Ziemas mēnesis un tajā svinamās dienas

Pēc Saules-Mēness kalendāra 2017.gadam* Ziemas mēnesis sākas 2016.gada 31.decembrī, kad vakarā pēc saules rieta debess Rietumu pusē ieraugāms Jaunā Mēness sirpītis. Mūsdienu sabiedrībā dzīvojam pēc ierastā Gregora kalendāra, bet savā tradīcijas izziņas ceļā jau otro gadu lietojam arī Saules-Mēness kalendāru Dievam, dabai, atpūtai, kas tapis pateicoties Latvijas folkloras biedrības ļaužu uzņēmībai un degsmei. To sastādījusi tradīcijas un folkloras pētniece un praktiķe, LU Filozofijas un socioloģijas institūta vadošā pētniece Aīda Rancāne un vizuālu ietērpu darinājusi Aurēlija Rancāne. Kalendārs veidots pamatojoties ģeologa un tradīcijas pētnieka Viktora Grāvīša (1925-2002) senās laikskaites sistēmas pētījumos un atziņās.

Gaismas atgriešanās svētki Vecrīgā

Ziemas vidus Latvijā sasniedzis savu kulmināciju otrdienā, 20.decembra vakarā, Vilku mēneša trešās savaites otrā, Vecrīgā. Mums. Katlakalna Rāmupei, Rīgas Grodiem, Garatakai, Vilcenēm, Dandariem, Skandiniekiem, Rīgas Danču klubam, Zeltābeles bērniem, Lānam, Rijai, Berendejkai, Bārbeles Tīrumam un citiem, kas tur bija – tiešā klātesamībā vai tikai domās. Mūsu Bluķa vakarā. Ar sidrabiņa lietiņu, Saules vedībām, zvārguļu un tauru skaņām, bungu rīboņu, caurskanošu, gaismu un saules atgriešanos piesaucošu “kaladū” - līdz debesīm tālu. Un debesis bija tepat, lejā, tais mākoņu apskāvienos kā miglā. Un Saule tepat - degošo uguņu dzirkstelēs iededzot jaunā gaismas gada izdošanos, labo notikšanu. Prieku, veselību, gudrību, sirdsskaidrību piesaucot, darbu, ticību un pārliecību un dievpalīgu vārdos teikto vēlējumu, nodomāto labo domu tīrību īstenojot.

Bluķa vakars Vecrīgā!

Bluķa vakars Vecrīgā šogad norisināsies Ziemas saulgriežos 20. decembrī.
Plkst. 18.00 Rātslaukumā sāksies bluķa vilkšana pa Vecrīgas ielām – Grēcinieku iela, Vaļņu iela, Kaļķu iela, Līvu laukums, Amatu iela, Doma laukums, Jauniela un Rātslaukums. Plkst. 19.00 svētki turpināsies Rātslaukumā ar bluķu dedzināšanu, folkloras kopu sveicieniem, dziesmām, dejām un rotaļām.

Svētkos piedalīsies Rīgas un Latvijas novadu folkloras kopas – Rīgas Grodi, Garataka, Skandinieki, Lāns, Berendejka, Savieši, Budēļi, Rija, Vilcenes un bērnudārza Zeltābele kopa, Dandari un Rīgas Danču klubs, Katlakalna Rāmupe un Līvanu Ceiruleits.

Ziemas Folkloras dienās Sēlijā

Pelēkais, miglainais sestdienas rīts gan nekādi neradīja iespaidu par tuvojošamies Ziemassvētkiem. Tomēr, - vienošanās paliek vienošanās un RĀMUPES ļaudis, neskatoties uz tik neziemīgajiem laikapstākļiem, uzsāka ceļu uz Ziemas Folkloras dienām Sēlijas pusē un Daugavpils novadā.

Ieskandināsim Ziemas saulgriežus Doles salā

Ziemassvētki, Liela diena 

Tie Dievam dārgi laiki

Ziemassvētki Bluķi vilka,

Lieladiena šūpli kāra.

Daugavas muzejs ielūdz gan lielus, gan mazus ieskandināt Ziemas saulgriežus Doles salā 18.decembrī! Svētkus svinēsim kopā ar Katlakalna folkloras kopu Rāmupe un Ķekavas muzikantiem - vilksim un dedzināsim bluķi, dziedāsim un dejosim! 

Pasākuma rīkotāji stāsta, ka mazākos svinētājus iepriecinās Ziemassvētku vecītis.

