Vasarassvētku meistardarbnīca

Skaistajā ziedēšanas laikā izsenis tradīcijā svētīti Ūsiņi - svētki puišiem un vīriem. Un Vasarassvētki - svētki meitām un sievām. Tie īpaši saistīti ar jaunību un jaunības svinēšanu – ziedēšana, pušķošanās, dziedāšana, gaviles ir to atslēgvārdi. Iespaids, ka tieši šiem svētkiem ir īpaša saistība ar cerēšanos, ar lūkošanos, ar domām par nākamajām laulībām, ar veiksmīgas dzīves nodrošināšanu tautās. Tāpēc daudzie rituāli, kuri Vasarassvētkos tiek izdzīvoti un izspēlēti ir visvairāk veltīti jaunajām meitām, kuras vistuvāk ir izdošanas brīdim. Vasarassvētku rituāli ir viņām kā stiprinājums. Tie ir kā ceļamaize nākamajai dzīvei. 

Dodamies Vasarassvētku izbraukumā

Tuvojas vieni no gada košākajiem un skanīgākajiem svētkiem - tradicionālie Vasarassvētki - ar dzegužu krustabām, ar jaunu meiteņu bērnības atvadām, ar sievu kopīgi cepto maizi un Vasarassvētku pantāgu, ar daudzām skanīgām dziesmām un dejām. Ar dalīšanos sievišķīgajā smalkumā, pieredzē, viedumā un zināšanās.

Šai gadā RĀMUPES sievas, meitas Vasarassvētku izbraukumā dosies Kurzemes virzienā. Un arī mūsu draugi  ir laipni aicināti pievienoties. 

Vasarassvētkus svinēsim Salacgrīvā

Foto Uģis Nastevičs www.ugis.info)

Vasarassvētku laika izbraukums, svētku gatavošana un svinēšana. 26.-27.maijs. Kopā ar Katlakalna folkloras kopu RĀMUPE, Salacgrīvas kopu CIELAVA, igauņu folkloras kopējām. 

Šķiet, ka jau izsenis tautas Tradīcijā bijis tā, ka vīrišķajiem Ūsiņiem seko sievišķie Vasarassvētki. Tā izsecinājuši tradīcijas pētnieki un tas liekas pilnīgi iespējami un likumsakarīgi. Tradicionālie, tautas svētītie, Vasarassvētki gadu gaitā un citu kultūras un reliģisko uzslāņojumu iespaidā tikuši krietni piemirsti vai izmainīti, tomēr ir iezīmes, kuras liecina par šādu svētku esamību. Tradīcijas pētnieki un praktiķi daudzviet jau vairākus gadus šos svētkus tiecas atjaunot. Sekojot pierakstiem, ticējumiem, savām sajūtām un vēlmēm. Ņemot talkā dažādu kaimiņtautu tradīcijas iezīmes un pieredzi, kā arī vērojot to likumsakarīgo vietu gadaritā.

Bērziņš auga trim lapām ...

Vasarassvētku pilnmēness nosvinēts. Sauliešu pilskalnā ar košu dziedāšanu un dejošanu dūdu skaņās, ar pantāga cepšanu ugunskurā, ar citām sadraudzīgām izdarībām jaukā savējo un ciemiņu pulkā. Mācījāmies un stāstījām par savu Vasarassvētku svinēšanas pieredzi un guvām atkal vienu tādu pieredzes vakaru savam zināšanu krājumam klāt.

Vasarassvētku meistardarbnīca Katlakalnā

2017.gada 11.maijā plkst. 18.30 Sauliešu pilskalnā Katlakalnā, tieši šīgada Vasarassvētku dienas vakarā, notiks Vasarassvētku meistardarbnīca, uz kuru kopīgi izzināt un apzināt Vasarassvētku svētīšanas tautas tradīcijas aicina Katlakalna folkloras kopa RĀMUPE un Katlakalna Tautas nama ļaudis. 

