RĀMUPE novembrī

Latvijas svētku mēnesis mums ritējis spraigi. Un vainagojies ar ne vienu vien prieku, ko gūst dodot, dāvājot laiku, uzmanību, dziesmu. Caur Lāčplēša dienas svētīšanu kopā ar Rīgas kopām Ritumā. Caur ceļiem Latvijas tālajā malā Atzelē. Caur sievu, vīru, dzīvības, asins, gudrības vārdiem, caur pavasara, vasaras un rudens pārdzimšanas un meža vārdiem, caur pūķu ceļiem un pirts takām līdz ar citām kopām – Vidrižu DELVI, Ciblas ILŽU, Rucavas etnogrāfisko ansambli, ar Rīgas GARATAKU un GRODIEM rituālajā uzvedumā Čūsku vārdi Mūzikas namā Daile. Tā ritējis un rit RĀMUPES ceļš novembrī, Sala mēnesī, sniegu un zemes iemigšanu gaidot. RĀMUPES Sintija ar savām meitenēm, Katlakalna bērnu folkloras kopas dalībniecēm, ir mīklas minējušas radio Greizajos ratos. Un noticis vēl daudz kas cits – katra paša RĀMUPES cilvēka sirdī, domā, sētā un pasaulē. Katram būtu, ko dalīties un par saviem ceļiem un redzējumiem stāstīt. Bet es par RĀMUPEs kopējiem darbiem, devumu un pieredzēto.

Kā dejo čūska? Čšššššš...ššš... Čūska dejo klusi, klusi, slīdoši, slīdoši...

Ernests Spīčs *

Mūsu valodas jēdziens, kas ietverts čukstošajā vārdā “čūska”, ir pasaules radīšanas mīta pamatā un ir tik sens kā pasaule. Tas ir ļoti ietilpīgs jēdziens un skar tik dziļus zemapziņas slāņus. Pat slavenais rumāņu reliģiju pētnieks Mirča Eliade ir dabūjis nopūlēties, lai uzrakstītu savu slaveno lugu “Čūska” (rum., Serpele), ko veiksmīgi iestudēja režisora V.Kairiša komanda Jaunajā Rīgas teātrī un kurā bija gods piedalīties arī šo rindu autoram. Tas ienāca prātā, kad ieraudzīju festivāla "Baltica" afišā, ka Koka Rīgas centrā, kas atrodas Krāsotāju ielā, būs izrāde “Čūsku vārdi”. Nolēmu aiziet un nenožēloju. Pat vēl vairāk! Esmu sajūsmināts un gribu padalīties savā sajūsmā ar citiem. 

Lūk, augstāk redzama Aurēlijas Rancānes radītā izrādes afiša, kas tā pievilka manu uzmanību, jo ļoti atšķīrās no citām festivāla Baltica afišām.

Čūsku vārdi. BALTICA-2015

Ir čūskas un rupučus tie cilāja par dievekļiem, ko baroja ar pienu un citu ēdamo, tos turēdami tādos īpašos podos, ko mēdza izpušķot ar vārpām un puķēm.

(K. Šulcs, Kurzemes stāstu grāmata, 1832.gads)

Čūska – māsiņa, brūtīte, ķēniņiene, garais putns, kūlainīte, mīļā Māra... Starpniece starp debesīm un zemi, starp zemi un pazemi. Auglības, pazemes pasaules spēka, vieduma, sākotnes un atjaunotnes simbols, nebeidzama parādību riņķojuma un dzīvības enerģijas pieplūduma avots. Svētīga un bīstama.