Rāda ziņas ar etiķeti Stāstniecība. Rādīt visas ziņas
Rāda ziņas ar etiķeti Stāstniecība. Rādīt visas ziņas

svētdiena, 2020. gada 5. janvāris

Ziemas pasaku un stāstu laiks

2020.gada 18.janvārī BIRZGALĒ notiks projekta Gadskārtu un mūža godu tradīciju skola noskaņu sarīkojums  Ziemas pasaku un stāstu laiks.

Iecerētā norise:

Plkst. 12.00 tikšanās pie Lindes parka - pārbrauciens Birzgales un apkaimes stāsti dabā – stāsta Birzgales muzeja RŪĶI vadītāja Iveta Freimane, Kalnadruvu klēts saimnieki Vladimirs un Dace Soboļevi 

Plkst. 14.00 Birzgales muzejā RŪĶI – stāstniecības tradīcija Latvijā un pasaulē un stāstīšanas prasmju apguves darbnīca, vada Guntis Pakalns, 

Plkst. 16.00 Birzgales muzejā RŪĶI - stāstu un dziesmu vakars

Aicināts ikviens stāstniecības draugs un interesents

Pieteikšanās pa tālruni 27811297 vai e-pastā saulegunta@gmail.com (Gunta)

svētdiena, 2019. gada 27. oktobris

Spoku stāstu vakars

2019.gada 1.novembra vakarā, no pulksten 19.00-23.00 Džūkstes Pasaku muzejā spocīgā gaisotnē norisināsies tradicionālais stāstniecības pasākums Spoku stāstu vakars. Ikvienam iespēja gan klausīties, gan stāstīt spoku stāstus. Pasākumu vadīs stāstnieku ķēniņš Guntis Pakalns. 

Pārējie šī gada dalībnieki Spoku stāstu vakarā - Anita Krūmiņa-Štikāne no Doles salas, Pauls Anšics - ķīmiķis un 2010. gada stāstnieku ķēniņš, Gunta Saule no Katlakalna folkloras kopas "Rāmupe" (un varbūt vēl kāds no šīs folkloras kopas pievienosies līdzdziedāšanā un stāstīšanā). Būs arī muzikanti, kas Baltās nakts spoku stāstu pagrabiņā spēlēja ziņģes par nāvi un miršanu - Valdis Meijers no Rencēniem un Aelita Punkstiņa no Ēveles (viņa arī stāstniece). Pats Guntis Pakalns arī kādu spoku stāstu izstāstīšot, - viņam krājumā esot pat daži jauni u nedzirdēti. 

Kam nav bail - laipni aicināti!

Dalība pasākumā: skolēniem, studentiem - 1.00 EUR, pieaugušajiem - 1.50 EUR, pensionāriem un citu novadu personām ar invaliditāti - 1.00 EUR, ģimenes biļete - 3.00 EUR. 

Informācija: 26513314, pasakumuzejs@tukumamuzejs.lv.

trešdiena, 2019. gada 24. jūlijs

IV Latgales stāstnieku festivāls izskanējis

2019.gada 19.-20.jūlijā Preiļos, Vārkavā un Riebiņos notika IV Latgales Stāstnieku festivāls. Latgales Stāstnieku festivāli kopš pirmā, 2016.gadā, nes nosaukumu “Omotu stuosti”. Ik katrs no līdz šim notikušajiem ticis veltīts kādam no amatiem un katrā daudzināti īpašo prasmju meistari – podnieki, kāzu saimnieces un dravinieki. Šīsreizes īpašie amatnieki – groziņu pinēji.

pirmdiena, 2019. gada 4. marts

Katlakalna 100 stāstu 1.burtnīcas Atvēršanas svētki


Ar diviem spožiem notikumiem Katlakalna Tautas namā ieskandēsim šīgada Lielo Stāstu nakti. Un vispirms nozīmīgs notikums Katlakalna dzīvē – 2019.gada 10.martā plkst. 14.00 atvērsim Katlakalna 100 stāsti 1.burtnīcu “Senvēstures un vietu stāsti”.

