Vakarēšana Daugmales Malderos

Še nāciet, ciema meitas,

Vakariņa vakarēt,

Še skaliņi gaiši dega,

Še bij silta istabiņa.

(6960-0)

4.decembrī plkst. 18.00 Daugmales pag. Viesu mājā "Malderi" Vakarēšana kopā ar ventiņu stāstnieci Reiter Līgu, Katlakalna folkloras kopu un Daugmales "Līvēm".

Savulaik ziemas tumšajos un gaŗajos vakaros ciema vai sētas ļaudis nākuši kopā gan mazos rokdarbus darīt, adīt, vīzes vai grozus pīt,] un citus, gan senos dzimtas stāstus un pasakas, un teikas klausīties, pa kādai dziesmai nodziedāt,  pa kādai rotaļai izrotāt. Daļēji tāda vakarēšana bijusi tā īstākā skola, kur mazie bērni un citi saimes ļaudis smēlušies gudrībā un amatu prasmēs.

Prieks, ka daudzviet vakarēšanas (un kā citviet saka, vakarošanas) tradīcija atkal ka no jauna atdzimst. Senā vakarēšanas tradīcija ir patiesi godājama un kopjama. Un jo īpaši mūsu steidzīgajā laikmetā pat noderīga - atnākt rāmumā un rimtā kopabūšanā skaistu vakaru piedzīvot.  Tāpēc pulcēsimies Daugmales Malderos, kur labi ļaudis mūs aicina kopā vakarēt.

 

Dalības maksa ar Draugu karti Ls 2.00, bez kartes Ls 3.00

Ņemam līdz groziņus, kādu rokdarbiņu un labu garastāvokli!

Plēsiet skalus, bāleliņi,

Nāks māsiņas vakarēt;

Citam cimdi, citam zeķes

Par skaliņu plēsumiņu.

(6958-0)

Profils Draugos:)

Kopš Sala mēneša 22.dienas mums ir savs profils draugos :) - laipni aicināti mūs apciemot arī tur!

Skate Iecavā izskanējusi...

Starptautiskā Folkloras festivāla BALTICA - 2012 Latvijas vasara Rīgā, Ikšķilē, Turaidā, Maodnā un citviet Vidzemē izskanēs nākamgad jūlijā, un lai šiem dižajiem folkloras svēkiem godam sagatavotos, notiek novadu folkloras kopu skates. Protams, tajās pastāv zināms vērtējuma uzsvars, bet pārsvarā tās domātas tālab, lai folkloras kopas Latvijā būtu daudz un labas. Vērtētāju un lūkotāju pulkā ir gan Latvijas Folkloras biedrības, gan Kultūrizglītības un nemateriālā mantojuma centra ļaudis, profesionāļi, kuŗi kopām ir labi padomdevēji un palīgi. Protams, ka kopām savos novados darbojoties itin vērtīgs ir padoms un skats no malas. To, ka kopu ir daudz, varbūt nezinātājs var nojaust pēc tā, ka šai, Zemgales skatē, piedalījās 18 kopas (pārsvarā no Zemgales, bet arī pa vienai no Rīgas un Vidzemes). Un Zemgale līdz šim nav bijusi kopām bagātākais novads.

Iecavā, kur mūs laipni uzņēma vietājā bērnu folkloras kopa TARKŠĶI, bija sabraukušas galvenokārt Zemgales kopas. Ķekavas novads un Katlakalns gan vienmēr skaitījies Vidzemē, bet tikpat labi varētu būt pieskaitīts Zemgalei.

Katlakalna kopa šai Balticas Ieskaņu kocertā guvām labu pieredzi gan "cīņā" ar satraukumu, gan arī citu kopu priekšnesumus klausoties, gan arī tikām pie labiem padomiem un ieteikumiem nākotnei.

Katlakalna kopa Iecavas attēlu straume lūkojama šeit (autors Vecsaules kopas dalībnieks Andris Štāls)

Par festivālu kopumā - vairāk Latvijas folkloras biedrības e-vietnes: sadaļā BALTICA

Ar Apkūlību godiem Iecavā

Starptautiskā folkloras festivāla BALTICA - 2012 Ieskaņu koncerti jau izskan visā Latvijā, dažādos novados - gan vistalāko pagastu viesmīlīgajos Tautas namos, gan lielpilsētu burzmas apņemtajos namos kopā sanāk un sabrauc folkloras kopas, lai izstāstītu savus CEĻA stāstus gatavojoties šim, Balticas jubilejas reizes festivālam. Kā ikkatram korim vai deju ansamblim ir skaistā vēlme nonākt Dziesmu svētkos, tā mums, folkloras kopu dalībniekiem, ir vēlme - satikrties Balticā. Arī mums, katlakalniešiem.

