Tuvojas šīgada RUDENĀJI

Katlakalna V Starptautiskais folkloras festivāls RUDENĀJI-2019 vairs galīgi nav aiz kalniem. Sīkāk iepazīties ar šīgada festivāla norisēm un dalībniekiem, aicinām festivāla e-dienaslapā - https://rudenaji.blogspot.com/

Rudenāji - 27.septembrī pie Katlakalna Tautas nama!!!

Rudenājus Katlakalna folkloras kopa svētīs 27.septembrī no 19.00. SVINĒSIM PIE KATLAKALNA TAUTAS NAMA. Aicināti visi interesenti priecāties un pateikties par vasaras graudumiņu Mārai, Pērkonam, mīļam Dieviņam. Ņemam līdzi ziedojumus ugunij, augļus un dārzeņus Saberiem. Ģērbjamies goda drānās! Uz tikšanos!

Tuvojas RUDENĀJI-2017

2017.gadā no 22.-24.septembrim norisināsies Katlakalna IV Starptautiskais folkloras festivāls RUDENĀJI-2017. RUDENĀJI ir festivāls, kas veltīts rudens laika tautas tradīcijām, to apzināšanai, iepazīšanai un popularizēšanai. Rudenāji Katlakalnā notiek katru gadu, bet starptautisks festivāls ar šādu nosaukumu te sabrauc katru otro gadu septembra nogalē. Festivālā dažāda rakstura folkloras kopas no visiem Latvijas lielnovadiem rāda savas vietējās tradīcijas un savu pieredzi rudens svinēšanā. Festivālos piedalās tradīcijas kopēji no kaimiņzemēm Igaunijas un Lietuvas, kā arī tradicionālās folkloras un etnogrāfiskās kopas un tradīcijas praktiķi no citām valstīm. Viesu pulkā līdz šim bijuši arī Baltkrievijas, Krievijas, Somijas un Norvēģijas pārstāvji

Miķeļdienas mītaviņa un danči Katlakalnā

Senlaikus Miķeļi bijuši vieni no gada lielsvētkiem – kad lauki nokopti, kad graudi klētīs un apcirkņos... nu labi, vietumis vēl rijās vai lini vēl mārkā varbūt. Bet neskatoties uz to, Miķeļi ir kārtīgi ražas svētki laikā, kad lielie lauku darbi padarīti. Daudzviet jau atkal un joprojām Miķeļi svinēšana ir goda lieta. 

Miķeļos tirgojas. Un nes plānā – tirgū - visu, kas labi paaudzis, vai labi uzdarināts. Un mijas ar labumu. Pret jauku savu lietiņu var iemainīt cita labo lietiņu. Savu Miķeļdienas mazmītavu ar visādiem priekiem un dancošanu, ar tirgošanos un dziedāšanu bija savīkšuši Katlakalna bērnu folkloras kopa ar savu skolotāju Lauru priekšgalā un ar jaukiem danču muzikantiem, kuros bērnu mammas sirsnīgi darbojās.  Un RĀMUPI bija ieaicinājuš, par ko mums bij' liels prieks. Jo katrs jau gan grib ar prieku Miķeļos ciemos iet.

Latvietim būt.?! par Rudenājiem

2016.gada 14.septembrī plkst. 18.30
Daugmales Multifunkcionālajā centrā

Latviskās dzīvesziņas iziņas pasākumu ciklā LATVIETIM būt.?! 9.nodarbība 

Rudens saulgrieži - 

Rudenāji, Apjumības, Miķeļi. 

Es atradu ganīdama
Rudenāja biķerīti.
Vai bij mani brāleliņi
Rudenājus turējuši?

SABERI - Rudenāju svētki Ķekavā

Gadskārtējais rudens Ražas tirgus Ķekavā pie Doles Tautas nama šai reizē būs mazliet citāds, - kuplāks, skanīgās, dejojošāks.... jo tajā rudens svētkus SABERUS svētīs III Starptautiskā folkloras festivāla dalībnieki - folkloras kopas un etnogrāfiskie ansambļi no Latvijas novadiem, kā arī no Lietuvas, Igaunijas, Baltkrievijas un Somijas.