Lai Ziemassvētku vecītis būtu gatavs uzdāvināt mazu dāvaniņu visiem, kuri būs sagatavojušies, piezvaniet vai uzrakstiet, un piesakieties iepriekš Daugavas muzejā!

Ziemas laiks. Ziemas vidus

Ziemas laiks. Ziemas vidus. Laiks, kad saule debesu redzamajā daļā pavada visīsāko laika sprīdi. Pasaules Ziemeļu puslodi apgaismo sniegs un ziemeļblāzmas atspīdums. Mēness spozme un istabās iedegto sveču liesmas, un ugunskuru gaisma. Mēs varam savās iedomās un apcerēs aizkļūt tāltālu senatnē, kad ļaudīm nācās pietikt ar daudz mazāku gaismas daudzumu, kā tas ir šobrīd. Laikos, no kuriem nāk mūsu tautā joprojām dzīvās un daudzos atdzimstošās tradīcijas. 

Ziemas Folkloras dienas Sēlijā un Daugavpils novadā

Nākošnedēļas nogalē, 10.-11.decembrī mēs, Katlakalna folkloras kopas RĀMUPE dalībnieki  dosimies izzinošā un radošā braucienā - esam aicināti kuplināt Ziemas folkloras dienas un vadīt Ziemassvētku ieskandināšanas rituālus Sēlijas pusē un Daugavpils novadā.

Bluķa vakars un Egles iedegšana Katlakalnā

Sestdien, 2016.gada 3.decembrī plkst. 16.00 Bluķa vakars un Egles iedegšana Katlakalnā

Pasaules pārradīšanas mistērija kopā ar Katlakalna folkloras kopu RĀMUPE

Nāc kopā ar mums! - Bluķa ceļš] ar ciemošanos sētās, kur tiks gaidīts: Katlakalna Tautas nams – Pļaniekkalna iela – Naudītes iela – Asteru iela - Krizantēmu iela – Bērzu iela (pietura) - Pļavniekkalna iela – Tautas nams 

Ugunskurs, Vēlējumi, Egle, Dziesmas, Danči, Rotaļas, Zirņi, Pīrādziņi, Tēja.

Latvijas dzimšanas dienas svinēšana Mellupos

Atkal jaukā pulciņā Katlakalna RĀMUPES Anita, Dzintra un Gunta, Bērnu kopas (un arī RĀMUPES) Sintija ar meitenēm Unu un Aiju jaukā sadarbībā ar Plakanciema muzikantēm Līgu ar viņas drostaliņām un Līvu viesojāmies Mellupu Sociālajā mājā, kur mellupieši un plakanciemieši svinēja Latvijas dzimšanas dienu, tā noslēgdami novembra, Latvijas svētku mēneša valsts nozīmīgo un svētku dienu, ritu.

Ziemassvētku puzuru darbnīca

Piektdien, 2016.gada 2.decembrī no 18.00-21.00 Katlakalna Tautas namā

Seno Amatu darbnīca

Puzuru darināšana kopā ar meistari Ausmu Spalviņu

Dalības maksa 5,- Eur (materiāli un instrumenti nodrošināti)

Pieteikšanās – pa tālr. 28846708 (Gunta)

Latvijas dzimšanas dienas svinības Mellupos

26.novembrī Latvijas dzimšanas dienu Katlakalna folkloras kopas RĀMUPE, bērnu folkloras kopas dalībnieki un Plakanciema muzikanti svinēsim kopā ar mellupiešiem un plakanciemiešiem, - plkst. 12.00 Mellupu Sociālajā mājā Latvijas dzimšanas dienai par godu tiks atklātas divas iedvesmojošas izstādes: bērnu zīmējumu izstāde "Uzzīmē Mellupus. Uzzīmē Plakanciemu" un fotomākslinieces Silvijas Danelsones fotoizstāde "Viena diena Susājos', kas savulaik tapusi fotoakcijas Viena diena Latgalē laikā. Susāji ir ciems Viļakas pusē, bet fotoattēlos izstāstīstais stāsts tikpat labi varētu būt arī par jebkuru citu vietu Latvijā... un arī Mellupos katrai ģimenei kādreiz bija sava gotiņa, rukši, vistas... Skatoties Silvijas izstādi atcerēsimies to dabas ritmu, ko savulaik noteica šie astainie mellupieši - teic izstādes un Latvijas dzimšanas dienas Melupos vīkšējs, mellupietis Viesturs Rencis. Svētku norisi administrē Mellupu Sociālās mājas vadītāja Ineta Boša.

Gatavosim rotas Katlakalna eglei kopā!

