Sveču diena Katlakalnā nosvētīta

Sveču diena Katlakalnā nosvētīta. Godam. Ar dziesmām, dejām, rotaļām, ar rituāliem un goda mielastu. Ar jauku viesu klātbūtni un līdzbūtni. Kuplā pulkā – ieskandējot gaišā laika tuvošanos, aicinot saules siltumu un viedumu, izdejojot pasaules pārradīšanas un atjaunošanas deju, kustībās un ritmā atspoguļot to, kas ik pa laikam notiek kosmiskajos tīrumos un debesu plašumos. Sveču dienā pie RĀMUPES viesojās Latvijas Kultūras vēstnieku kopienas pārstāvji – Lauma Celma, Ivars Indāns, Ilana Lisagora, Sandra un Valdis Ošiņi un pat tālākā viešņa - Gruzijas Latviešu kopienas ilgstoša vadītāja, un līdere, savulaik Latvijas goda konsule Gruzijā Regīna Jakobidze. Tālab Sveču dienas sarīkojumu ievadīja sirsnīgas sarunas un kopīgas nākotnes sadarbības ieceru metu iezīmēšana.

Svētisim Svecaini Katlakalnā

2020.gada 1.februārī plkst. 14.00 Katlakalna Tautas namā notiks Gadskārtu un mūža godu tradīciju skolas sarīkojums SVECAINĒ

Norise:

14.00 - seminārnodarbība Vēsturiskais apģērbs un tautastērps Latvijā – pētniece Ieva Pīgozne

16.00 - Svētam Sveicaini – tinam sveces, dziedam, dejojam, ejam rotaļās, baudam Sveču dienas putru

Līdzi ņemam ciemkukuli kopīgam Svecaines mielasta galdam

Senie vainagi un Sveču diena

Sveču mēnesis

Turpinām gada Mēness mēnešu aprakstu. Un nu kārta pienākusi Sveču mēnesim. Salāgojot Gregora un Saules-Mēness kalendāru, tas sāksies 30.janvārī. Sveču mēnesis savu nosaukumu varbūt guvis no pilošām lāstekām, kas tieši šim laikam tik raksturīgas un kas arī par svecēm reizēm tikušas dēvētas, bet varbūt pie vainas viena no iezīmdienām – Sveču diena, Svecaine, Ziemas Māra.  Mūs allaž pārsteidz lietuvieši, kuru februāra senais nosaukums ir vasaris, savukārt baltkrievi to dēvē par люты, līdzīgi kā poļi, kam tas ir luty.

Sveču mēneša pirmā svinamā diena ir Svecaine. Svecaini jeb Ziemas Māru, ko bieži dēvē arī par Sveču dienu, Vēju dienu, Latgalē par Grabenīcu, Gromņicu vai tml. svēta Sveču mēneša pirmās savaites piektvakarā un piektā. Sveču diena ir viena no daudzajām gada iezīmdienām, kas īpaši svarīga sievietēm, tā ir viena no sieviešu dienām, kad sievietes nedrīkst ne strādāt, ne gulēt. Jāsvin.

Atsvinēta Sveču diena

Visu gadu naudu krāju,

Sveču dienu gaidīdam';

Nu atnāca Sveču diena,

Nu naudiņa jātērē.

Svētdiena. 14.februāris. Katlakalna Tautas namā sapulcējušies domubiedri - folkloras kopas RĀMUPE, Ķekavas kapelas KLABATAS, Iecavas Sieviešu kluba LIEPAS un Džūkstes kopienas ļaudis. Sveču dienu svētīt un izzināt, kas tajā darāms un kas tieši otrādi - nedarāms.

Sveču dienas svinības Katlakalnā

2016.gada 14.februārī plkst. 14.00 Katlakalna Tautas namā Sveču dienas svinības. Klausīsimies folkloras un tradīciju pētnieces un praktiķes Aīdas Rancānes stāstījumu par Sveču dienas nozīmību. Tīsim un darināsim sveces, dziedāsim, dejosim, iesim rotaļās. Klāsim mielasta galdu. Par mājīgumu gādās folkloras kopa RĀMUPE, Ķekavas kapela KLABATAS un Katlakalna Tautas nama ļaudis.

