sestdiena, 2013. gada 30. novembris

Andreja diena Katlakalnā




Novembra pēdējā sestdiena Katlakalnā izvērsās par košu tikšanos, izzināšanas un svētīšanas dienu. Jo kupls klausītāju pulks, sestdienas pusdienlaikā, pirmkārt, jau bija sanācis klausīties zinošās apģērba vēstures un etnogrāfijas pētnieces un izsekotājas, Latvijas Vēstures muzeja zinātnieces - ILZI ZIŅĢĪTI un IRITU ŽEIERI. Gan klausīties un skatīt viņu sagatavotās tērpu vēstures prezentācijas un stāstījumus, gan atbildes uz konkrētiem, katru no klausītājiem interesējošu jautājumu - it viss šais stāstījumos bija trīskārt vērtīgs. It viss bija, gandrīz jāsaka, trīskārt par maz. Bet mēs katrā ziņā ļoti ceram uz tikšanos un mācīšanos šai jomā atkal un vēl. Ar savu klātbūtni un arī dažu labu seno rotu cienītāju iepriecināja baltu rotu meistari Elīna un Māris Bražes no Ceraukstes puses.

ceturtdiena, 2013. gada 21. novembris

Andrejos Katlakalnā



Satiksimies, sadziedāsim, sadancosim ANDREJOS!!! Katlakalnā!!!


ceturtdiena, 2013. gada 14. novembris

No idejas līdz savam tautastērpam un Andreja dienas svinēšana

Ceļš pie sava tautastērpa patiesi katram ir savs un citāds. Un katram tas citādi sācies. Vienam kādā tālā skapja stūrī glabājas vecāku vai vecvecāku mantots tērps vai varbūt tikai grezni izdarināts krekls vai smalki austi brunči vai vīru goda svārki. Un tad ir pārdomas, ko ar to darīt un kādām jābūt pārējām tērpa detaļām. Un kā pie tādām tikt. Cits jau nopietni sācis domāt par sava tērpa iegādi vai darināšanu. Un ko tad darīt tālāk – kuŗu novadu izvēlēties – vai to, kuŗā dzīvo pats vai kuŗā ieprecējies, vai skatīties tai virzienā, no kurienes nāk kāds no vecākiem... Vai darināt pašam vai atrast prasmīgus meistarus. Kā zināt, kuŗam padomam vai ieteikumam, un kuŗam meistaram uzticēties. Un tad, kad tērps jau ir – kā to pareizi nēsāt? Kādos godos vilkt? Vai tautastērps un goda tērps ir viens un tas pats?


otrdiena, 2013. gada 12. novembris

Ziemas laiks. Sala mēnesis



Izsenis cilvēki, pasaulē dzīvojot, ir sapratuši, ka viss šai Saulē, un, kas zin, arī Aizsaulē, notiek ritmiski. Mēs zinām savus soļu, elpas un sirds ritmus, kas tie pamanāmākie, bet ir arī citi - smalkāki. Un arī tālāki ritmi: tas ritms, ar kādu viļņi no jūŗas tālumiem nāk krastā, ritms, ar kādu vēji nes mākoņus, ritms, kādā Zeme riņķo ap savu asi un tai pat laikā vēl ap Sauli arī. Ritms, kādā visa mūsu Piena ceļa galaktika virpuļo Izplatījumā.

pirmdiena, 2013. gada 4. novembris

Spēka dziesmas Latvijai


Mēs, RĀMUPE, būsim no kādiem septiņiem. Nāciet, piedalieties, sadziedāsim kopā - sev un Latvijai par godu, labo padaudzināti, stiprumu vairot!

sestdiena, 2013. gada 2. novembris

Rudens dziesmu sadziedāšana Bauskā

Gandrīz visi :)
Pirmā tāda skanīga daudzveidīgās dziesmās, sarunās un pieredzes stāstos, - šai rudenī un pirmā vispār. Un jau pašā tikšanās sākumā, tika pausts, ka itin vērtīgi būtu tādas rīkot vēl un atkal - lai zemgaliešu godu celtu un spodrinātu, un tradīciju stiprinātu. Šoreiz mums, dažām rāmupietēm piebiedrojās mūsu kaimiņietes, Olaines DZEDZIEDA, Ceraukstes LAUKAM PĀRI un jaunākie no mums kopas darbības ilguma ziņā - Bārbeles folkloras kopa. 

Katrs, kas ir mazliet folkloras kultūrā zinošs, sapratīs, ka tradīcijas pierakstu un dziesmu un melodiju daudzuma ziņā Zemgale salīdzinājumā ar tradīcijas pārbagāto un daudzveidīgo Latgali, tāpat arī Kurzemi un arī Vidzemi, ir gluži kā pazudusi, teju vai tāda "pelēkā pele". Tad nu mūsu uzdevums ir šo pelēkumu spodrināt sudraba mirdzumā - celt no Dziesmu pierakstiem un ierakstiem laukā arvien vairāk zemgaliešu. Un gan jau - tad arī Zemgale uzmirdzēs. Daļēji jau par to liecina tas, ka pēdējā laikā Zemgalē darbojošos folkloras kopu skaits tomēr ir audzis. 




Jaunumi

Jaunākās ziņas par Rāmupes gaitām turpmāk tiek publicētas https://www.facebook.com/raamupe/