Mēs piedalīsimies Ieskaņu koncertā - skatē IECAVĀ svētdien, 20.novembrī. Tur sabrauks arī citi -  zemgalieši, rīdzinieki un vidzemnieki. Savu skates programmu esam veidojuši kā nelielu daļu no mūsu kopas dalībnieces Kristīnes māmiņas,  piebaldzietes bērnības atmiņu stāsta par to, kā viņa atceras Apkūlību godus Vidzemes pusē - dziedāsim gan kulšanas, gan malšanas dziesmas, gan izdancosim un izspēlēsim kādu no šim laikam raksturīgajiem dančiem.

Gatavojoties šim notikumam, mācoties dziesmas un iedziļinoties tradīcijā, radās arī raksts N0 RIJAS KULŠANAS LĪDZ APKŪLĪBĀM UN MĀRTIŅIEM, kas publicēts Latvijas Folkloras biedrības mājas lapas Tradīciju sadaļā

Vītoli Katlakalnā

Pilna sēta Vītoliņu ... bij' šai visapkārt drēgnajā un miglainajā vakarā. Mums kopā bija silti, mīļi, mājīgi un VIEGLI

Katlakalna Tautas nama Latviešu tautas Dzīvesziņas cikla tikšanos otrā gada otrā šīrudens tikšanās pulcēja smalkuma, - melodiju un Dainu smalkuma cienītajus. Mūsu viesi – Vītolu ģimene, - šai reizē Jānis, Dace, Rasa, Varis, Kalvis un Jānis Ausmints. Rudens ir laiks, kad visapkārt dabā savairojas tumsa. Mēs tad jo sevišķi daudz runājam par sauli, par gaismu, arī par mūsu dzimtu un tautas senajiem ļaudīm, par tiem, caur, kuŗu gudrību pie mums nākušas zināšanas, dziesmas un stāsti, ar ko dzīvot tagad un tālāk.

Dziesmu pūrs Vītoliem piekrāts pilnum pilns un bagātīgs, un līdztekus Dainu un dziesmu zināšanai viņiem piemīt arī sava īpašā sirdgudrība. Tās abas savijušās vienā vijumā un viena otru bagātina un uztur. Jānis, ko savējie jau kopš Skandinieku sākumgadiem ieradinājušies dēvēt par Johanu, savas zināšanas un sapratni labprāt pārvērš skaistos vārdos un dzīvos vārdu tēlos, lai izstāstītu mums. Tā ir vieda dzīves zināšana, vieda attieksme pret lietām un pasauli, laba prasme savu zināšanu nest tālāk. Tā neprasa neko, tā ir tik devēja un nesavtīga, un tik mūsu, klausītaju ziņā, ir to pieņemt un savā dzīvē dzīvojot likt lietā. Tā ir pielietojama un dzīvojama zināšana: mēs paši varam izvēlēties, uz ko no dzīvē piedzīvotā un redzētā likt uzsvarus – vai atcerēties un pieminēt to, kas mūs rūdinājis un sāpinājis vai daudzināt to, kas mūs iepreicinājis. Vai dzīvot pagātnes sāpēs vai šīsdienas priekā. Mēs paši sevī varam saulīti iededzināt un turēt tīru un spožu. Mēs paši varam to telpu, kuŗā esam, gaismot. Un, ja apzināmies, ka varam, mums tas arī ir jādara. Vērtīgākā ir tā Zināšana, kuŗai seko darbība.

Mani katrā ziņā iepriecina tas, ka šai sezonā Dzīvesziņas interesentu pulks vairojies. Un arī mūsu tuvā apkārtne tapusi arvien tradicionālās un dzīvās kultūras bagātāka. Arī mūsu pašu novadā un Katlakalnā arīdzan. Tas ir tik nozīmīgi mūsu tautai un viņas nākotnei.

Īpašais paldies Katlakalna podniekiem – Svilpaunieku bazāra Zvanītāju sētas saimniekiem Dacei un viņas ģimenei.
Attēlu straumes:
Gunta Saule

Jānis Zālītis

 Indra Vitmane-Mišinska