Ai, bagāti Ziemassvētki

Lejiņā nogājuši;

Tekam veci, tekam jauni,

Velkam svētkus kalniņā!

Arī RĀMUPES ļaudis būs pulkā ar pārējiem Katlakalna Tautas nama amatiermākslas aktīvistiem - kopā ar dejotājiem, dziedātājiem, māksliniekiem, aktieriem... ar visiem, visiem, kas vien velēsies piedalīties un dalīties, un kopējam priekam - skaisti sapostai eglei, - savu darba, prasmju un zināšanu artavu pielikt!  

Rokdarbu izstādes atklāšana Ķekavas muzejā

2016.gada 24.novembrī no plkst. 18.00 Katlakalna folkloras kopa RĀMUPE piedalīsies skaistā notikumā Ķekavas novadpētniecības muzejā, - kuplināsim  Rokdarbu izstādes no muzeja krājumiem Atklāšanas sarīkojumu.

Ķekavas novadpētniecības muzeja krājumā ir ap 130 rokdarbu – ar izšuvumiem rotāti linu dvieļi, galdauti, galdsedziņas, plauktu rotājumi, virtuves piederumu maisiņi, sienas sedziņas, spilvendrānas, tamborēti galdauti, apkaklītes un mežģīnes, adīti un tamborēti cimdi, blūzītes ar tautiskā raksta izšuvumiem. Visus šos priekšmetus ir sadāvinājušas Ķekavas novada rokdarbnieces.

Sveicam stāstnieces!

Abas vecākās katlakalniešu Strodu ģimenes māsiņas, Katlakalna bērnu folkloras kopas dalībnieces Una un Santa veiksmīgi startējušas Stāstnieku konkursa "Teci, teci, valodiņa" novadu skatē Rīgas Skolēnu pilī. Unai savā vecuma grupā (5.-10.kl.) otrās pakāpes diploms, bet Santa jaunākajā vecuma grupā podus gāzīšot arī finālā - tā līksmi ziņo kopas vadītāja un abu meiteņu skolotāja Laura Arāja.

NO SIRDS SVEICAM UN LEPOJAMIES!

Finālā Santai līdzi jutīsim 26.novembrī, kad Stāstnieku konkursa "Teci, teci, valodiņa!" Lielo stāstītīšanas ķēniņu un ķēniņieņu sacīkste norisināsies Latviešu biedrības namā. Bet šoceturtdien ne tikai svinēsim Mārtiņus, bet arī sveiksim abas meitenes un ceram dzirdēt arī viņu stāstītos stāstus.

Katlakalnā un Mellupos svinēsim dzimšanas dienu Latvijai

Katlakalna folkloras kopa RĀMUPE un Katlakalna bērnu folkloras kopa līdz ar citiem Tautas nama amatiermākslas kolektīviem svinēs Latvijas dzimšanas dienu jau 13.novembrī plkst. 16.00. Skanēs kopīgs mūsu sveiciens Latvijas Valsts dibināšanas 98.gadskārtas sakarā. Mēs dziedāsim karavīru likumu, spēku un varu daudzinot un pateicoties par viņu cīņassparu, no kā daudz kas tautas un valsts dzīvē bijis atkarīgs, par zelta ozoliem, par sauli un par zvaigznēm debesīs. Par to. kas mūs vieno un sasaista ar dabu, pasaules kārtību un valsts nākamību. Par mūsu pašu klātbūtni, dzīvību un atbildību.

Linu kreklu šūšanas darbnīcā

Diena radošos, praktiskos darbos pagāja kopā ar domubiedriem svētdien Katlakalna Tautas namā Seno linu kreklu radīšanas darbnīcā. Seno prasmju domubiedru kopienas BALTAVA dalībniece, krietnu mācīšanas un šūšanas pieredzi ieguvusī meistare Vija Liepa arī tiem kas stāstīja, cik ļoti viņi neskatoties uz bailēm sakļūdīties, pie krekliem vēlas tikt, līdzēja, ko spēja - gan ar padomiem, ieteikumiem, sirsnīgu atbalstu un iedrošināšanu.

Veļu laiks šoruden

Rudens. Krīt lapas. Zemi pārstaigā drēgnums, palo vēsas miglas. Dienas un gaismas garums saplok pavisam mazs un šaurs, un no Saules gaismas arī dienas laikā bieži ir tik vien kā pelēkums. Dažubrīd tik atspīd Saule un žilbina skaidras, kā nomazgātas, debesis. Veļu laiks. Tāds tas ir – citugad vairāk silto miglu, citugad vēso. Šai laikā biežāk kavējamies pārdomās, atmiņās. Arī atmiņās par dzimtas un tautas senčiem. Par dižajiem, par karavīriem, cīnītājiem. Arī par gara spēka avotiem un iedvesmotājiem. Par tiem, kas šīszemes takas staigājuši senāk un ne tik sen.

