Divejādi Saule tek(a)
Tek kalnā(i), tek lejā;
Divejādis mans mūžiņis
Ar to vienu dvēselīti.
Veļu laiks, īpašais senču pieminēšanas laiks pamazām noslēdzas. Izrit, saritinās... Tas ir bijis, kā allaž, salīdzinoši kluss un rāms. Arī dabā pamazām iestājas dziļš miers. Graudi un koku lapas saslēpjas zemes dzīlēs.
