Lielās dienas svētes Katlakalnā

22.martā Lielās dienas svētes  norisināsies Katlakalnā. No 6.00 – Daugavmalā pie Nēģīšiem - Saules aicināšana, gavilēšana, uguns iedegšana, putnu dzīšana, ziedojumi, Lielās dienas rotaļas un dziesmas; pēc tam Katlakalna Tautas nama Laukumā Lielās dienas šūpoles, apdziedāšana, olu kaujas, gaismas-tumsas spēkošanās un saspēle, mielasts. 

Laiks, kad tumsa un gaisma līdzsvarā, dienas un nakts garums līdzsvarā... Saule līdz debesu juma virsotnei pusceļā... Saules meita kāpj kalnā, jo dienas augstāku un tālāku, garāku ceļa gabalu veikdama, ilgāku laika gabalu šaipus horizonta vadīdama. Zemes siltumu un auglības sparu vairodama. 

Kā svinēt pavasari ar RĀMUPI

Vispirms jau Lielās dienas rītu gaidīt – kā mums šai gadā tas palaimējās – i Rīgas Arkādijā, kur Saule atspīdēja tieši mutes mazgājot pret rītiem tekošajā Mārupītē. I paši savās mājās, Daugavas krastā Ievu ielas galā Nēģīšos. Te šogad Daugava mūs šai rītā sagaidīja rēnā miglā tērpusies. Jā, Rīgas kopas un Folkloras biedrība bija savai Lielās diena svētīšanai izvēlējusies 20.marta rītu, bet mums Katlakalnā piemērotāks likās 21.marts. Bija labi un katrā vietā, katram rītam sava noskaņa un sava garša tika dabūta, justa un radīta.

Lielās dienas svētes Katlakalnā

Ceturtdien, 2019.gada 21.martā no 6.00

LIELĀS DIENAS SVĒTES Katlakalnā

Svētku norise:

plkst. 6.00 – Lielās dienas Saules sagaidīšana Atpūtas vietā Nēģīši Daugavas krastā – gavilēšana, ugunskurs, putnu dzīšana, dziesmas, saules daudzināšana

plkst. 8.00 – šūpoles, olu kaujas, kaulēšanās, rotaļas, svētku brokastis pie Katlakalna Tautas nama.

Aiz ko Lielā diena ir tik liela, ka ieguvusi visu citu gadskārtu svētku vidū tik nozīmīgu un tik LIELU nosaukumu. Tā tiek sagaidīta ar milzīgām gavilēm. Atgriežas gājputni un zāle spraucas no zemes laukā, koku sulas pa stumbriem ceļas augšup un pumpuri aug lielumā. No ziemas guļas mostas ne tikai lāči, kukaiņi un cita iemigusī mīļās Māras radība, bet arī mūsu balsis tiek modinātas un ieskandētas pirmos Lielās dienas rīta saulstarus gaidot.

Tā ir svēta diena, Dievam dārga diena un dārgs laiks, kā mūsu Dainās izdziedāts. Dārgs un nozīmīgs laiks. Daudzviet pasaules dabas reliģijas tradīcijās Pavasara vienādības, brīdi, kad diena top garāka par nakti diennakts ritējumā, uzskata par īsteno gada sākumu. Par jauna laika sākumu.

Arī mēs Katlakalnā, Sausās Daugavas krastā tradicionāli šo rītu svētīsim – sagaidīsim saullēktu ar iekurtu uguni, gavilēsim un dziedāsim, lai sauli piesauktu ne tikai vienam rītam, bet arī visam gadam. Lielās dienas rīts ir kā lielā gada rita simboliskais rīts. Tas visa gada rīts. Ziema – nakts ir prom... Svētīsim!

Līdzi ņemsim ziedojumu ugunij, kārklu vicas putnu dzīšanai, sarkanus dzijas pavedienus, pīnes šūpoļu izrotāšanai, krāsotas olas, pūpolu un plaucētus bērzu zarus, labu noskaņojumu!