Seno amatu darbnīca - linu kreklu šūšana

2016.gada 5.novembrī no plkst. 10.00 -19.00 

(ar pārtraukumu no 14.00-15.00, vai pēc vienošanās)

Seno amatu darbnīca kopā ar meistari Viju Liepu – uzzināsim to, kādam jābūt arheoloģiskajam (senajam) tērpam un piegriezīsim un šūsim senos kreklus

Aicinām pieteikties līdz 31.oktobrim

Līdzfinansējums dalībai darbnīcā – 5,- EUR

Līdzi jāņem linu audums, kniepadatas, šķēres, šujamās adatas, mērlente

Sīkākas ziņas un pieteikšanās – 28846708 (Gunta) vai saulegunta@gmail.com

Veļu vakars

Laikā, kad Latvijas zemi pārstaigā vēsās miglas, kas plūst pār laukiem un gar ceļu malām, apstājas senās mājvietās, sētās un pagalmos... - mēs svētam Dievaines, Veļu laiku. Pieminam savu dzimtu mirušos senčus, atceramiess tautas un novada spēka un vieduma dižgarus, draugus, domu- un ceļabiedrus. Tas ir īpašais pateicības laiks senčiem. Dievaines ir skaistākā rudens laika tradīcija. Intīma un silta, mīļu atmiņu pilna, pārpasaulīga un noslēpumaina, tos, kas tajā piedalās, tuvinoša. Mūsu senči ir arī mūsu domas par viņiem. Viņi sūta mums padomus un dod atbalstu mūsu šīszemes gaitām. Tik svarīgi ir to apzināt un apzināties, un kopt. Jo īpaši Veļu laikā, Dievainēs.

Katlakalna folkloras kopa RĀMUPE un Andris Kapusts 2016.gada 27.oktobrī no 19.00-21.00 vadīs Veļu vakara rituālus Daugavmalā, atpūtas vietā Nēģīši. 

Ogres Artavu sudrabotajos sveikt

Ogres folkloras kopu ARTAVA pazīstam jau krietnus gadus. Ir noskaidrots, ka Katlkalnā viņas ciemojušās jau tad, kad mūsu te vēl nebija. Mēs, RĀMUPE, ar artavietēm esam sākuši draudzēties jau pirms kādiem pieciem gadiem, kad kādā skaistā maija nogales svētdienā, viņu aicināti, Lazdukalnā kopā svinējām Ceriņu ziedēšanas laiku. Toreiz tie bija svētki ar tādu kā Vasarassvētku noskaņu. ARTAVA mums ir kā radi.

Rāmupe Rudens tirgū Ķekavā

2016.gada 23.oktobrī no plkst. 10.00

Rudens tirgū Ķekavā pie Doles Tautas nama Rudens un Ražas svētkus ar visiem kopā svinēs Katlakalna folkloras kopa RĀMUPE

Aicinām it visus uz rudenīgu sadziedāšanos, sadancošanos un spēkošanos stiprumā un gudrībā

Lai arī šķiet, ka rudens visās Latvijas malās jau nogodēts, rudens tirgi visur jau pabijuši un Rudenāji nosvētīti, tomēr Ķekavā mēs vēl neesam šogad tos svētījuši. Ķekavā neesam bijuši ar savu ražu dižoties un savu gada veikumu rādīt, un par citiem papriecāties, citu veikumu un ražu padaudzināt. Bet nu laiks tāds ir, kad vēl to var pagūt. Un tad nu tā būs - kad Rudens ražas tirdzinieki tai svētdienas agrā rītā būs Ķekavas Doles nama priekšā sabraukuši un savus sīpolu saišķus, burkānus, tupeņus, rāceņus, zirņus, pupas, kaņepītes un kāpostu galvas sarindojuši, medus toverīšus glīti rindās izlikuši, maizi sacepuši un zivis un gaļu sažāvējuši, miestiņa kannas sanesuši uz steķīšiem, lai jautrāka tirgošanās, tad arī mēs būsim klāt – visus ar dziesmām un jaukām izdarībām priecēt un paskatīties, kā tad jums ar to tirgošanos ies. Un kāda raža ir bijusi. 