Sveču dienas svinības Katlakalnā būs pirmais pasākums Latviskās dzīvesziņas ciklā "Vakarēšana kaimiņos". Cikla mēŗķis četras reizes 2016.gadā ciemoties četrās dažādās Latvijas kultūrvēsturisko novadu vietās. Ikreizi kāds no četriem ir uzņēmējs. Katlakalnam ir tas gods tikšanos ciklu iesākt.

Svecaine

Pēc Saules un Mēness kalendāra Sveču dienu, Svecaini, Ziemas Māru, Vēja un Govju dienu pieņemts svētīt Ziemas mēneša trešās savaites piektdienā. Gregora kalendārā šogad tā iekrīt 3.februārī. Kā visās dienās un jo īpaši svētku dienās, nozīmīgākais ir vakars pirms Svecaines, jo mūsu tradīcijā dienas sākums ir vakarā pēc saules rieta.

Svecainē skatās debešos un vēro, cik daudz tur saule iespīda, cik daudz sniega pārslu nokrīt. Uz zemes skatās, kur sniegs nokusis, - tur Dievs ir sēdējis... Arī pilošas palāses, peļķītes no kurām zirgs vai zvirbulis, vai vērsis var padzerties, ir laba zīme. Svecainē vajag no visa kā mazliet - tad būs i lini, i mieži druvā i lopiņi veseli.

Tā mēs nogodējām Meteņus un Sveču dienu pavakarējām

Pirms pāŗis nedēļām man sanāca sarakste ar vienu latgaļu tradīcijas kopēju, kuŗš, kā man likās, gluži bezsniega dienā, bija sadomājis slēpotāju apvidus pārgājienu sasaukt. Tad nu viņam vēlēju sniegu, uz ko saņēmu atbildi "Nā, golvanīs lobs garastāvūklis, snīgu atrasem". Kad mēs sestdienas pēcpusdienā sanācām Katlakalna Tautas nama priekšā Meteņdienu svētīt, no sniega gandrīz nebija ne vēsts. Vietumis rēgojās ūdens peļķes ar viltīgu ledus kārtiņu apakšā. Kā nu meteņosim!? Bet arī te nu izrādījās - latgaļu puisim taisnība - galvenais - laba oma, īstais garastāvoklis. Un tāds te visiem bija - gan savādi tērptajiem, gan gluži cilvēku kārtas ļaudīm. Jā, un pat sniegu atradām:)

Sveču diena - Ziemas Māra

Senatnē katrā gada laikā, svētkos, godos, darba un atpūtas brīžos bija savas dziesmas, rotaļas, paražas un savi ēdieni. Un senie pierakstītie ticējumi vēsta arī to, ka zīmīgo dienu gadā ir bijis vairāk, ne tikai astoņi lielie gadskārtu svētki vien, bet arī mazāki, bet tāpēc ne mazāk nozīmīgi. Mūsdienās pamazām tiecamies šos senos ticējumus nest gaismā, svēkus svētīt un piedzīvot atkal no jauna.

Viena no tādām dienām, kuŗu mācāmies atgūt ir SVEČU DIENA. Katru gadu to esam savā Katlakalna RĀMUPEs kopā, lielākā vai mazākā pulkā svinējuši un iezīmējuši. Arī šogad. Uz kopīgu Sveču dienas vakarēšanu aicinām sestdien, 7.februārā vakarā. Vairāk par to šeit

Folkloras diena Katlakalnā - 7.februārī

2014.gada 7.februārī Katlakalnā notiks kārtējā FOLKLORAS DIENA. 

Jau no diviem dienā notiks Meteņu svinēšana, - Katlakalna Bērnu folkloras kopa un viņas vadītāja Laura Arāja būs svētku saimnieki un notikums šai reizē domāts vairāk bērniem un ģimenēm. Sagaidāmas gan rotaļas un dancošana, gan vizināšanās ar ragaviņām un citas Meteņu laikam piederīgas jautrības.

Bet pievakarē - 17.30 pievērsīsimies Sveču dienas svinēšanai. Te nu rīkotāji un uzņēmēji ir Katlakalna RĀMUPE.

Sveču diena – Ziemas Māra

Senatnē katrā katrā gada laikā, svētkos, godos, darba un atpūtas brīžos bija savas dziesmas, rotaļas, paražas un savi ēdieni. Un senie pierakstīti ticējumi vēsta arī to, ka zīmīgo dienu gadā ir bijais vairākas, ne tikai astoņie lielie gadskārtu svētki vien, bet arī mazāki. Mūsdienās pamazām tiecamies šos senos ticējumus nest gaismā, piedzīvot atkal no jauna.

