Jāņu ielīgošana Sauliešu pilskalnā

''Gadapkārti Jānīt's jāja ...'' - tā ir, kā dziesmā dzied, kā dziedāts gadu simtiem un tūkstošiem, tautai caur laikiem un laikmetiem ejot. Tā dziedam joprojām - 21.gadsimtā. Arī mūsdienu steidzīgajā laikā tāpat - Jāņi nāk ar joņiem. Gada garākā un gaišākā diena un īsākā nakts jau tik tuvu. Arvien tālāk saule debesu jumā ritēdama aizrit Ziemeļu pusē rietēdama, aizvien agrāk, uzlekdama, tā jau iznāk no pamales, visas nakts garumā turēdamās tik netālu, ka dienas atblāzma redzama. Jāņi nav tālu, tepat. Pēc Saules un Mēness kalendāra Ielīgošanas laiks šogad sākas 7.jūnijā.

Kā ik gadus, arī šovasar - Katlakalna folkloras kopa RĀMUPE kopā ar Katlakalna bērnu folkloras kopu dalīsies Jāņu svētīšanas zinībās un pieredzē. 9. jūniija vakarā 19.00 sanāksim Sauliešu pilskalnā ielīgot. Celsim Jāņa vārtus trejādus, gaidīsim Jāņabērnus, vārīsim Jāņusieru,kursim uguni, dziedāsim līgotnes, iesim rotaļās. Klāsim mielasta galdu. Svinēsim Jāņu gaidīšanu! Ielīgosim!

Vasarassvētku meistardarbnīca Sauliešu pilskalnā

Ceturtdienā, 19.maija vakarā no 18.30 aicinām uz Vasarassvētku meistardarbnīcu Sauliešu pilskalnā. Kopā kursim uguni Zemes mātei, daudzināsim Māru un Laimu, Darināsim sievišķos laimes amuletus, iesim rotaļās un dejosim, izdziedāsim skaistākās Vasarassvētku laika dziesmas. 

Katlakalna folkloras kopa RĀMUPE jau otro gadu aicina izzināt tradicionālo Vasarassvētku svētīšanas parašas, rituālus, kā arī gūt apjausmu par to sadzīvisko, sociālo un mītoloģisko jēgu un saturu.

Silu mēnesis

Reizumis to dēvē arī par viršu, pīlādžu, brūkleņu, dzērveņu vai riekstu mēnesi. Aizlido gājputni un čūskas lien zemē. Kokiem sāk dzeltēt lapas. Apjumību, Appļāvību, Saberu - otro ražas svētku, svētīšanas laiks. Lietuviski - rugsėjis, poliski - wrzesień, baltkrieviski - верасень. Sennorvēģi to dēvējuši par rudens vai ražas mēnesi vai arīdzan par auksto Zivju mēnesi. 

Rudzu, Viršu mēnesis

Reizumis tiek saukts arī par Riekstu mēnesi. Brāļu tauta lietuvieši to dēvē par rugpjūtis, baltkrievi - par жнівень, poļiem tas ir sierpień.

Arī Rudzu mēnesī, līdzīgi kā citos, ir vairākas iezīmdienas. Protams, starp visām tām var atrast kādu zināmu likumsakarību, saistību un līdzīgas svētīšanas iezīmes. Kā jau liecina senais nosaukums, rudzu mēnesis visvairāk ir saistīts ar rudzu ražu, ar pirmās vasaras ražas daudzināšanu. Ar pateicību Mārai, Pērkonam. Jau sākot ar Jēkabiem un Annām, kas mūsdienu kalendārajā sistēmā iekrīt vēl jūlijā, bet zināmā mērā jau ir tāds kā augusta sākums.