Un katri ražas svēki ir jau nākamās, nākamā gada ražas sākums, tāpēc tos jānosvin godam un brangi.

Uguns rituāls Ogrē Špakovska parkā

Atzīmējot Ogres folkloras kopas "Artava" 25. dzimšanas dienu, sestdien Ogrē Špakovska parkā notiks Rudenāju uguns rituāls.

Kopā ar Ogres folkloras kopu "Artava" rituālā piedalīsies arī folkloras kopas Grodi (Rīga), Graudi (Tome), Rāmupe (Katlakalns), Vecvārkava, Sītava (Puze), Rogovkas etnogrāfiskais ansamblis, Ogres Danču klubs, Rucavas sievas, Tīrums (Vecumnieki), Āre (Pļaviņas).

Rituālu vadīs Ogres folkloras kopas "Artava" dalībniece Benita Špakovska.

Dalība bez maksas!

Melnezera Raganakmens Katlakalnā

Par to, ka Katlakalnā ir ne tikai pilskalns un sens kapulauks, bet vēl kāda teiku apvīta vieta uzzinājām 2016.gada Vasaras skolas Viļakā laikā, kad pētot raganu vietas, gluži vai garāmejošā teikumā no Latvijas raganu, klinšu un alu pētnieka, LU LFMI Latvijas folkloras krātuves pētnieka Sanda Laimes izdzirdām - “Jums Katlakalnā arī ir Raganakmens”... Tomēr tik garāmejot nesanāca, un teiktais iekrita dzirdīgās ausīs un sirdīs. Protams, ka mums to akmeni nu vajadzēja dabūt rokā. Ieraudzīt. Mazpamazām arī tas notika. Ne tik viegli un viekārši, jo vismaz ar raganām viegli un vienkārši nemēdz būt. Tika atrast kopīgi piemērots laiks un sarīkota ekspedīcija akmeni meklēt. Bez paša pētnieka te nu nekādi.

Novadnieku Stāstu vakars Katlakalnā

2016.gada 16.oktobrī, svētdien, plkst. 15.00 Katlakalna Tautas namā notiks Novadnieku Stāstu vakars "Gods godam pretī panāk", kurā atmiņu stāstos par Ķekavas novada veidošanu, celltniecību, kopšanu un daudzināšanu dalīsies novadā godājami ļaudis - 

Indriķis Teivāns - bijušais Ķekavas PMK priekšnieks, bet pirmām kārtām CELTNIEKS
Anna Zgirska - celtniece
Dzintra Maļinovska - aktīva kultūras pasākumu organizatore, bijusi pagasta padomes priekšsēdētāja
Vija Vasīte- Vosipa - bijusī zootehniķe, aktīva pensionāre, sabiedrības dvēsele

Velta Strazdiņa - Ķekavas Novadpētniecības muzeja speciāliste.

Stāstu vakaru kuplinās Katlakalna folkloras kopa RĀMUPE

Dagmāras Lauriņas gleznu izstāde

Dagmāra Lauriņa, Jasmīni novembrī

2016.gada 8.oktobrī, pašā sestdienas vidū, plkst.  12.30 Katlakalna Tautas namā atklāsim mākslinieces DAGMĀRAS LAURIŅAS gleznu izstādi "Ne tikai rozes... ".

Miķeļdienas mītaviņa un danči Katlakalnā

Senlaikus Miķeļi bijuši vieni no gada lielsvētkiem – kad lauki nokopti, kad graudi klētīs un apcirkņos... nu labi, vietumis vēl rijās vai lini vēl mārkā varbūt. Bet neskatoties uz to, Miķeļi ir kārtīgi ražas svētki laikā, kad lielie lauku darbi padarīti. Daudzviet jau atkal un joprojām Miķeļi svinēšana ir goda lieta. 

Miķeļos tirgojas. Un nes plānā – tirgū - visu, kas labi paaudzis, vai labi uzdarināts. Un mijas ar labumu. Pret jauku savu lietiņu var iemainīt cita labo lietiņu. Savu Miķeļdienas mazmītavu ar visādiem priekiem un dancošanu, ar tirgošanos un dziedāšanu bija savīkšuši Katlakalna bērnu folkloras kopa ar savu skolotāju Lauru priekšgalā un ar jaukiem danču muzikantiem, kuros bērnu mammas sirsnīgi darbojās.  Un RĀMUPI bija ieaicinājuš, par ko mums bij' liels prieks. Jo katrs jau gan grib ar prieku Miķeļos ciemos iet.