Aicinām svinētāju pulkā katlakalniešus, draugus, radus un kaimiņus!

Lielās Dienas svētes Katlakalnā

Svētdien, 2018.gada 18.martā no 6.00 svētīsim Lielo dienu Katlakalnā. Vispirms satiksimies pie Tautas nama (Pļavniekkalna ielā 35) un kopā dosimies uz Atpūtas vietu Nēģīši, kur gleznainajā Sausās Daugavas krastā notiks Saules sagaidīšanas rituāls - sagaidīsim un svinēsim, apdziedāsim un godināsim pār Daugavu un Doles salas kokiem austošo sauli. Pēc tam pie Katlakalna Tautas nama notiks tālākās svinības – šūpošanās, olu kaujas, dziesmas un rotaļas.

Lielās dienas svētīšanas norise Katlakalnā:

6.00 - tikšanās pie Katlakalna Tautas nama (Katlakalnā, Pļavniekkalna ielā 35)

6.15 – Atpūtas vietā Nēģīši (aiz Pļavniekkalna sākumskolas, Ievu ielas galā) Saules sagaidīšanas rituāli, gavilēšana, saules saukšana un sveicināšana. Kursim Lielās diena rīta uguni. Mazgāsim mutes Daugavā. Dzīsim putnus. Daudzināsim sauli un pavasari, vēlēsim viens otram auglību un veselību, piesauksim prieku un izdošanos mūsu darbos.

No Lielās dienas līdz Mārām

Lielā diena jau pirms laba laika kā iedziedāta, saule un jaunā vasara iešūpotas. Ziemas vārti veras ciet. Gan vēl ļoti palēnām un tomēr... lai kā ziema censtos vēl kaut pa mazu spraudziņu mūs kaitināt ar sniega pitēm, salnām un saltiem vējiem, mēs tomēr esam jau vasaras pusē iekšā un ziemas laiks beidzies... Gan jau ziemai nāks atkal viņas laiki, kad varēs putināt uz nebēdu. Nu pie mums valda saule un pavasar's.

Svētīsim Lielo dienu Katlakalnā!

Svētdien, 2017.gada 19.martā no 6.15

Svētīsim Lielo dienu Katlakalnā

Atpūtas vietā Nēģīši – Saules sagaidīšanas rituāls -
Sausās Daugavas krastā sagaidīsim pār Doles salas kokiem lēcošo sauli! 

Pēc tam kopā dosimies atpakaļ un pie Katlakalna Tautas nama notiks tālākās svinības – šūpošanās, olu kaujas, dziesmas un rotaļas

Visi laipni aicināti pulkā!

Ņemiet līdzi pūpolu un plaucētu bērzu zarus un krāsotas olas, draugus un labu noskaņojumu!

Lielā diena nosvētīta Katlakalnā un Rīgā

Agri lēca saulīte Lieldienas rītā...

Lielās dienas saule uzlēkusi pāri Daugavai, no Aizdaugavas lielajiem mežiem, Daugavas ūdeņos spoguļodamās, rotādama, zaigodama, mirzēdama, priecēdama, sildīdama.

Saulīt, mana krustamāte...

Skan RĀMUPES dziedātās saules dziesmas Lielās dienas svinēšanas un daudzināšanas reizē Latvijas Folkloras biedrības rīkotajos svētkos Rīgas Līvu laukumā

RĀMUPE Lielo dienu svinēs arī Rīgā

Tā gaidu Lieldienu

Kā bāleliņu

Kad 20.marta rītā būsim sagaidījuši un apdziedājuši saullēktu Daugavas krastā, kad pie Katlakalna Tautas nama kopā ar katlakalniešiem un citiem svētku brīža viesiem, draugiem un domubiedriem būsim svinējuši gaismas pilnīgu atgriešanos, kad būsim šūpojušies, dziedājuši un apdziedājušies, gavilējuši, dancojuši un gājuši rotaļās, kad būsim kāvušies un mielojušies ar pašu krāsotajām un līdzi nestajām olām, sildījušies un spirdzinājušies ar karstu tēju, mēs, Rāmupes kopas ļaudis, dosimies arī uz Rīgu, kur Līvu laukumā kopā ar Rīgas kopām un draugiem no Bārbeles kopas līdzēsim Lielo dienu svinēt un daudzināt arī rīdziniekiem.