Tā mēs nogodējām Meteņus un Sveču dienu pavakarējām

Pirms pāŗis nedēļām man sanāca sarakste ar vienu latgaļu tradīcijas kopēju, kuŗš, kā man likās, gluži bezsniega dienā, bija sadomājis slēpotāju apvidus pārgājienu sasaukt. Tad nu viņam vēlēju sniegu, uz ko saņēmu atbildi "Nā, golvanīs lobs garastāvūklis, snīgu atrasem". Kad mēs sestdienas pēcpusdienā sanācām Katlakalna Tautas nama priekšā Meteņdienu svētīt, no sniega gandrīz nebija ne vēsts. Vietumis rēgojās ūdens peļķes ar viltīgu ledus kārtiņu apakšā. Kā nu meteņosim!? Bet arī te nu izrādījās - latgaļu puisim taisnība - galvenais - laba oma, īstais garastāvoklis. Un tāds te visiem bija - gan savādi tērptajiem, gan gluži cilvēku kārtas ļaudīm. Jā, un pat sniegu atradām:)

Folkloras diena Katlakalnā - 7.februārī

2014.gada 7.februārī Katlakalnā notiks kārtējā FOLKLORAS DIENA. 

Jau no diviem dienā notiks Meteņu svinēšana, - Katlakalna Bērnu folkloras kopa un viņas vadītāja Laura Arāja būs svētku saimnieki un notikums šai reizē domāts vairāk bērniem un ģimenēm. Sagaidāmas gan rotaļas un dancošana, gan vizināšanās ar ragaviņām un citas Meteņu laikam piederīgas jautrības.

Bet pievakarē - 17.30 pievērsīsimies Sveču dienas svinēšanai. Te nu rīkotāji un uzņēmēji ir Katlakalna RĀMUPE.

Liepu, Siena, Vīgriežu mēnesis

Itin bieži tradīcijas pētnieki jau iemanās arvien vairāk lietot senos mēnešu nosaukumus. Taisnības labad gan jāsaka, ka tie drīzāk atbilst Mēness mēneša ritiem, nevis kalendārajiem datumiem. Bet mums nu nekas cits neatliek kā censties to visu salāgot ar mūsdienu izpratni. Jūlijs dažādās vietās tiek dēvēts par Liepu, Siena vai Vīgriežu mēnesi. Dabiska likumsakarība - jūlijā zied liepas un vīgrieži, jūlijs ir karstākais siena laiks. Arī mūsu brāļi lietuvieši to dēvē par Liepu mēnesi. Pie tam dažviet Lietuvā 7.jūliju joprojām svēta kā Laimas dienu. Mums nu atliek vien atcerēties, cik nozīmīga ir Laimas saistība ar liepu. Liepa ir kā Laimas koks. Un iedvesmai palasīt vienu skaistajām Jāņa Veseļa teiksmām par to, kā Dievs laida Laimu.

RĀMUPES saulgriežu laiks

L

Lai arī teic, ka Jāņa vakars, nakts un diena tik viena - svētākā par visām, tomēr dzīvē jau sanāk mazliet vairāk. Saulgriežu, Jāņu ielīgošanas un izlīgošanas laiks allaž ir bijis gana ilgs. Jau senatnē ielīgot sāka jau krietnas divas nedēļas pirms Jāņiem un Jāņu svētīšanas tā īsteni beidzās Pēteros. Tad nu Katlakalna folkloras kopai RĀMUPE arī atbilstoši tradīcijai Jāņu laiks šogad ir izvērsies gana skanīgs, sabiedrisks un darbīgs. 

Nāk Pēterdiena!

Pētera diena (Lapu, Pērkona jeb Zibens diena) 29.jūnijā

Samaisīju iemauktiņus,

Metu ceļa maliņā:

Lai Jānītis kavējās,

Lai panāca Pēterītis

Senā tradicionālā Pēterdiena ir Jāņu laika, Vasaras saulgriežu laika noslēgums. Mums ir pamats domāt, ka Pēterdienu svētīja kā Jāņu dienas atsvēti. Pēc mūslaiku kalendāra Pēterdienu svēta 29.jūnijā un atšķirībā no citām iezīmīgajām un svētku dienām, nesvēta Pēterdienas vakaru. Vismaz Dainās neatrodam norādi par Pētervakaru. Ir tikai Pēterdiena. Tas vēl jo vairāk rada iespaidu par kāda cikla noslēgumu, nevis kādu atsevišķu dienu, kuŗu sāk svētīt dienas vakarā. Tradīcijas pētniece, folkloras zinātniece Janīna Kursīte pauž, ka Pēteris ir Jāņa dvīņu brālis.