Baltu Vienības dienā un Rudenājos dedzām guni

Tāds rudenīgs laiks... Lapas dzeltē un sārtojas... Reizumis līst... rītos miglas... zied miķelīši un rudens vēlziedes, krīt kastaņi... kūp dūmi dārzos, kur tiek nokopta raža ... Tāds laiks. Ik pa brīdim kāds pajautā, - ko darījāt Rudenājos? Un kā nosvinējāt Miķeļus?

5.Zemgales stāstnieku festivāls. Pilsrundāle. Saulaine. Pirmā diena.

Ik gadu kopš 2012.gada ap Rudenājiem notiek Zemgales Stāstnieku festivāls "Gāž podus Rundālē". Šoruden jau piektais. Tā rīkotāji -  Pilsrundāles bibliotēka, UNESCO Latvijas Nacionālās komitejas Stāstu bibliotēku tīkla dalībniece kopš tīkla sākumiem 2009.gadā, ar Pilsrundāles pašvaldības atbalstu un ieinteresētību un ar aktīvu un radošu novada kultūras un izglītības iestāžu iesaisti un atbalstu. Tā kā arī Katlakalnā pēdējā gada laikā sākusi veidoties interesanta stāstnieku kopiena, šogad pirmo reizi arī Katlakalna RĀMUPES dalībnieki aktīvi iesaistījās festivāla norisēs.

Baltu Vienības dienas Uguns Sasauksme un Rudenāji Sauliešu pilskalnā

2016.gada 22.septembrī, ceturtdien, plkst. 20.00 Sauliešu pilskalnā (Katlakalnā) Baltu Vienības uguns un Rudenāju godi kopā ar Katlakalna folkloras kopu RĀMUPE.

Norise:

Plkst. 19.30 pulcēšanās pie Katlakalna Tautas nama (Pļavniekkalna ielā 35)

- Saulrieta dziesmas - Lāpu iedegšana - Lāpu gājiens

Plkst. 20.00 – Baltu Vienības uguns iedegšana un Rudenāju godināšana Sauliešu pilskalnā

Latvietim būt.?! par Rudenājiem

2016.gada 14.septembrī plkst. 18.30
Daugmales Multifunkcionālajā centrā

Latviskās dzīvesziņas iziņas pasākumu ciklā LATVIETIM būt.?! 9.nodarbība 

Rudens saulgrieži - 

Rudenāji, Apjumības, Miķeļi. 

Es atradu ganīdama
Rudenāja biķerīti.
Vai bij mani brāleliņi
Rudenājus turējuši?

Līdzībās un Pasaku svētkos

Rāmupes šīgada augusts un vasara noslēdzās Džūkstes Pasaku muzejā – vecajā Lancenieku skolā - iedziedot izstādes “Līdzības” atklāšanu muzeja izstāžu zālē un Stāstu un pasaku pļavā stāstot pasakas un izdziedot garās “pasaku un teiku” dziesmas par saules meitām, patiesības meklēšanu īpašajā kociņā, un garajā pupā kāpšanu un citas. Arī saulīti saucām atpakaļ, kad lietus mākonis bija atnācis mūs pasveicināt ar dažām lietus lāsēm.

Katlakalna folkloras kopa RĀMUPE šoruden uzsāks septīto sezonu

Katlakalna folkloras kopa RĀMUPE (vadītājs Andris Kapusts) jauno, savas darbības septīto, sezonu sāks 8.septembrī plkst. 18.30. 

 Jau laikiem tā iegājies, ka septembris itin bieži ir kā jauns sākums, gluži kā jauns gads sākas septembrī. Bērni un jaunieši sāk skolas gaitas un studijas. Arī kultūras pasākumu un norišu klāsts mainās no vasarīgā uz rudenīgāku. Kultūras namos pēc vasaras brīvdienām atgriežas dažādas brīvā laika kopas – teātri, kori un deju kolektīvi. Arī folkloras kopas rīkojas līdzīgi. Un ik gadu ierasts tā, ka uzsākot jaunu sezonu, īpaši tiek gaidīti jauni dalībnieki.

Pasaku svētki Džūkstē

27. augustā no 13.00 Džūkstes Pasaku muzejā notiks tradicionālais pasākums ģimenēm „Pasaku svētki”, kas tiek svinēti par godu latviešu rakstniekam un folkloristam Ansim Lerhim – Puškaitim. Tā ir diena, ko jautri un izzinoši pavadīt kopā ar ģimeni pirms jaunā mācību gada sākuma.