Dienu atklājot tirdziniekus, skatītājus un citus svētku viesus priecēs Katlakalna deju kolektīvs SAVIEŠI ar savām līksmām rudens dejām. Savukārt RUDENĀJU festivāla viesu kopas no desmitiem rītā līdz pat vieniem dienā te nu dižosies un līksmos uz nebēdu - patiešām svētīsim prieku par vasaras devumu dārzos, druvās, laukos un pļavās, bišu dravās un tīrumos. SABERI, kā esam nodēvējuši šos svētkus, ir sens rudens ražas svētku nosaukums un radies no tā, ka kopā tirgū sanākušie ļaudis ziedo no sava dārzeņu un augļu klāsta - pateicībai par šīgada ražu un nākamā gada auglībai. Viss saziedotais tiek sabērts kopā. Tā ir sena un teju jau aizmirsta tradīcija, ko esam domājuši atjaunināt un atdzīvināt.

Katlakalna III Starptautiskais folkloras festivāls RUDENĀJI

Katlakalna III Starptautiskais folkloras festivāls RUDENĀJI notiks no 25.-27.septembrim Katlakalnā, Ķekavā un Rīgā. 

RUDENĀJI ieskanēsies piektdienas, 25.septembra, vakarā. Plkst. 18.00 ar dūdu, bungu un tauru skaņām, ar uguņu gaismām, dziesmām un uzrunām atklāsim festivālu pie Katlakalna Tautas nama. Tad dosimies spilgtā un skanīgā Lāpu gājienā uz Sauliešu pilskalnu, kur kursim Rudenāju ugunskuru, ziedosim mūsu nestās veltes un ziedus pateicībā par vasaras devumu. Iejutīsimies un radīsim, atcerēsimies un atkārtosim sen notikušās un no jauna atradītās, atcerētās rituālās rotaļas, spēles, dziesmas un dejas. Baudīsim Rudenāju goda mielastu.

RUDENĀJI - Katlakalna 2.Starptautiskais Folkloras festivāls - viesi. ORE

Amatas novada folkloras kopa "Ore", dibināta 2006.gadā, bet daļa kopas dalībnieku ar latviešu tradīcijām nodarbojušies jau pirms tam.

Esam ģimeņu kopa - pie mums dzied, spēlē, danco, instrumentus un tērpus gatavo

1 vecmāmiņa, 1 vectētiņš, 3 meitas, 1 mazmeitiņa, 2 tēti, 3 mammas, 3 sievas, 3 vīri, 1 dēls, 2 krusttēvi, 1 krustmāte un 1 draudzene - uzminiet, cik mēs pavisam esam?

Mūsu instrumenti ir kokles, ģīgas, stabules, ermoņikas, akordeons, dūdas un bungas.

Kopas vadītāja Inese Roze.

RUDENĀJI - Katlakalna 2.Starptautiskais Folkloras festivāls - Ārzemju viesi. SALME NAESED

Tori novadā (Vidusigaunijā, netālu no Pērnavas) ir visādi neparasti paradumi, - tie ļaudis no rīta saka "labrīt", vakarā - "labvakar" utt...

Vēl viena interesanta lieta ir tā, ka tur visu ko mēdz saukt sieviešu vārdos. Tur ir pat tāds viesu nams "Klāra Manne", kuŗa nosaukumā, redz, ir veseli divi sieviešu vārdi. Tad vēl tur ir Mares bode.

Bet no kurienes Tori novadā Salme?

Katlakalna 2.starptautiskais folkloras festivāls RUDENĀJI svētdien 22.septembrī viesosies Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja Ražas svētkos

22. septembrī no plkst. 12:00 līdz 16:00 Brīvdabas muzejā norisināsies tradicionālie Rudens ražas svētki ar Rudens saulstāvju laika dziesmām, dejām un ražas tirdziņu.

Brīvdabas muzeja Ražas svētki ir tradicionāls pasākums, kas iezīmē rudens sezonas sākšanos. Kad dārza darbi apdarīti un sēņu grozi pielasīti, latviešu zemnieki no laukiem un druvām ved mājās dabas veltes. Tad pulcējas kopā Ražas svētkos, lai viens otra izaudzēto aplūkotu, iemainītu vai ko gardu iegādātos garajai ziemai.

No plkst.12.00 Gadatirgus laukumā savus darinājumus piedāvās keramiķi, kokamtnieki, rokdarbnieki. Būs iespējams apskatīt un iegādāties zemnieku dārzos izaudzētos labumus, gaļas un zivju kūpinājumus, kā arī sieru. Tepat varēs nopirkt medu, zāļu tējas un dažādus amatniecības izstrādājumus – groziņus sēņošanai un ogošanai, keramikas izstrādājumus un koka karotes šīs vasaras pēdējā ievārījuma gatavošanai.

