LAPU MĒNESIS. Ūsiņi, Vasarassvētki, Urbāni

Gunta Saule
 

Laiks, kad daba plaukst, uzzied un zaļo, tiek dēvēts par Lapu mēnesi. Vai par Sējas mēnesi, saistībā ar šai laikā galvenajiem darāmajiem darbiem lauku sētā.

Lapu, Sējas vai Dzegužu mēnesis - Ūsiņi, Vasarassvētki

Foto: Alise Patmalniece

Latvijā, tāpat kā daudzviet Eiropā un visā Ziemeļu puslodē arvien vairāk un jūtamāk plaukst daba, zied pavasaris. Putnu vīterošana, varžu kurksti, lidojošas zivis - tas viss piedien vasaras atmodai. Auglības plauksmei. Maiju dēvē gan par Lapu, gan Dzegužu mēnesi un Sējas mēnesi. Diena jau pastiepusies tik gara, ka vakara blāzma sastopas ar rīta pirmsausmas svīdumu. Tālu Ziemeļos sākusies polārā diena, kas lēnām, dienu no dienas, nakti no nakts tuvojas, bet līdz mums tomēr nenonāk.

Tīšām gāju mežmalā

Putnu dziesmas klausīties:

Zīle sāca, žube vilka, 

Lakstīgala darināja.

Folkloras diena - Salidojam Ūsiņos Katlakalnā. Video

Video autors - Māris Čeičs

Apraksts

Ūsiņu ugunskuri ievada SĒJAS laiku. Muzeju nakts Ķekavā

Sējas laiks sākas pēc tam, kad iekurināti pirmie Ūsiņu ugunskuri. Kad noducinājis pirmais pavasaŗa pērkons. Kad govis ganos un zirgi pieguļā, kad jo skanīga pakalnu galos atskan rotāšana – kā  ieva pret ābeli ziedēdama, tā māsa pret māsu pārnovados rotādamas. Tāds laiks. Ūsiņam ir ne tikai diži rati, kuŗos sauli kalnā vest, bet arī tā atslēga ar ko atslēgt vasarai vārtus. Burvīgais Ūsiņa laiks ir klāt, kad no zemes lien laukā mazas zaļas „ūsiņas” un top arvien zaļākas – to pamana pat tie, kam nav pieguļā vedamu un sargājamu zirgu un birztalu piemalēs ganāmu govju, kam nav mazo ganiņu un kuŗu vecāki jau aizmirsuši ganu rotaļas, sasaukšanās prasmes un to, kā govju ganāmais pulks tuŗams kopā. Tā romantika, un tas skarbums aukstā rasā agrā rītā, zaļā pļavā būt – tas mums zudis. Bet mums ir citas pavasaŗa izpausmes baudāmas un jaušamas.

Klāt ŪSIŅI

Klāt laiks, kad Saule ieiet vasarā, Dainās vēstīts par kumeļiem, kuŗi Sauli ved kalnā un arīdzan par tādiem, kas no jūriņas izpeldējuši, diži segloti zelta segliem un sudraba pavadām, un viss debess jumols ar savām zvaigznēm to gājumā atmirdz - tādi ir Saules vedēji kumeļi, kas zemes malu zin un jūŗas dziļumu pazīst, kas ziemā jūŗā peld, un vasarā zaļas birzis loka - un Ūsiņu laiks apliecina to brīdi Zemes ripojumā, kad zaļās birzs laiks pilnam iestājies, kad kumeļi ar savām sudraba pavadām un Sauli seglos ir no jūŗas laukā kāpuši un zemi pārstaigā, zālei zaļumu dāvādami un zemei auglību nesdami. Un vē ir stāsts par to, ka, ja tu vēlies līdzi Saules vedībās jāt, tad arī tev savs kumeļš tikpat grezni jāseglo un tad Saule un Mēness ir tie, kas tavam lūgumam paklausīs un tev dos gan tos zelta seglus, gan sudraba iemauktus, gan zvaigžņu pavadiņas - tik īpaši ir izstāstīts šis brīnumainais stāsts par mūsu sadarbību ar Visumu, ar zvaigzņu klaidu un Saules un Mēness ritējumu, par to, kā mēs Kosmosa ritmā iekļaudamies, ar savu dzīvību esam ar Visuma dzīvības ritmu vienā elpojumā.

Mums ir stāsti un atmiņas par to, kā savulaik latvju zemes pļavās deguši Ūsiņa daudzināšanas ugunskuri, kad pāri pavasaŗa zemei klājusies migla, tumsa un nakts un tajā zuduši kumeļi, un kā tie, tumsai un miglai zūdot, gaismas spirgtumā atkal atradušies. Un tad mēs varam domāt, ka mūsu Dainas ir tik vieds stāsts, pamācība un palīgs ar Visuma elpu saelpoties vienā un tādā saskaņā mēs varam sajusties laimoti.

Foto: Valdis Shleiners

Un tagad atkal - ir klāt laiks, kad vakaros sadzirdami Ūsiņa soļi, - viņš staigā un aprauga savus kumeļus un nes svētību to ganītājiem. Ūsiņa uguns ir uguns pļavā, un arī dievišķā uguns mūsu sirdī un apziņā. Arī to dzīvības liesmu sargā Ūsiņš, to pārstaigā Dieviņš - padomāsim, kas ir tie pieguļnieki mūsos, kas Ūsiņa uguni kur un tai ziedo, kas Ūsiņa uguns dzīvību līdzsargā. Un atceramies, ka kumeļš ir arī tas, kuŗš līdz mums nogādā Dieva spēku. Tāpēc mums svarīgi kumeļus daudzināt

Gunta Saule

Ūsiņi Brīvdabas muzejā

Foto: Māra Grēve

Koši, koši, jauki, jauki,
Kad Dievs deva vasariņu:
Dzied putniņi, dzied ganiņi,
Daiļi jāja pieguļnieki.

Jau vairākus gadus kādā maija vidus sestdienas vēlā vakarā notiek Muzeju nakts - muzeji kļūst atvērti ikvienam.
Tas ir tuvu senajam Ūsiņu laikam - pirmajai pieguļas naktij, pirmajai ganu dienai. Dažviet šos svētkus savieno. Muzeju nakts svētīšana notiek Ūsiņu ugunskuru iespaidā. Arī šogad Brīvdabas muzejā būs tā.