Pļavniekkalna vēsture. Stopa sakta

Attēlā: Stopa sakta. 
Katlakalna Pļavniekkalna kapulauks, 
Rīgas apr. 5.-6. gs. Sudrabs, zelts. 
Garums – 9,8 cm, platums – 9,8 cm.

(attēla avots: http://www.letonika.lv/)

No sudraba darināta stopa sakta ar zelta platējumu ir atrasta Katlakalna Pļavniekkalna arheoloģiskajos izrakumos 1901.gadā Antona Buholca (Anton Buchholtz) vadībā. Minētais piemineklis pieder zemgaļu kultūrai un situēts Daugavas lejtecē. Tas labi raksturo zemgaļu 5.–6.gadsimtā apdzīvotās teritorijas ziemeļu daļas apbedīšanas tradīcijas.

Mirušajiem līdzi dotas rotas, kuru izvietojums atbilst to nēsāšanas veidam, kā arī ieroči un darbarīki, kas parasti novietoti galvgalī.

Apskatāmā stopa sakta iegūta 1.kapā, kurā apbedīts vīrietis. Tā inventārs jau 20.gadsimta sākumā ir ticis sajaukts. Tam pievienotas citas senlietas. Līdz ar to patieso kapa inventāra sastāvu vairs nav iespējams noskaidrot.