Lielā mērā šādas stāstu burtnīcas tapšana ir arī kā iepriekšējo Stāstu nakšu darba taustāms iznākums. Vietu stāstos arī iepriekšējās Stāstu naktīs ik pa brīdim izskanēja stāsti no tuvējās apkaimes – gan no pašu, Daugavas kreisā krasta, gan no pretējā – no Doles salas. Ar to Katlakalns izsenis bijis saistīts gan ar seno Daugavas (Dūnas) kuģu ceļu un tā nosargāšanu, gan vēlākos laikos ar cīniņiem par zvejas vietām nēģu tačiem, gan meitu un puišu sirdīm. Sadzirdēt vienam otru pāri upei bijis gana viegli. Tepat lejā, pie Nēģīšiem joprojām redzams teju pārejamais ceļš pār upi, brasls. Tomēr lai kājām, ar laivām vai ziemā pa ledu pāri tiktu, upes gudrība – krāces un sēkļi, ledus biezums un citas upes zīmes bijis gana labi jāpazīst. Tāpat kā šodien.

piektdiena, 2019. gada 22. februāris

Ceļā uz Lielo Stāstu Nakti...

Šīgada marta nogalē sagaidīsim kārtējo, jau Ceturto Lielo stāstu nakti. Bet, kā allaž, tai kārtīgi jāsagatavojas. Tālab ikreiz Stāstu nakts Ievadpasākumā tiekamies, lai pilnveidotu un spodrinātu jau esošās stāstīšanas iemaņas vai arī lai tās iegūtu, ja stāstīšanas pieredzes nav nemaz.

Šai reizē sarīkojumā Ceļā uz Stāstu nakti 2019.gada 10.martā plkst. 16.00 Katlakalna Tautas namā tiksimies ar diviem stāstniecības praktiķiem, meistariem. Nodarbību vadīs Latvijas Folkloras krātuves pētnieks un stāstniecības eksperts GUNTIS PAKALNS, teikas stāstīs un pieredzē dalīsies stāstniece, Pilsrundāles (Stāstu) bibliotēkas vadītāja Aelita Ramane. Stāstniecības meistarklases tēma Kā izstāstīt teiku? 

trešdiena, 2018. gada 22. augusts

Stāstu un stāstnieku diena 1.septembrī Dolē pie Daugavas

2018.gada 1.septembrī no plkst. 16:00 Doles salas VĒJIŅOS notiks pirmā Stāstu un stāstnieku diena. 

Stāstu stāstīšana un klausīšanās ir viena no senākajām cilvēku pamatvajadzībām. Uz tās balstās folklora, mutvārdu daiļrade. Jau vairākus gadus Latvijas novados notiek stāstniecības festivāli. Salaspils novads ir ne mazāk bagāts ar vietējiem nostāstiem, leģendām, teikām. Tam ir neatkārtojama savdabība, ko dod Daugavas klātbūtne.

pirmdiena, 2017. gada 6. marts

II LIELĀ STĀSTU NAKTS KATLAKALNĀ- 2017


Sestdien, 18.martā plkst. 18.00 vakarā Katlakalna Tautas namā sāksies II LIELĀ STĀSTU NAKTS- 2017.


Te sapulcēsies vienkopu stāsti un stāstnieki no visas Latvijas un, sagaidot Lielo dienu, stāstīs stāstus. Sāksim ar Sirmo stundu, kurā muzicēs un visus uz sadziedāšanu rosinās mājinieki, Katlakalna folkloras kopa Rāmupe. Pusseptiņos sāksies Stāstu laiks bērniem, kurā bērni gan klausīsies, gan stāstīs. Stāstu nakts Atklāšanas ceremonijā, ap astoņiem, iepazīstināsim ar visiem sabraukušajiem stāstniekiem. Pēc tam dosim vārdu tālākbraukušajai viešņai – stāstniecei un folkloras pētniecei no Lietuvas Gražinai Kadžītei. Mūsu dzīvē un izaugsmē, arī mūsu dabā, raksturā un pasaules redzējumā svarīga ļoma ir vietai, no kuras nākam. Vietai, kur esam dzimuši, no kuras nāk mūsu vecāki, vecvecāki... Arī vietai, kurā dzīves kādā brīdī esam nonākuši. Vieta mūs veido un mēs veidojam vietu. Tālab, lai ciemiņi iepazītu mājiniekus un viņu īpašās vietas, un lai mājinieki iepazītu atbraukušos, tiks stāstīti Vietu stāsti.

