No Lielās dienas līdz Mārām


Lielā diena jau pirms laba laika kā iedziedāta, saule un jaunā vasara iešūpotas. Ziemas vārti veras ciet. Gan vēl ļoti palēnām un tomēr... lai kā ziema censtos vēl kaut pa mazu spraudziņu mūs kaitināt ar sniega pitēm, salnām un saltiem vējiem, mēs tomēr esam jau vasaras pusē iekšā un ziemas laiks beidzies... Gan jau ziemai nāks atkal viņas laiki, kad varēs putināt uz nebēdu. Nu pie mums valda saule un pavasar's.


Jau klāt sulu mēnesis. No zemes spraucas puķu asni un koku pumpuri briest. Bērzi dāsni dāvā veselīgās un dzīvinošās sulas, kas dod mundrumu un palīdz atmosties no nakts un ziemas miegiem. Skudru pūžņos rosās dzīvība. Un putni! Putni atgriežas lielos kāšos un pulkos, putni dejo, vītero, lirina un pieskandē visu gaisu.

Līdz ar sulu mēneša sākumu sākas arī jaunais Saules-Mēness gads. Šogad vēlāk iekritusi Pavasara Māra, tālab, ka garais gads, kas Saules-Mēness nozīmē, ka laikā no vieniem Ziemas saulgriežiem līdz nākamajiem iekrīt 13 Mēness mēneši.

Pavasara Māra noslēdz Lielās dienas svētāmā laika ciklu un dabā tā ir vēl viena Kukaiņu diena ar visām no tā izrietošām sekām. Šai dienā neiet mežā, nenes neko no meža sētā un no lauka istabā, lai pasargātos no kukaiņiem un citiem mošķiem. Tā ir viena no īpašajām auglības piesaukšanas dienām, kad mostas pirms saules, iet mazgāties tekošos ūdeņos. Notiek rituālās darbības ap ābelēm – tās purina, iesien prievītes vai baltus dzīparus: dažādās vietās dažādi ticējumi, bet visas šīs darbības nodrošina ābeļu auglību. Un ābele jau sievišķais koks – auglība visās jomās izplatīsies arī plašāk sievišķajā pasaulē, - to šo rituālu veikšana nodrošina. Aizliegto darbu vidū ir šūšana, vērpšana, uguns dedzināšana istabā. Kā jau Māras diena, tā ir viena no sieviešu dienām – šai dienā vāra klučus (vai klimpas), cieņā ir ēdieni un dzērieni sarkanā krāsā.

Tradīcijas turpinās un atjaunojas arī mūsdienās. Arvien biežāk arī mūsdienās, balstoties uz seniem pierakstiem un liekot klāt mūsdienu pieredzi, sievietes Māras dienas priekšvakarā sanāk kopīgās sarunās – dalās dzīves pieredzē un zināšanās, gatavo kopīgu maltīti no pašu sanestiem ēdieniem, ver sarkanas krellītes, darina auglības atmodināšanas amuletus. Dažkārt tā kopīgi darbojoties arī sagaida rītu un tad iet ābeļdārzā, pēc tam uz upi un īpašajos koku dobumos atstāj ziedojumu Mārai, olu. Liepas zaros sien vēlmju dzīparus un lūdz atbalstu un palīdzību Mārai. Sagaida ssaullēktu un dzied. Šogad Pavasara Māra Silu mēneša otrās savaites pilnmēnesī – pēc Gregora kalendāra 12.aprīlī, bet svinēt, kā jau visus svētkus sāk iepriekšējā vakarā, piektvakarā.

Arī Māras dienas svinēsanas tradīcija izrādās ir dzīva un tās relikti daudzviet sastopami. Pievienojot senās tradīcijas zināsanas, šādas dienas varam padarīt vēl krāšnakas, bagātīgākas un iedvesmojošākas.

Lai visiem izdevies pavasaris!

Vairāk par Māras svinēšanas tradīciju un pieredzi variet lasīt - http://folklorasbiedriba.lv/raksti-analize/raksti-pardomas-analitika/sieviesu-rituali-maras-diena/

Komentāri