RĀMUPE ceļā uz XV Starptautisko Masku tradīciju festivālu

Jau kopš 1999.gada, kad Daugavpilī notika Pirmais starptautiskais Masku tradīciju festivāls, tas allaž februāra vidū, Meteņu laikā ir kļuvis par gaidītiem svēkiem. Par vienu no spilgtākajiem, izteiksmīgākajiem, emocijām un spožām tradicionālām norisēm bagātākajiem notikumiem. 

Šis gads ir piecpadmstais Masku tradīciju festivāla gads. Rīgas gads. Ja sākotnēji vairākus gadus festivāls norisinajās tikai Daugavpilī, tad pēdējos gados tas apceļojis arī citas Latvijas vietas un novadus: Rīgu, Liepāju un Rucavu, Dagdu, Viesīti, Tukumu, Siguldu un Mālpili. Šogad masku svētība tiks atkal Rīgai. Atkal dažādu gadā tumšā un pārejas laika posma masku kopas sanāks vienkopus. Ikdienā Mārtiņu Vecīši, Ziemassvētku Čigāni, Ķekatas un Budēļi nesatiekas, jo nāk dažādos laikos - cits rudenī, cits ziemā, cits uz pavasara pusi. Nesatiekas arī Skutelnieki, Miežvilki un Kaitas, jo tie sastopami dažādos novados - Vidzemē, Kurzemē un Latgalē. Bet šajā notikumā, Masku tradīciju festivālā tāda neparasta tikšanās ir iespējama un notiek. 

TEŅUS UN BAŠĶUS DZĪT MELLUPOS...

Jau esam ieviesuši jaunus kalendārus, ar citādiem cipariem, kā pirms neilga laika. Esam 2014.gadā ieripojuši. Laba vēlējumi no mums ir pie citiem tecējuši un daudz to esam arī saņēmuši. Jauns gads. Un viss gan sākas atkal no jauna, gan turpinās tāpat raiti vien uz priekšu, kā līdz šim. Mēs, folkloras kopas RĀMUPE ļaudis un Katlakalna bērnu folkloras kopas dalībnieki esam lēmuši doties jaukā Iepazīšanās un Iedraudzēšanās braucienā uz Mellupiem, uz vienu no attālākajiem Ķekavas novada apdzīvotajiem ciematiem. Tur vēl gluži nesen, Liliju mājā un bijušajā Misas mežniecības kantora ēkā pēc rekonstrukcijas tika atklāts Mellupu Sociālais centrs.

Aicinām uz Ziemas Saulgriežu svētīšanu Sauliešu pilskalnā

Ziemassvētki, Liela diena,
Tie Dievam dārgi laiki;
Ziemassvētki Bluķi vilka,
Liela diena šūp'li kāra.

Ziemas viduspunkta vakarā, 21.decembrī 18.00 katlakalniešus un citu vietu ļaudis aicinām sanākt pulkā mūsu Sauliešu pilskalnā, Pļavniekkalnā. Ja vēlaties, vispirms savos pagalmos un ap savām mājām un sētām variet bluķi izvilkt un visus šīgada kreņķus un neveiksmes tajā savilkt, lai tad ar mūsu visu labo domu un kopā dziedātu dziesmu spēku tos sadedzinātu mūspašu kopīgi iedegtā svētugunī.