trešdiena, 2017. gada 22. februāris

Ar stāstiem Katlakalnā no Kurzemes un Vidzemes


Kārtējais stāstu vakars Katlakalna Tautas namā norisinājās ar Kurzemes un Vidzemes puses stāstnieku piedalīšanos.

trešdiena, 2017. gada 8. februāris

II Lielās Stāstu nakts Ievadpasākums

19.februārī plkst. 14.00 Katlakalna Tautas namā – II Lielās Stāstu nakts Ievadpasākums

Iepazīšanās ar Sēmes Pasaku raganu Ivitu Kalnozolu-Kalseri,

Vidzemes stāstnieku kopienas vēstījumu par to, kā stāstus stāsta Valmierā, Mazsalacā, Rūjienā, Cēsīs, Ēvelē...

Viesos stāstnieks, LU LFMI LFK pētnieks Guntis Pakalns ar stāstiem, stāstu spēlēm un darbnīcām.


otrdiena, 2016. gada 8. novembris

Sveicam stāstnieces!


Abas vecākās katlakalniešu Strodu ģimenes māsiņas, Katlakalna bērnu folkloras kopas dalībnieces Una un Santa veiksmīgi startējušas Stāstnieku konkursa "Teci, teci, valodiņa" novadu skatē Rīgas Skolēnu pilī. Unai savā vecuma grupā (5.-10.kl.) otrās pakāpes diploms, bet Santa jaunākajā vecuma grupā podus gāzīšot arī finālā - tā līksmi ziņo kopas vadītāja un abu meiteņu skolotāja Laura Arāja.

NO SIRDS SVEICAM UN LEPOJAMIES!

Finālā Santai līdzi jutīsim 26.novembrī, kad Stāstnieku konkursa "Teci, teci, valodiņa!" Lielo stāstītīšanas ķēniņu un ķēniņieņu sacīkste norisināsies Latviešu biedrības namā. Bet šoceturtdien ne tikai svinēsim Mārtiņus, bet arī sveiksim abas meitenes un ceram dzirdēt arī viņu stāstītos stāstus.

sestdiena, 2016. gada 8. oktobris

Novadnieku Stāstu vakars Katlakalnā

2016.gada 16.oktobrī, svētdien, plkst. 15.00 Katlakalna Tautas namā notiks Novadnieku Stāstu vakars "Gods godam pretī panāk", kurā atmiņu stāstos par Ķekavas novada veidošanu, celltniecību, kopšanu un daudzināšanu dalīsies novadā godājami ļaudis - 

Indriķis Teivāns - bijušais Ķekavas PMK priekšnieks, bet pirmām kārtām CELTNIEKS
Anna Zgirska -
celtniece
Dzintra Maļinovska -
aktīva kultūras pasākumu organizatore, bijusi pagasta padomes priekšsēdētāja
Vija Vasīte- Vosipa
- bijusī zootehniķe, aktīva pensionāre, sabiedrības dvēsele
Velta Strazdiņa - Ķekavas Novadpētniecības muzeja speciāliste.

Stāstu vakaru kuplinās Katlakalna folkloras kopa RĀMUPE

pirmdiena, 2016. gada 26. septembris

5.Zemgales stāstnieku festivāls. Pilsrundāle. Saulaine. Pirmā diena.

Ik gadu kopš 2012.gada ap Rudenājiem notiek Zemgales Stāstnieku festivāls "Gāž podus Rundālē". Šoruden jau piektais. Tā rīkotāji -  Pilsrundāles bibliotēka, UNESCO Latvijas Nacionālās komitejas Stāstu bibliotēku tīkla dalībniece kopš tīkla sākumiem 2009.gadā, ar Pilsrundāles pašvaldības atbalstu un ieinteresētību un ar aktīvu un radošu novada kultūras un izglītības iestāžu iesaisti un atbalstu. Tā kā arī Katlakalnā pēdējā gada laikā sākusi veidoties interesanta stāstnieku kopiena, šogad pirmo reizi arī Katlakalna RĀMUPES dalībnieki aktīvi iesaistījās festivāla norisēs.