Sveču diena ir viena no tādām iezīmdienām. Mūsdienu kalendārā 2.februāris, bet tālākā senatnē tā varēja būt gan kāds piektvakars pirms Meteņiem vai varbūt otrais jaunmēness pēc Ziemassvētkiem - tā diena, kad jaunā Mēness sirpītis ieraugāms pie debesīm. Vai varbūt vēl kā citādi noteica senie jūtīgie ļaudis sveču liešanai piemērotāko laiku.

Sveču dienas svinēšana Katlakalnā

Tam izvēlējām šai reizē piektdienas, jau 3.februāŗa vakaru - to vienu no spalgākā sala pārņemtajiem vakariem šai ziemā. Katlakalna Tautas namā bijām kopā sabraukuši smiltēnieši, misēnieši, odukalnieši un ķekavieši. Pulciņš mazs un sadraudzīgs, un sadziedošs, no mazās Latvijas arī tālajām vietām. Visapkārt virmoja valganā un siltā vaska smarža, un ietina burvīgā siltsajūtu mākonī mūs visus. Un svecēs ietinas gan roku siltums, gan arī sirdssiltums, smaidi un dziesmas. Zvaigžņu, Mēness un citādas kosmiskās gaismas klābūtne.

Sveču, Puteņu, Meteņa mēnesis

Sveču diena ir seni pagānu (dabas ticīgo) svētki, Ziemas vidus, viena no Māras dienām - Ziemas Māra. To dēvē arīdzan par Vēja dienu, Svecaini, Grabenīcu, Groninicu, Govju dienu. Savulaik tie bijuši lieli un jautri svētki, kad katrā ziņā vajadzēja gardi mieloties ar miežu biezputru, cūkas gaļu, dzert alu, ēst sarkanas ogas un daudz smieties. Visas šī izdarības nodrošināja labklājību, auglību, labu ražu un citu izdošanos visā nākamajā gadā. Lai gads būtu jautrs, labs, lai govīm daudz piena, lai sivēni aug žirgti un pats cilvēks būtu skaists un vesels - Sveču dienā jādzer alus, jāsmejas, jādzied un jābūt jautram. Meitām jāēd dzērvenes, lai būtu sārti vaigi.

Vispazīstamākais un izplatītākais Ziemas Māras nosaukums ir Sveču diena. Pēc mūsdienu kalendāra tos svēta 2.februārī. Šai dienai pateicoties arī visu mēnesi visbiežāk dēvē par Sveču mēnesi, bet daudzviet arīdzan par Puteņu mēnesi (un šai nosaukumā izpaužas Māras kā Vēja mātes darbošanās).

Uz celma, uz kura Svecainē nav sniega, esot pats Dieviņš sēdējis.

Nozīmīga Sveču dienas paraža ir sveču liešana. Šai dienā lietās sveces deg gaiši un taupīgi, nedūmo. Ja sveču lējējs dusmojas, tad sveces tumši deg un sprakšķ. Kad sveces lej un pirmo sveci aizdedzina, tad, lai gaiši degtu, jāsmejas, vai grib, vai ne. Ja svece deg vienādi, bez sprakšķēšanas, tad gaidāms jauks laiks.

Šai laikā lietām svecēm piemīt īpašs spēks – tās pēcāk izmanto pirtīžās, lai atraisītos no mošķiem un nelabiem gariem, tās sargā no vētras, krusas, zibens un pērkona, kā arī mirēja dvēselei palīdz izgaismot ceļu pie Dieviņa. Sveču dienā jāsvēta vasarā salasītās zāles - ja saceļas kādreiz pērkons vai vētra, lai negaiss pāriet, Sveču dienā svētītās zāles jāmet ugunī.

Gaiši dega uguntiņa,

Meitu mātes istabā,

Sešu zaru svece dega

Sudrabiņa lukturī.

Bitīt, Dieva kalponīte, 

Dievam dara gaišumiņu, 

Pati sēd ozolā, 

Sveces deg baznīcā.