No idejas līdz savam tautastērpam un Andreja dienas svinēšana

Ceļš pie sava tautastērpa patiesi katram ir savs un citāds. Un katram tas citādi sācies. Vienam kādā tālā skapja stūrī glabājas vecāku vai vecvecāku mantots tērps vai varbūt tikai grezni izdarināts krekls vai smalki austi brunči vai vīru goda svārki. Un tad ir pārdomas, ko ar to darīt un kādām jābūt pārējām tērpa detaļām. Un kā pie tādām tikt. Cits jau nopietni sācis domāt par sava tērpa iegādi vai darināšanu. Un ko tad darīt tālāk – kuŗu novadu izvēlēties – vai to, kuŗā dzīvo pats vai kuŗā ieprecējies, vai skatīties tai virzienā, no kurienes nāk kāds no vecākiem... Vai darināt pašam vai atrast prasmīgus meistarus. Kā zināt, kuŗam padomam vai ieteikumam, un kuŗam meistaram uzticēties. Un tad, kad tērps jau ir – kā to pareizi nēsāt? Kādos godos vilkt? Vai tautastērps un goda tērps ir viens un tas pats?

Ziemas laiks. Sala mēnesis

Izsenis cilvēki, pasaulē dzīvojot, ir sapratuši, ka viss šai Saulē, un, kas zin, arī Aizsaulē, notiek ritmiski. Mēs zinām savus soļu, elpas un sirds ritmus, kas tie pamanāmākie, bet ir arī citi - smalkāki. Un arī tālāki ritmi: tas ritms, ar kādu viļņi no jūŗas tālumiem nāk krastā, ritms, ar kādu vēji nes mākoņus, ritms, kādā Zeme riņķo ap savu asi un tai pat laikā vēl ap Sauli arī. Ritms, kādā visa mūsu Piena ceļa galaktika virpuļo Izplatījumā.

Zemliku mēnesis. Veļu laiks

Veļu laikā Pokaiņos (2010.gadā, foto: Gunta)

Laiks jau labu laiku kā ieritējis rudenī. To jūt arī apkārtnē, dabā – koku lapu krāsās un vēja smaržā, putnu klaigās pārlidojot gaisus, saltajos miglas rītos un vakaros. Ne tikai astronomiskajā rudenī. Vēl pirms astronomiskā, pirms saule pārtecējusi debesu jumā Ziemeļu puslodi, iesācies jau rudens dabā: tas patiesi tiek sajūtams jau kopš Vasaras Mārām, kopš augusta otrās nedēļas aptuveni. Kopš laika, par kuŗu seni ticējumi un arī pašu pieredzējumi vēsta – Vasaras Mārās Dievs pirmo aukstuma akmeni met upē: augustā ir viens tāds rīts, kad izejot laukā, ir nepārprotami jūtams – vasara beigusies. Un nu jau arī otrais akmens ir upē – tā laiks ir Apjumībās jeb Rudenājos. Šogad ļoti pamanāms bija tas laiks, - vienā rītā rudens bija klāt. Trešā akmens laiks ir Mārtiņos un tad ir ziemai vārti vaļā.

Veļu vakars Katlakalnā

Rudens veļ pelēkas miglas, rudens nes atmiņas, senču pieminēšanu un daudzināšanu. Mūsu senie priekšteči ir tie kas mums palīdz ikdienas un neikdienas darbus darīt. Viņi dod mums bieži vien ārēji netaustāmus, bet iekšēji smalki sajūtamus padomus. Viņi mūs neredzami balsta un vada mūsu šīsZemes, šīsSaules dzīvēs. Un mums par to pienākas viņiem pateikties Viņiem, mūsu mīļo velīšiem. Redzamā un neredzamā pasaule Veļu laikā jo īpaši sasaistās. Oktobra miglas ir tās, kuŗas vēsta par Veļu laika tuvumu, par Veļu laika klātbūtni, atgādina seno pienākumu un arī izredzētību - pieminēt, pateikties, atcerēties, senos daudzināt. Atgādina par mūžības ritējumu, mūžīgo pavedienu, par kuŗa neparraujamību esam atbildīgi mēs paši.