ceturtdiena, 2016. gada 1. septembris

Līdzībās un Pasaku svētkos

Rāmupes šīgada augusts un vasara noslēdzās Džūkstes Pasaku muzejā – vecajā Lancenieku skolā - iedziedot izstādes “Līdzības” atklāšanu muzeja izstāžu zālē un Stāstu un pasaku pļavā stāstot pasakas un izdziedot garās “pasaku un teiku” dziesmas par saules meitām, patiesības meklēšanu īpašajā kociņā, un garajā pupā kāpšanu un citas. Arī saulīti saucām atpakaļ, kad lietus mākonis bija atnācis mūs pasveicināt ar dažām lietus lāsēm.

piektdiena, 2016. gada 26. augusts

Pasaku svētki Džūkstē

27. augustā no 13.00 Džūkstes Pasaku muzejā notiks tradicionālais pasākums ģimenēm „Pasaku svētki”, kas tiek svinēti par godu latviešu rakstniekam un folkloristam Ansim Lerhim – Puškaitim. Tā ir diena, ko jautri un izzinoši pavadīt kopā ar ģimeni pirms jaunā mācību gada sākuma.

Pasaku svētku apmeklētājus sagaidīs Džūkstes Pasaku tēli, kas aicinās doties pa Pasaku tēva A. Lerha - Puškaiša pēdām - ar gudrību un spēku izzināt pasaku valstību, ar maziem nedarbiņiem pārvarēt ceļā satiktos šķēršļus, ar atjautību atminēt Džūkstes Pasakas, caur tautasdziesmām spēlēt iecienītās Džūkstes Pasaku spēles un orientēties Pasaku dārzā. Radoši izpausties varēs darbnīcās - izveidot savu pasaku pūķi, no dabas veltēm uzaust savu grāmatzīmi, no papīra izveidot pasaku tēlu maskas.

ceturtdiena, 2016. gada 21. aprīlis

Aicinām uz Stāstnieku vakaru Katlakalnā!

2016.gada 18.maijā plkst. 18.00 Katlakalna Tautas namā tuvējās apkārtnes stāstnieki pulcēsies Stāstnieku vakarā. Stāstīsim un klausīsimies Stāstus par puķēm, putniem un pavasari. 
 
Lai arī pavasaris ir daudzu ārēju darbu laiks, kad gribas vairāk laika pavadīt dabā, zilu un zeltainu ziedu pļavās, ēnainos mežos, upju un ezeru ieločos, vai rosīties dārza dobēs – baudīt un piedalīties dabas uzplaukšanā, tomēr pēc spraigas darba dienas labprāt laiku pavadām sirsnīgā draugu pulkā pie tējas tases draudzīgās un savstarpēji bagātinošās sarunās. Un kāpēc gan lai tādā pavasara vakarā nesapulcētos stāstīt stāstus – senus un mūsdienīgus, teiksmainus un ikdienišķus, sadzīviskus un pasakainus, jautrus, asprātīgus, apcerīgus vai filosofiskus.

trešdiena, 2016. gada 30. marts

Lielā Stāstu nakts – tāda tā bij' un tādi bij' stāsti

2016.gada 19.marta vakars. Palēnām ievirmojusi, iešūpojusies, ieskanējusies. Ar Katlakalna kopas ļaužu ieskandēšanu un iedziedāšanu sākās pirmā Lielā Stāstu nakts Katlakalnā, gaumīgi, teiksmaini, naksnaini iekārtotajā Tautas nama zālē. Ar sanākušo, klausītāju un stāstītāju, līdzidziedāšanu. Vakara – nakts un mājas saimniece, Katlakalna Tautas nama vadītāja Aija Vitmane plāna vidū tad sauca mūsu jau iemīļotā Stāstnieka vizuālā tēla radītāju Sintiju Strodi. Sintija ir katlakalniete jau vairākus gadus un viņas meitenes - Katlakalna bērnu folkloras kopas dalībnieces. Radoša būtne, leļļu, rakstu, telpas un dzīves māksliniece tās visdažādākajās izpausmēs, kopš pagājušā gada rudens arī RĀMUPES dalībniece un ierosinājumam par Lielo Stāstu nakti atsaucās mirklīgi. Tikpat strauji “piedzima” arī daudzšķautnainais daudzslāņainais, daudznozīmīgais Stāstnieks. Mēnesī un uz Mēnesi runājošs tēls, kas dažiem šķiet kā gaisā pastiepta roka, no citiem dēvēts arī par Mēness stāstnieku. Sintijas mākslinieces roka bija cieši pielikta arī šīsnakts telpas iekārtošanā, tālab arī tiešām pelnītais PALDIES, veltes un aplausi no visiem!