Pasaku svētku apmeklētājus sagaidīs Džūkstes Pasaku tēli, kas aicinās doties pa Pasaku tēva A. Lerha - Puškaiša pēdām - ar gudrību un spēku izzināt pasaku valstību, ar maziem nedarbiņiem pārvarēt ceļā satiktos šķēršļus, ar atjautību atminēt Džūkstes Pasakas, caur tautasdziesmām spēlēt iecienītās Džūkstes Pasaku spēles un orientēties Pasaku dārzā. Radoši izpausties varēs darbnīcās - izveidot savu pasaku pūķi, no dabas veltēm uzaust savu grāmatzīmi, no papīra izveidot pasaku tēlu maskas.

ma-DARĀ pieclapītī ...

Iegrimt ma-DARĀ
Kā rasas lāsē
Kā jūras zilzilos tālumos,
Skaņu un ritmu,
Krāsu un smaržu vālos
Pasmelties gudrību priežu skujās un
sēņu cepurītēs, pīlādžogās un mežrozīšu ziedos
Un tepat, - vietā, kur jūra elpo brīvību,
Uzradīt ma-DARU kopā -
ar dzintariem noķertiem mezglos
un akmeņu rakstiem dzīviem,
kopā ar aizlaiku zvēriem
smaržās un garšās
bronzas spožajās rotās,
bērzu tāsīs un meldru pinumos,
siltmāla traukos.
Notvert rasas lāsi ne tikai zirnekļa tīklā un dzintargraudos, bet arī līdzāsesošo acīs un balsīs
Ļauties upes spirgtumam pēdās
Skanēt, smaržot un elpot ma-DARĀ

dzīvot un radīt ma-DARĀ
... mēs nākam šurp un radam kopā, jo tur ma-DARAS sākumā – esiet jūs
Daina un Daiga, Daiga un Daina un
visi, kas ma-DARU rada
Caur priežu pumpuriem,
jūras zvirgzdiem un zvaigznēm -
gadu no gada, vasaru no vasaras – ma-DARĀ

Reitā agri saule lēce

Gan saulainus rītus un garus novakarus, gan lietus gaisus un mākoņu vālus, gan zilzilas debesu nomales un rudeņa mākoņu iepelēkās gubiņas mēs satikām, sajutām mūsu šīsvasaras Viļakas apciemojuma reizē un laikā. RĀMUPES un draugu, un domubiedru Latgales kopbraucienā – Vasaras dziedāšanas un tradīciju skolā. Šovasar tā norisinājās daudzu mūsu iemīļotajā Ziemeļlatgales pusē – Viļakas novadā. Un līdz ar ierudeņojušos dabu mēs še bijām kopā ar dižļaudīm – viedajiem, zinošajiem, redzošajiem, jūtīgajiem. Šīgada Vasaras skolas mērķis bija iepazīt dabu un pasauli caur Vasaras Māras izzināšanu. Vasaras Māra ir tradicionāli, Mārai veltīti, svētki un Māra pati mūsu senajā Tradīcijā un dzīvesziņā - dažādu vieliskās un robežsituāciju izpausmju pārvaldniece, dievība.

Dosimies ma-DARĀ, Ziemupē

Ziemupes maDARA ir viens no mūsu kopas laimīgajiem stāstiem – tas, kā mums te patīk, nav izstāstāms. Un tas, ko te allaž ieraugām, satiekam, sajūtam, arī... Mums viens no vasaras mīļnotikumiem ir maDARA. Ar vislielāko prieku būsim šeit šovasar atkal. Tā parasti ir īpaša RĀMUPE, kas atbrauc maDARĀ – kopā ar mums atbrauc RĀMUPEs un maDARAS draugi, mūsu domubiedri, kam patīk vienoties dziesmā un kopsajūtā. Un kā šogad tik valdzinoši - rasaspērlīšu, sudrabrasas, zelta rasas mirdzuma un skaņas meklējumos un redzējumos.

I Latgales stāstnieku festivāls. Privātas piezīmes

Gunta Saule, Stāstnieku kustības un I Latgales stāstnieku festivāla dalībniece

No 2016.gada 22.-24.jūlijam Preiļos un Jasmuižā norisinājās pirmais Latgales stāstnieku festivāls  man bija tas gods, laime un prieks piedalīties. Un tagad par to, kā man tur gāja, ko dzirdēju, redzēju un piedzīvoju, ir prieks izstāstīt jums.