Lielās dienas saullēkta sagaidīšana un svinēšana Katlakalnā

Svētdien, 2016.gada 20.martā

6.00 - tikšanās pie Katlakalna Tautas nama

6.15 – Katlakalna Atpūtas vietā Nēģīši Sausās Daugavas krastā – gavilēšana, saules saukšana un sveicināšana, Kursim Lielās diena rīta uguni. Mazgāsim mutes Daugavā. Dzīsim putnus. Daudzināsim sauli un pavasari, vēlēsim viens otram veselību, piesauksim prieku un izdošanos.

Tālākā Lielās dienas svinēšana notiks pie Katlakalna Tautas nama, kur rotāsim Lielās dienas šūpoles, ziedosim tām olas, notiks šūpošanās, apdziedāšanās, olu kaujas, rotaļas un citas saviesīgas un jaukas svētku norises 

Pavasaris – Lielā diena

Par mūsu kopīgi sagaidīto un svētīto Lielo dienu esam saņēmuši Ķeguma folkloras kopas vadītājas Daces Priedoliņas pārdomas, ar kurām labprāt dalāmies.

---------

Šogad astronomiskais pavasaris iestājās 21.martā. Tas ir zīmīgs mirklis, kā jau visi saules pagrieziena punkti. Pavasara vienādības – tā tagad mēdz teikt, kad dienas un nakts garums novienādojas. Kad pēc ilgās ziemas gaisma svin uzvaru pār tumsu, atnāk Lielā diena.

Liela diena, Liela diena,
Maza mana villainīt`.
Es apsedzu Lielo dienu
Ar mazo villainīt`.

Lielās dienas svētīšana Ķegumā un Rīgā

Attēlu straumes:

https://plus.google.com/u/0/photos/101946892468669561377/albums/6129104593441966449

https://plus.google.com/u/0/photos/101946892468669561377/albums/6129095450206244337

Lielā diena Rīgā

Lieldienas rītā

Sarkana saule,

Māršiņas villainei

Sarkanas bārkstis.

Svētdien, 22.martā 6.00 – 16.00

6.00 – 8.00 Lielās dienas saullēkta sagaidīšana Arkādijas parkā

Mazgāšanās Mārupītē, kas tek pret rītiem, putnu dzīšana, Saules sagaidīšana ar dziesmām, pēršanās ar pūpolu vai plaucētu bērzu zariem, šūpoļu kāršana un citi tradicionālie rituāli auglības, veselības un skaistuma nodrošināšanai.

12.00 -16.00 Lielās dienas svinēšana Līvu laukumā

Lielās dienas svinēšana ar šūpoļu pušķošanu un šūpošanos, Lieldienu dziesmām un apdziedāšanos, olu krāsošanu un vārīšanu, sišanos un ripināšanu, kā arī spēlēm, rotaļām un sadancošanu.

Pārdomas pirms Lielās dienas

Lielā diena ir pavisam drīz - 21. martā. Tie, kas kopj latviešu tradīcijas, jau naski sāk gatavoties šim maģiskajam Saules sveikšanas rītam. Kādam šis rīts var būt rotāts ar pavisam maigām krāsām, kādam citam tumšākām un dziļākām, kā šī brīža naktis. Vēl kāds cits var šo dienu rotāt pavisam netipiskos latviešiem toņos. Bet nav jau tik būtiski, kādas rotas kārsiet un liksiet gaismai par prieku, galvenais ir šo dienu sagaidīt laikā.