Pērkona diena

Pēterdienas nedēļa Zvārtes ieža pļavās

Ai, Jānīti ziedainīti,

Ai, Pēteri lapainīti,

Aiz Pētera lapiņām

Jāņa ziedu neredzēja.

(33022-1, Sigulda)

Jānīšam augsti zirgi,

Vēl augstāki Pēteram:

Jānīts jāja pusē koka,

Pēters koka virsaunē.

(33038-0, Rēzeknes Barkavā)

Ugunsrituāls Staļģenē

21.jūnija vakarā Folkloras RĀMUPE dalībnieki piedalījās Dziesmu svētku ielīgošanā Staļģenē. Te bija sabraukušas vairākas Zemgales kopas.

Andris Žukovskis (Bišu Andris) uzrunājot pusnakts Ugunsrituāla līdzdalībniekus 21./22.jūnija naktī Staļģenē

Jāņu naktī Viņā Saulē notiek milzu pārmaiņas, tiek pārradīta un ar jaunu saturu piepildīta Pasaule:

Dieviņš smalki sadauzija sudrabiņa alus kannu;

Saules meitas salasija pa vienam gabalam,

Dieva dēli sastīpaja sudrabiņa stīpiņàm. (33768-0)

Vasaras saulgriežos

Piektdien, 21.jūnijā, - Vasaras saulgrieži. Gada garākā diena, savukārt īsākā nakts - nakts no ceturtdienas uz piektdienu. Vasaras saulgriežus mēdz atzīmēt gan kā vasaras vidu, gan kā astronomiskās vasaras sākumu. Vairāk par to visu mums pastāstīja Katlakalna folkloras kopas RĀMUPE dalībniece un Latviskās Dzīvesziņas centra ZALTIS pārstāve Gunta Saule.

Vasaras vidus Saules kalnā

Pār Latvijas zemi iet Vasara – dziedādama, skanēdama, mirdzēdama – tik raiba kā pupas zieds, tik mirdzoša kā siltā Saule debesu jumā, tik valga kā rasas lāse rītausmā.

Tik saules dzeltēnā mirdzuma pielieta, 

Tik maigo veldzējošo lietu spirdzināta,

Tik brīvo un vareno vēju appūsta....

Kad Debesu kalnā kāpjot saule nonākusi zaļās birzs pašā viducī, pašā Gada kalna virsotnē, klāt VASARAS VIDUS – 14.jūnija rītā Saule sasniegusi agrāko lēkta brīdi – visagrākais šīsvasaras saullēkts sākas tieši šai rītā (Saule lec 4.29) un tāds tas paliks līdz pat 23.jūnija rītam, kad dienas gaŗums atkal sāks raukties. Bet  dabā un ļaudīs nupat sākas tas īstākais un sirsnīgākais ielīgošanas laiks.

Kā katru gadu šai laikā, daudzās sētās, ciemos un pagalmos atkal mostas tīrais un skanīgais Līgo – Vasaras vidus balss, vēl pagaidām it kā bikls un paklusām, bet pamazām tas ņemsies spēkā un skanīgumā un jau pēc dažām dienām uzmirdzēs pilnā košumā, mirdzumā un pilnzieda skanējuma  priekā.

Atvērsies balsis un elpas, un sirdspuksti arvien trauksmaināk tieksies uz Līgo. Košie Saules stari laimīgi laistīsies ziedošo vainagu mirdzumā un savīsies kopīga skanīgā dziesmā

Zaļlapu vītnēs un vainagos pīto ziedu putekšņos rotāsies rokas un elpas.

Ļaužu balsis gavilēs vasaras laimes caurvītās dziesmās, augumi ievīsies deju raksta ritumā un ļausies atvērtībai.

Vasaras saulgriežu ugunskuru dzirksteļu uzvirmojumā, skanīgās dziesmās iedziedātas, debesīs uzvīsies mūsu vēlmes un ilgošanās – uz piepildīšanos!

Latvju tauta – senā  baltu cilts, Saules tauta, svētīs Jāņus, gada īsāko nakti un gaŗāko dienu!