Visapkārt vasku sveces, 

Vidū klāts liepas galds, 

Dieviņš sveces dedzināja, 

Laimīt galdu apklājusi.

Tā kā 2.februāris dēvēts arī par Vēja dienu, ļaudis lūdz Vēja māti, lai saudzē sveces liesmu, lai nenopūs uguni. Šī iemesla dēļ šai dienā negāja rijā kult, sienu un salmus nenēsāja – lai labums neiznēsājas un neizkaisās vējā. Vēja dienā mājās nedrīkst klauvēties, trokšņot, lai vējš nenogāž jumtus. Nedrīkst nēsāt sienu un salmus, lai vējš vasarā sienu un labību neizputinātu, bet saudzētu.

Pūti, pūti Vēja māte, 

Stājies jele vakarā. 

Stājies jele vakarā, 

Valdi savas kalponītes.

Sveču diena ir saistīta ar dažādiem ticējumiem. Liela daļa no tiem saistīti ar gaidāmo pavasari un vasaru, kā arī ar ražu. Piemēram, apmākusies Sveču diena sola mākoņainu laiku arī Siena laikā saule nespīd, bet, ja saules ir kaut tik vien ir, ka var zirgu apseglot, tad pietiks arī siena laikam. 2.februāra dienā vēlams sniegs un putenis, jo tas sola siltu un lietainu vasaru, bet saulains un skaidrs laiks - sausu. Ja Sveču dienā ir nosarmojuši koki, tad būs laba vasara, bet, ja pil tik daudz ūdens, ka vista var padzerties, tad būs labs gads.

Svarīgi zināt arīdzan to, ko mums katram pašam Sveču dienā darīt un ko nedarīt. Sveču dienas rītā bez saules jāizslauka istaba un mēsli jāaiznes uz robežu - tad visi kukaiņi aiziet prom.

Tomēr ir lietas un darbi, ko Sveču dienā neiesaka darīt. Nedrīkst skaļus darbus strādāt, vārīt kāpostus, jo tas nedos labu kāpostu ražu. Nevajag sukāties – tad mati stāv stīvi un sveķojas kā sveces. Sveču diena ir arī viena no tām dienām, kuŗā neiesaka neko no meža nest mājās, jo tad mājā sanes visādus mošķus un čūskas, kam mājā nav īstā vieta.

Toties īsti laba diena Sveču diena esot priekš velēšanās.

Sveču dienu svinama ar svecēm un skaliem. 

Sveču mēnesī kaķis peļu neredz, tādēļ viņš jābaro, lai nenomirst badā.

2.februāris ir arī Bišu diena un daudzi redzējumi dabā vērtē bišu dzīvi vasarā un bitenieku izdarības veltītas bišu labumam: ja Sveču diena ir apmākusies un nāk sniegs, tad bites daudz spieto un tām ir arī daudz medus. Biteniekiem Sveču dienā saules gaiss nepatika, bet apmācies un sniegpārslas gan, jo tad bites izdodoties. Tā kāds bitenieks dzied:

Labāk vilku ieraudzīju 

Nekā sauli atspīdam. 

Sveču dienā dravnieki dedzina āboliņu un ar tiem dūmiem kūpina bišu stropus, lai vasarā būtu daudz medus.

Un te vēl daži labi Ziemas Māras ticējumi:

* Ja Sveču diena ir skaidra un saulaina, tad būs vēl daudz sniega.

* Puteņi priekš Sveču dienas graudus kaisot, esot labs ražas gads gaidāms. Puteņi pēc Sveču dienas pelavas kaisot, neražas gads gaidāms.

* Sveču dienā sievietes linus sukā, lai gari lini aug.

*Ja Sveču dienā vāra biezu putru, kuras vidū bļodā iesprauž sveci, tad lini nekrīt veldrē.

*Kad Sveču dienā sniegs snieg, tad nākošā gadā būs pulka apiņu.

* Ja Sveču dienā ir daudz sniega, tad būs bagāta ogu un sēņu raža. Ja tiek saputinātas kupenas, tad būs auglīgs gads. Sveču dienā nevajag daudz strādāt, tad gads būs auglīgs.

* Ja Sveču dienā snieg daudz sniega, tanī gadā būs daudz ogu un sēņu. 

* Sveču dienā dara vīzes, lai vilkam acis aizdarītu, ka lai tas ganos neredzētu aitu ķert.