RUDENĀJI - Katlakalna 2.Starptautiskais Folkloras festivāls - ārzemju viesi. ELFI SVERDRUP

Elfi Sverdrupa (Elfi Sverdrup, 1958) ir rotu māksliniece un dziedātāja no Norvēģijas, kuras radošā darbība ved dažādos virzienos.

Kā rotu māksliniece viņa regulāri piedalās dažādās izstādēs. E.Sverdrupa deklamē norvēģu dzejnieku, arī sava tēva - Haralda Sverdrupa (Harald Sverdrup), dzeju, tomēr viens no galvenajiem viņas mākslinieciskās izpausmes veidiem ir dziesma. Jau kopš 1977.gada E.Sverdrupa nodarbojas ar dažādām dziedāšanas tehnikām: norvēģu tautasdziesmām, Mongolijas un Tuvas rīkles dziedāšanu, sāmu joiku, Ziemeļkanādas inuītu sieviešu rīkles dziedāšanu, kā arī sadarbojas ar dažādu dziedāšanas tradīciju labākajiem meistariem no visas pasaules. Pēdējos gados, savienojot dažādas vokālās tehnikas, viņa rada arī savas muzikālās improvizācijas.

Rudenāji-2013 - Katlakalna 2.starptautiskais fokloras frestivāls

Tuvojas Rudenāji, Rudens Vienādības, Lielais gada saulriets, - brīdis, kad diena ar nakti tiek vienādi gaŗas un saule laižas no Pasaules kalna lejup. Rudenājus svētam kā vienus no gada rudens Ražas svētkiem. Izdziedam saulrieta krāšņumu un pateicību Pērkonam „par vasaras graudumiņu” un Mārai, ar graudu, vaska un vilnas ziedojumiem ugunij, ar Rudens laika dziesmām, dančiem un auglības rotaļām – labklājības un veselības piesaukšanai un stiprināšanai.

RUDENĀJI - Katlakalna 2.Starptautiskais Folkloras festivāls - viesi. DIGNOJĪŠI

Dignājas Folkloras kopas Dignōjiši dalība sākas ar bērnu piedalīšanos konkursā "Lakstīgala." Esam jau 11 gadus veci un mūsu pulks ir audzis - kopā darbojas bērni un pieaugušie. Pavisam esam 26 dalībnieki, kuri vienmēr var idziedāt un izdejot savas Sēlijas dziesmas un dančus. Aktīvi darbojoties esam piedalījušies gan Dziesmu un deju svētkos, gan Folkloras festivāla Baltikas notikumos, kā arī pieskandinājuši ar savām skanīgajām balsīm dažādas citu zemju pilsētas.

Kopas vadītāja Aīda Bikauniece.

RUDENĀJI - Katlakalna 2.Starptautiskais Folkloras festivāls - viesi. BĀRTA

Bārtas etnogrāfiskais ansamblis dibināts 1929.gadā un ir viens no vecākajiem etnogrāfiskajiem ansambļiem Latvijā. Dziedam Bārtas novadam raksturīgas dziesmas. Par galveno kopas uzdevumu uzskatām Bārtas tradīciju saglabāšanu, pārmantošanu un nodošanu nākamajām paaudzēm. Repertuāru rodam no ansambļa dibinātāja un ilggadējā vadītāja Jēkaba Ķībura atstātajiem pierakstiem. Mūsu dziesmu krājumā ir visu gadskārtu un cilvēka mūža godu dziesmas.

RUDENĀJI - Katlakalna 2.Starptautiskais folkloras festivāls. Ārzemju viesi - Lietuvas DEGULE

Raseiņu kultūras centra folkloras ansamblis "Degulė" pastāv jau 15 gadus. Ansamblī dzied brašas sievas, kuras ir ne tikai apburošas un draudzīgas, bet arī apveltītas ar skanīgām balsīm. 