LAPU MĒNESIS. Ūsiņi, Vasarassvētki, Urbāni

Gunta Saule
 

Laiks, kad daba plaukst, uzzied un zaļo, tiek dēvēts par Lapu mēnesi. Vai par Sējas mēnesi, saistībā ar šai laikā galvenajiem darāmajiem darbiem lauku sētā.

Vasarassvētku meistardarbnīca Sauliešu pilskalnā

Ceturtdienā, 19.maija vakarā no 18.30 aicinām uz Vasarassvētku meistardarbnīcu Sauliešu pilskalnā. Kopā kursim uguni Zemes mātei, daudzināsim Māru un Laimu, Darināsim sievišķos laimes amuletus, iesim rotaļās un dejosim, izdziedāsim skaistākās Vasarassvētku laika dziesmas. 

Katlakalna folkloras kopa RĀMUPE jau otro gadu aicina izzināt tradicionālo Vasarassvētku svētīšanas parašas, rituālus, kā arī gūt apjausmu par to sadzīvisko, sociālo un mītoloģisko jēgu un saturu.

Vasarassvētku meistardarbnīca Katlakalnā

Skaistais 21.maijs. Lai arī lietains rīts, vakarā spīdēja saule. Varējām godam ir kociņu, mums dzimšanas dienā dāvāto Māras pūpolīti, iestādīt, ir Vasarassvētku meistardarbnīcā Sauliešu pilskalnā darboties.

Lai arī daudziem šķiet, ka Vasarassvētki ir tādi kā kristīgās baznīcas svētki, tomēr arī vismazākās pazīmes, kas tradīcijas pierakstos un salīdzinot ar kaimiņtautu tradīcijām, ir rodamas, liecina, ka realitāte var būt krietni citāda: Vasarassvētku laiks ir visdrīzāk senajām tautām bijis pazīstams krietni pirms kristietības. Ja folkloras kopā satiekas ļaudis, kam tīk meklēt un atrast, tad ik brīdis ir jaunatklāsmju pilns. Un dzīve folkloras kopā, lai arī ir cieši saistīta ar dziedāšanu, tomēr tā nav tikai dziedāšana. Un drīzāk varbūt pat otrādi: vispirms ir dabas, Dieva, pasaules un pārpasaules izzināšana, daudzinājums, svētīšana, rituāli. Un dziedāšana ir tikai "palīgs", tiesa, ļoti svarīgs "palīgs" to īstenot. 

Vasarassvētku svinēšana ir jaunums arī priekš mums - līdz šim par to bija tikai lasīts. Nu sai meistardarbnīcā mazliet no tiem arī pašu uzradīts un baudīts. tad nu esam atkal par kādu mazumiņu zinošāki, bagātāki, gudrāki.

Attēlu straume no Vasarassvētku meistardarbnīcas (kopas dalībnieces Dzintras Šternas sarūpēta)

Vasarassvētki tautas tradīcijās

Lapu, Sējas vai Dzegužu mēnesis - Ūsiņi, Vasarassvētki

Foto: Alise Patmalniece

Latvijā, tāpat kā daudzviet Eiropā un visā Ziemeļu puslodē arvien vairāk un jūtamāk plaukst daba, zied pavasaris. Putnu vīterošana, varžu kurksti, lidojošas zivis - tas viss piedien vasaras atmodai. Auglības plauksmei. Maiju dēvē gan par Lapu, gan Dzegužu mēnesi un Sējas mēnesi. Diena jau pastiepusies tik gara, ka vakara blāzma sastopas ar rīta pirmsausmas svīdumu. Tālu Ziemeļos sākusies polārā diena, kas lēnām, dienu no dienas, nakti no nakts tuvojas, bet līdz mums tomēr nenonāk.

Tīšām gāju mežmalā

Putnu dziesmas klausīties:

Zīle sāca, žube vilka, 

Lakstīgala darināja.