Latgalē, līvos, kuršos, prūšos, igauņos, baltkrievos. Šo tautu dziesmas skanēja šogad. Tās ir mūsu asins, sāls un maize. Mūsu gaiss un uguns.
Šai Baltu Vienības dienai manī visvairāk saskaņojas šis, Ojāra Vācieša, savulaik sacītais:
Kuries
slīpā lietū, mana uguns,
kuries.
Buries
pāri senču kauliem,
mana sirdsapziņa,
buries.
Kur ies
mana tauta,
mana dūša
tur ies.
Turies
debesīs un zemē,
mana nolemtība,
turies.
...
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru