Bluķa vakars Katlakalnā

Bluķa vakars Katlakalnā

2018.gada 20.decembrī no septiņiem vakarā Katlakalnā svinēsim tradicionālo Bluķa vakaru. Aicināsim, piesauksim, vilksim Sauli kalnā. Svētīsim Gaismas atdriešanos un Jaunā Saules gadu atnākšanu!

Aicinām katlakalniešus un ne tikai katlakalniešus - aicinām katru un ikvienu - ja Tu vēli labu savai ģimenei, saimei, novadam un Latvijai, ja Tu vēli labu pasaulei un kosmiskai kārtībai... - apvelc savu bluķi ap savu namu, izvelc pa savu ielu un tad tiekamies Pļavniekkalna ielā kopīgai bluķa vilkšanai (no abiem ielas galiem) - svinēsim Sauli kopā!

Bluķa vakars Katlakalnā

Svētdien, 2017.gada 3.decembrī no plkst. 16.00 Bluķa vakars un Egles iedegšana Katlakalnā

VILKSIM SVĒTKUS KALNIŅĀ kopā ar Katlakalna folkloras kopu RĀMUPE

Nāc kopā ar mums vai sagaidi mūs savā sētā un pievienojies!

Bluķa ceļš: Katlakalna Tautas nams – Pļavniekkalna iela – Naudītes iela – Asteru iela - Krizantēmu iela – Bērzu iela - Pļavniekkalna iela – Tautas nams

Bluķa Ugunskurs pie Katlakalna Tautas nama, laba vēlējumi, egles iedegšana, dziesmas, danči un rotaļas, zirņi, pīrādziņi, karsta tēja.

Uz svētkiem nākot, ņem līdzi cienastu groziņā, lāpu vai dzīvās gaismas lukturi, ziedojumu ugunij!

Nodrošināsim sev, saviem tuviniekiem, savai mājai, novadam un Latvijai nākamajā Saules gadā labu veselību, aizsardzību un izdošanos darbos!

Ziemas laiks. Ziemas vidus

Ziemas laiks. Ziemas vidus. Laiks, kad saule debesu redzamajā daļā pavada visīsāko laika sprīdi. Pasaules Ziemeļu puslodi apgaismo sniegs un ziemeļblāzmas atspīdums. Mēness spozme un istabās iedegto sveču liesmas, un ugunskuru gaisma. Mēs varam savās iedomās un apcerēs aizkļūt tāltālu senatnē, kad ļaudīm nācās pietikt ar daudz mazāku gaismas daudzumu, kā tas ir šobrīd. Laikos, no kuriem nāk mūsu tautā joprojām dzīvās un daudzos atdzimstošās tradīcijas. 

Bluķa vakars un Egles iedegšana Katlakalnā

Sestdien, 2016.gada 3.decembrī plkst. 16.00 Bluķa vakars un Egles iedegšana Katlakalnā

Pasaules pārradīšanas mistērija kopā ar Katlakalna folkloras kopu RĀMUPE

Nāc kopā ar mums! - Bluķa ceļš] ar ciemošanos sētās, kur tiks gaidīts: Katlakalna Tautas nams – Pļaniekkalna iela – Naudītes iela – Asteru iela - Krizantēmu iela – Bērzu iela (pietura) - Pļavniekkalna iela – Tautas nams 

Ugunskurs, Vēlējumi, Egle, Dziesmas, Danči, Rotaļas, Zirņi, Pīrādziņi, Tēja.

Bluķa vakars Katlakalnā aizskanējis ... Kaladū!!!

Kāds tas lietutiņš, kas šai vakarā, bij' - sudrabots vai parasts pelēkais - droši vien atkarīgs no katra vērotāja un Bluķa vakara dalībnieka paša. Lielā daļa Katlakalna viducī pulkā nākušo ļaužu nebijās ne tumsas, ne lietus, ne vēju auru, ne miglas ... ne dubļu (vietumis)... Katlakalna ielās.

Bet bluķa vilcēju pulks bija brangs, līksms un skaļš. Katlakalna kopas RĀMUPE aicināti daži bija pulcējušies pie Tautas nama jau savlaikus, citi pievienojās pa ceļam - no mājām, kurām garām gājām. Citviet mūs vēroja pa aizkaru maliņu, citviet sagaidīja atvērti vārtiņi un gaisma pie tiem: tajā sētā droši devāmies iekšā saimniekus iepriecināt ar jauku dziedāšanu un kopā ar viņiem viņu namam bluķi arī apkārt apvilkt - veselībai, labklājībai, priekam, auglībai....

Bluķa vakars Katlakalnā

Kad tuvojas arvien Ziemas vidus, Ziemassvētku laiks, jau izsenis ļaudis ir vilkuši bluķi no sētas sētā. Viens no ticējumiem vēsta, ka tas darīts tālab, lai bluķī visas gada nejaucības savāktu un ar līdzgājēju laba vēlējumiem vēlāk taptu sadedzināts, lai svētkus varam sagaidīt un jaunu gadu sākt no nejaukā tīri un laimoti. Bet bluķa vilkšanas izspēlei ir vēl kāda nozīme - tas ir arī kā vecās, pagājušās pasaules noārdītājs, pagājušā laika, gada iezīmētājs. Mēs, Bluķi vilkdami esam kā līdzdalībnieki laika un pasaules pārradīšanas norisēs. Kā līdzdalībnieki un kopus atbildīgie visām pasaules norisēm.

Uz kopīgu Bluķa vakaru Katlakalna folkloras kopa RĀMUPE  aicina 5.decembrī. Sestdienas vakarā piecos satiksimies pie Tautas nama, ņemsim bluķi tauvā un vilksim to pa Katlakalna ielām – Pļaniekkalna, Naudītes, Asteru, Krizantēmu, Bērzu un Ievu ielu, un atkal Pļavniekkalna ielā atgriežoties, nonāksim pie nama, mūsmājās atpakaļ. Te nu mūs gaidīs ugunskurs, kurā ar laba vēlējumiem bluķi liksim iekšā un dedzināsim un arī, kā tas ikgadu Katlakalnā ir, no tā paša uguns ņemsim liesmiņas, ar kurām iedegsim brīnumsvecītes eglē. Būs rotaļas, dziesmas, kaļadas, danči, zirņi, un kopīgs prieks.

Bluķa vakars Katlakalnā

Ar Katlakalna folkloras (tradīciju) kopas klusināto un apcerīgo kaladū dziedāšanu Katlakalna Tautas namā ienāk tradicionālo Ziemassvētku noskaņa: Gausi nāca, drīz aizgāja tie bagāti Ziemassvētki... Tad kāda ģimene nevar īsti atcerēties, kad patiesi bijuši kopā. Tiek izdejotas Ūsiņu laika dziesmu-dejas, - laikam atmiņai no romantiskās satikšanās un pirmajiem mīlestības uzplaukšanas mirkļiem. Caur šodienas strīdiem mostas jaunas tiekšanās un vēlmes, jauna romantika, rodas iecere radīt jaunu pasauli – nedaudz tādu, kā tā reiz bijusi, nedaudz jaunu, bet citādu, kā tā izveidojusies pašlaik. Un ticība, ka jaunu pasauli var radīt tradicionāla svētku svētīšana – to vēsta Ziemassvētku uzvedums Katlakalna Tautas namā, ... bet Katlakalna folkloras (tradīciju) kopas izpratne par Ziemassvētku svētīšanu nāk ne tik daudz no karstvīna baudīšanas un Ziemassvētku egles, kā no Bluķa vilkšanas pieredzes.

Ziemassvētku bluķis, tepat katlakalniešos sarūpēts, gādīgi cieši sasaitēts ir gatavs darbam un lai nākošā gadā mūsu novadā valdītu labklājība, pārticība un vairotos auglība gan dārzos, pļavās, mežos un tīrumos, gan novada saimēs un ģimenēs, pie Bluķa vilkšanas jāķeras novada stiprākajiem vīriem, spēka un varas ļaudīm. Bluķi vilkt nav tas pats, kas pie galda sēdēt un smadzenes kustināt – ne visai viegli, bet trokšņojošā, uzmundrinošā un skanīgā kaladū pamodināts pamazām mostas arī kāds spēka graudiņš un bluķis iekustas tomēr un vienu apli tiek izvilkts. Lai nākamā gadā viss gana labi izdotos, bluķis jāvelk trejas reizes un nākošajos divos apļos, kad pie vilkšanas ķeras bērni, jaunieši un paši bluķa vilkšanas ierosinātāji, tas jau slīd gluži viegli un varam mesties slaidā riksī.

Kad bluķis tās trīs sakrālās reizes ap laukumu apvilkts, kad tie, kuŗi vēlējušies un spējuši, tam pāri lekuši, tas likts goda vietā un tur caur viņu tiek doti laba vēlējumi Ziemassvētkos un Jaunajā gadā. Andris Kapusts, Aija Vitmane, Roberts Jurķis, Igoris Maļinauskas, Andris Adats, Andis Damlics, kāds no Ķekavas novada draugu miesta Vācijā Bordesholmas viesiem, ... ko labu un starojoši gaišu, kuplinošu un dzīvinošu vēl it visi, gan tie, kuŗi ko skaļi sacījuši, gan tie, kuŗi klusumā savas labās vēlmes un domas sūtījuši. Tā nu - laba vēlējumu pavadīts bluķis tiek celts saliktā un jau iededzinātā ugunskurā un deg ar spožu un siltu liesmu.

Lai siltums pašos nezustu, Andra Kapusta muzicēšanas pavadīti metamies aizrautīgā dancī, arīdzan auglības dancī – Cūkas driķos, izlokam draudzīgu viju gan ap ugunskuru, gan egli, gan karstvīna baudītājiem. Un kur tad vēl tās labi aizrautīgās Ziemassvētku laika rotaļas, kur neiztrūkstoši piedalās i savas kaziņas, i avitiņas, i vilki. Un ikkatrs dabū savu tiesu.

Kaladū aizskan pāri pļavai, pāri mazajai Olektes upītei un vēl tālāk, aizlokās pa Pļavniekkalna ielu. Mēness pa brīdim noslēpumaini lūkojas caur mākoņu šķidrautu un ziņkāri vēro – kas gan neredzēts notiek še, Katlakalna Tautas nama priekšā zem slaidajām liepām, kur pēkšņi izaugusi diža jo diža egle un iemirdzas milzumkošas brīnumsveces, kur ap ugunskuru dzirkstošā priekā lodā bērni un pieaugušie.

Dažkārt dzirdēts Ziemassvētkus dēvējam par brīnumu laiku, bet patiesībā jau brīnumu laiks var būt ikviens mirklis mūsu dzīvē – viss atkarīgs no tā, kā mēs to, kas ar mums notiek redzam, sajūtam un dzīvojam, kā mēs katrs savas dzīves veidojam.

Lai mums gaiši ikvienā dienā, lai mums darbīgs prāts un rokas, lai mēs paši ik mirkli veidojam savas dzīves dienas labestības un radošuma pilnas. KALADŪ!

Gunta Saule

Foto: Andris Kapusts

Par šo notikumu Katlakalna Tradīciju (folkloras) kopas dzīvē var lasīt un attēlus lūkot arī Ķekavas novada e-lapā