Ir čūskas un rupučus tie cilāja par dievekļiem, ko baroja ar pienu un citu ēdamo, tos turēdami tādos īpašos podos, ko mēdza izpušķot ar vārpām un puķēm.
(K. Šulcs, Kurzemes stāstu grāmata, 1832.gads)
Čūska – māsiņa, brūtīte, ķēniņiene, garais putns, kūlainīte, mīļā Māra... Starpniece starp debesīm un zemi, starp zemi un pazemi. Auglības, pazemes pasaules spēka, vieduma, sākotnes un atjaunotnes simbols, nebeidzama parādību riņķojuma un dzīvības enerģijas pieplūduma avots. Svētīga un bīstama.