Mēs pārāk maz zinām par savas tautas laika skaitīšanu. Pārāk daudz paļaujamies uz svešiem kalendāriem. Pārāk ilgi esam nocietinājušies un nejutuši, kas notiek dabā un ap mums. Laiks atgriezties pie pirmsākumiem, savā dzimtajā ligzdā. Nav runa par tiem, kas klusām ir peldējis pa savu dzīvā ūdens strautu un dzīvojis harmonijā, neskatoties uz ar varu uzspīlētajām acu klapēm tautai. Uzrunāju tos, kas tāpat kā es, vēl tikai mācās saprast Saules kalendāru. Mums vēl ir cerība sajust to garīgo saikni ar savu Zemi un senču atstāto mantojumu.

Darināsim puzurus Lielās dienas gaidās

Katlakalna Seno amatu darbnīcā 11.marta vakarā no sešiem Katlakalna Tautas namā atkal satiksimies ar puzuru meistari Ausmu Spalviņu un šai reizē darināsim Lielās dienas puzurus. Tajos tiek vairāk izmantotas putnu smalkās spalviņas, sarkani un balti dzīpari, izpūstas, krāsotas olas.

Lielās dienas puzuru darbnīca kopā ar meistari Ausmu Spalviņu sola radošu un spraigu, un tai pat laikā rimtu un saskanīgu darbošanos. Dažkārt gadās dzirdēt jautājumus – vai tad puzuru gatavošana nav tikai ziemas laika nodarbošanās gaidot Ziemassvētkus, vai tad tos darina arī Lielo dienu gaidot? Izrādās, jā – tie piederās arī citos gadskārtu un dzimtas godos. Un Lielās dienas puzuri, tāpat kā Ziemassvētku puzuri, tiek izmantoti mājas, istabas pušķošanā, rotāšanā. Arī tie nes saskaņotību un svētību. Un, protams, ienes savu īpašo enerģiju telpā, kuŗā virpuļo. Tomēr, kā vēsta mūsu meistare, tie nav arī gluži tādi paši kā Ziemas vidū darinātie puzuri.

Lielo dienu sagaidīsim Arkādijā

Ikkatrs rīts ir īpašs un nozīmīgs, un tomēr ir kādi vēl īpašāki rīti latviešu gadskārtu ritā. Un viens no īpašajiem ir Lielās dienas rīts - Pavasara Saulgrieži, mirklis, kad diena top garāka par nakti, - tad ar īpašām Saules daudzināšanas dziesmām sagaidām saullēktu, izmazgājam acis un nomazgājam mutes avotā, kas tek pret rītiem - tas īpašai acu skaidrībai, veselībai un skaistumam. Tad saucam putnus, peram viens otru ar pūpolu zariem, cienājamies ar krāsotām olām, šūpojamies jo augstu - viss mūsu pašu un mūsu tautas labumam un veselībai, spēkam, gudrībai un dailei.

Katlakalna Tradīciju kopas ļaudis jau sešos no rīta dosies uz maģisko sajūtu pārpilno Arkādijas parku, kur kopā ar Rīgas folkloras kopām sagaidīs Saullēktu un vēlāk, pusdienas laikā būs Rīgas centra augstākajā kalnā, Bastejkalnā - tur tiks iesvētītas šūpoles un notiks dižas un košas Lielās dienas svinības.

Vairāk par to, kā Pavasara Saulgriežus svētīs Latvijā, lasiet Latvijas Folkloras biedrības e-lapā un Latvijas Dievtuŗu sadraudzes e-lapā un esiet laipni aicināti pievienoties kādai no svētītāju kopienām atbilstoši savām vēlmēm, iespējām un interesēm.

Lai mums izdodas to brīdi ieraudzīt, kad saule lec sarkanā kociņā:)