Ansambļa nosaukums nozīmē “Dzeguze”. Tomēr šī nav dzeguze, kas atstāj savas olas svešā ligzdā; šī ir meitene, kura ļoti mīlēja savu puisi, bet sākās karš, un meitenei nācās pavadīt mīļoto, kurš devās aizstāvēt tēvzemi. Puisis no kara nepārnāca, un meitene raudāja tik žēli, ka dieviņš, pa pasauli staigādams, nespēja noskatīties viņas ciešanās un pārvērta viņu par dzeguzi. Tā arī mūsu ansambļa sievas gaida savai dziedāšanai pievienojamies vīriešus, kuri izrotātu dainas ar vīru balsīm. 

RUDENĀJI - Katlakalna 2.Starptautiskais Folkloras festivāls - viesi. ABRENĪTE

Viļakas etnogrāfiskais ansamblis dibināts 1985. gadā. Ansambļa dalībnieces vienojās, ka viņām būs arī nosaukums - "Abrenīte". Kāpēc „Abrenīte”? Tāpēc, ka ansambļa dalībnieču likteņi cieši saistīti ar Abrenes vārdu. Daļa no viņām dzimušas, augušas, strādājušas Abrenes apriņķī, kura centrs piecdesmitajos gados bija Viļaka. 

Savu repertuāru „Abrenītes” dalībnieces veidojušas no Abrenes novada dziesmām, dziedot novada balsos (garajā balsā, pusbalsā u.c.) tā, kā dziedāja viņu mātes, tēvi, vecāsmātes. Apzinātas dziedāmās dziesmas katram dzīves gadījumam (talkās, kāzās, svētkos un citos godos).

RUDENĀJI - Katlakalna 2.Starptautiskais Folkloras festivāls - viesi. KANDLA

Tēvzeme - mums tā ir zemes strēlīte Baltijas jūras krastā, kurā vēl jaušams senais līvu gars. 

Ja būtu jāuzglezno mums sava Līvzeme, tad gleznotu – jūru, debesis, putnus, smilšaino krastu, zvejnieka laivu jūras krastā vai mājiņu meža ielokā, kas vēl stāv, it kā spītējot vējam, lietum, saulei un sniegam, tāda pati kā līvu tauta – lepna, spītīga, nepakļāvīga.

Vēl pavisam nesenā pagātnē līvu valoda skanēja tik daudzās mājās Tārgales pagasta piekrastes zvejnieku ciemos. Diemžēl, tā vairs nav...

RUDENĀJI - Katlakalna 2.Starptautiskais Folkloras festivāls - viesi. VECSAULE

Līdz RUDENĀJIEM - 2013, Katlakalna 2.starptautiskā folkloras festivāla atklāšanai atlicis gluži maz laika, tālab sākam iepazīstināt ar folkloras kopām, ko kā mīļus viesus gaidām ierodamies festivālā. Iespējams, ka Vecsaules kopa VECSAULE mums ir vistuvākā - gan attāluma, gan draudzēšanās ilguma ziņā. Sākot ar to, ka pirms trim gadiem ar kopas vadītāju Sarmīti Zanderi kopā mācījāmies Latvijas Nacionālā kultūras centra Folkloras skolā. Ar VECSAULI esam kopīgi darbojušies gan Katlakalnā Mālu festivālā,  gan mēs esam ciemojušies Vecsaulē viņu apaļās dzimšanas dienas sakarā, gan vecsaulieši kopā ar savu vietējo amatierteātri ciemojušies Katlakalnā un rādījuši Mazo ganiņu. Esam jauki sadziedājuši un sarotājuši. Varbūt tālab iepazīšanās stāstu sākam ar VECSAULI.

Rudenāji. Katlakalna 2.Starptautiskais folkloras festivāls

RUDENĀJI nāk ...

Vienu pļavu nopļāvām,
Ielaidàm rudenī;
Pa citàm pļaviņām
Vēl vasara līgojās. (28726-2, Ilūkstes apriņķis)

Katlakalnā jau pirms laba laika sācies Katlakalna 2.Starptautiskā folkloras festivāla RUDENĀJI gaidīšanas laiks. Festivāla norises laiks un vieta - 20.-22.septembris Katlakalns, Ķekava, Brīvdabas muzejs Rīgā. Un ne jau festivāla gaidīšanas laiks vien šis ir. Tā ir arī nopietna gatavošanās, lai festivāla viesus, - folkloras kopas un individuālos dalībniekus no visiem Latvijas novadiem, un no tuvākām un tālākām kaimiņzemēm godam uzņemtu un festivālu godam nosvētītu.