trešdiena, 2016. gada 16. marts

Pirmā Lielā Stāstu nakts Katlakalnā tuvojas


Pirmā Lielā Stāstu nakts Katlakalnā tuvojas ar joni. Jau šīsnedēļas nogalē tā būs klāt. Līdzdalību un dalīšanos ar stāstiem jau apliecinājuši vairāki visu paaudžu diži stāstīšanas meistari, jaunās zvaigznes un arī iesācēji, novadnieki un tālāki viesi – Guntis Pakalns (Rīga/Talsi), Liesma Lagzdiņa (Kuldīga), Ārija Klēvere (Ventspils), māsas Tapiņas, Inga, Māra un Dace (Rucava/Rīga), Aelita Ramane (Pilsrundāle), Evija Maļkeviča (Dagda/Rīga), Inguna Radziņa (Jūrmala), Agita Lapsa (Valmiera), Anita Krūmiņa-Štikāne (Doles sala), Velta Strazdiņa (Ķekava), Anna Lemeševska (Baloži), mazās māsas, Katlakalna folkloras kopas dalībnieces, Una un Santa. Ušackas.


svētdiena, 2016. gada 13. marts

Par Lielo Stāstu nakti Latvijas radio

Latvijas radio, Ivetas Medenes vadītajā raidījumā ''Laikarata riti'', par stāstniecības tradīciju un par gaidāmo Stāstu nakti stāsta stāstniecības eksperts Guntis Pakalns, UNESCO Stāstu bibliotēku tīkla vadītāja Evija Maļkeviča, Vidzemes stāstnieku kopienas aktīva dalībniece, Valmieras integrētās bibliotēkas Stāstu bibliotēkas bibliotekāre, Rūjienas un Mazsalacas stāstnieku rosinātāja Agita Lapsa un I Lielās Stāstu nakts Katlakalnā rīkotāja Gunta Saule - http://lr1.lsm.lv/lv/raksts/laikarata-riti/liela-stastu-nakts-2016-tuvojas.a65178/

pirmdiena, 2016. gada 7. marts

I Lielā Stāstu nakts 2016 Katlakalnā


Laikā no 2016.gada 19.marta sešiem vakarā līdz 20.marta sešiem rītā Katlakalna Tautas namā norisināsies nebijis notikums – I Lielā Stāstu nakts 2016. 

Nupat izskanējis Lielās Stāstu nakts Ievadpasākums ar dažādiem un daudzveidīgiem stāstiem, ar stāstniekiem no Rīgas, Pilsrundāles, Doles salas, Tukuma, Mārupes, Dobeles. Ar viesu un mājinieku - katlakalniešu un ķekaviešu interesantiem, dzīvē pieredzētiem un pasaulē dzirdētiem, stāstiem.

sestdiena, 2016. gada 27. februāris

Lielās Stāstu nakts Ievadpasākuma īpašais viesis Guntis Pakalns

Foto: no LU LFMI krājumiem
LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta Latviešu folkloras krātuves pētnieks GUNTIS PAKALNS itin bieži dēvēts arīdzan par Stāstu un stāstniecības ekspertu. Viens no stāstniecības tradīcijas pētniekiem. Uz stāstīšanu un ne tikai, bet sākotnēji uz folkloras studijām un pētniecību viņu savulaik pavirzīja interese par dzimtas koku, kurā kopš tāliem aizlaikiem var atrast sasaites gan ar latviešu pasaku krājēju un pētnieku Ansi Lerhi-Puškaiti, gan citiem latviešu folkloras dižajiem. Kā jau kopš tāliem laikiem nākušu lielu dzimtu pēctecis Guntis arī savu aicinājumu atradis tradīcijā. Tā nu pateicoties lielām un tālu sazarotām dzimtām Kurzemē, mēs esam ieguvuši aizrautīgu tradīcijas un jo īpaši stāstniecības pētnieku un praktiķi.

Jaunumi

Jaunākās ziņas par Rāmupes gaitām turpmāk tiek publicētas https://www.facebook.com/raamupe/