Man atskrēja rauduvite,
Linu jumi ravējot;
Pate bija maranota,
Spārnu gali sudraboti.
Rudens Saulstāvji - diena ar nakti kļūst vienādi gaŗas un nākamā diena jau ir īsāka par nakti. Augi pārstāj augt, un kārtīgi saimnieki ražu ir savākuši klētīs un pagrabos, lauku un zemes darbus apdarījuši – zemi laiž atpūtā līdz pavasarim. Miķeļos Dievs otro aukstuma akmeni met upē. Ziema vairs nav aiz kalniem, bet šis ir pats košākais un spilgtākais rudens laiks, kad jo raženi un kupli svētīt Apjumības - Ražas svētkus, kad dalīties priekā par paveikto un izaugušo, kad baudīt ieguldītā darba augļus un guvumus, kad diži godināt un daudzināt auglības dievību Jumi, jo no viņa labvēlības ir bijusi atkarīga šī gada raža un būs atkarīgs nākamā gada devums.
Šai Laikā nākam kopā ar pateicības domām vasarai – par Sauli, par Lietu, par Negaisiem un Vējiem, par Siltumu, par dāsnumu, kas izpaudies mūsu laukos, dārzos un tīrumos izaugušajā. Ar pateicību par to, ko esam ieraudzījuši pašu un līdzcilvēku paveiktajā arī tad, ja mums nav to dārzu un tīrumu.
Šis ir Rudens Laiks, kuŗš nāk gan ar pateicību par skaisto vasaru, bet arī ar skumjām par arvien īsākām dienām un sauli, kuŗa vairs nespīd tik silti, par lapām, kuŗas kļūst dzeltenas un krīt. Pēc Apjumībām sāksies Dieva dienas, Veļu laiks, kad piesauksim savus mīļos, Citsaulē aizgājušos.
Katlakalna Folkloras Kopa (vadītājs Andris Kapusts) aicina uz Apjumību svētēm 23.septembrī plkst. 19.00 Katlakalna TN ābeļdārzā. Piedalīsies arīdzan Rīgas folkloras kopa "Grodi"