Diena Dundagas Vilnas burziņā

/foto Visvaldis Biezbārdis, www.dundaga.lv/

Ar prieku jau vasaras sākumā pieņēmām režisores Vairas Kamaras aicinājumu kuplināt Dundagas muižas ikgadējos svētkus, kas šogad norisinājās 16.jūlijā un bija veltīti īpaši vilnai un visam, kas ap vilnu un ar vilnu saistīts. Tāpēc arī svētki guvuši nosaukumu Vilnas burziņš. Jau paagrā rīta stundā izbraucam, lai nav jāsteidzas, lai var vēl pa ceļam ko redzēt un baudīt. Teju stundas garuma pastaigu Talsu centrā visi pieņemam ar prieku – brīvdienas, sestdienas, vasaras noskaņa pilsētā - līkumotās, akmeņotās un arī patukšās pilsētas ieliņas... Ielūkojāmies Radošās sētas terasē, kur fonā skanēja Mūzikas skolas audzēkņu vai skolotāju mūzikas instrumentu balsis tā it kā te nemaz nebūtu vasara un sestdiena. Ezera malu staigājot lūkojām ezera krāsas un viļņu čalas, un krastmalā augošās puķes, Jaukā Talsu noskaņa ceļā vēl kādu brīdi nezuda un rosināja vēlmi atgriezties vai iegriezties te vēl kādu reizi. Tomēr šodien zinām, ka mūs gada Dundaga, tālab dodamies naski vien tālāk.

RĀMUPES Vasaras Tradīcijas un dziedāšanas skola

Kopš darbības sākuma Katlakalna folkloras kopa RĀMUPE rīko Vasaras dziedāšanas un tradīcijas izzināšanas skolu. Šovasar pirmo reizi tā būs atvērta arī citiem interesentiem. Un šīsvasaras skolas tēma - Vasaras Māras svētīšanas tradīcijas. Tā norisināsies laikā no 12.-14.augustam Viļakā un notiks sadarbībā ar Viļakas etnogrāfisko ansambli ABRENĪTE un citiem tradīciju kopējiem. 


Mīļā Māra maizi cepa
Uz deviņi liepu lapu.

Rāmupe savvaļā. Ķemeru takas. Saullēkts. Ķemeri, Jaunpils un Pokaiņi

Katlakalna folkloras kopas RĀMUPE dalībnieki šovasar iesaistījušies interesantā sadarbības projektā ar aerofotogrāfu Uģi Nasteviču. Projekta ietvaros apceļojam Latviju un iepazīstam dažādas ģeogrāfiski un kultūrvēsturiski nozīmīgas vietas. Uģis fotografē, mēs dziedam. Pirmā šāda veida brauciena laikā pabijām Ķemeru tīrelī, Ķemeru parkā, Jaunpilī, Pokaiņu meža takās. Aicinām iepazīties ar mūsu šībrauciena piezīmēm un foto.

Kurš ceļo naktī, kurš mostas divos, kurš neiet gulēt vispār, kurš steidzas, lai sauli satiktu pirms ausmas? Kurš steidzas saulei pretī? Tā RĀMUPE. Traucas pa ātrajiem ceļiem un tramīgi vēro pamali, aiz kuras bīstami tuvu lēkts. Svīst gaisma un tās tiek arvien vairāk, ausma arvien spožāka. Putnu klusums pirms saullēkta.

Kihnu salā – turp – atpakaļ :)

Varbūt mazliet ātrāk kā Hobitam viņa ceļojumos pagāja mūsu laiks ceļā uz Kihnu salu, piedalīšanās tās ikgadējos Jūras svētkos un atpakaļ. Un arī dēku, iespējams, bija mazāk. 

Lai vai kā, - gandrīz gadu bijām šo braucienu gaidījuši. Un tad nu šogad, arī ar Ķekavas novada pašvaldības atbalstu, tikām izceļojuši skaisto, platībā nelielo salu un iedziedājuši tur dažlabu vasaras laikam piederīgu dziesmu no visa mūsu bagātā dziesmu pūra. Rāmupes pulku šai reizē kuplināja vairāki kopas draugi – jau senāk satikti un iepazīti un gluži nupat sastapti domubiedri: Aīda Rancāne, Ieva Freinberga, Austris Grasis un Januss Johansons. Januss, kurš ikdienā ir Valmieras teātra aktieris, ir ne tikai skanīgas balss īpašnieks un galants dejotājs, bet arī igauņu valodas zinātājs. Januss pieteica mūsu programmu un izstāstīja mūsu dziesmu stāstus skaidrā igauņu valodā.

Vasara iet ...

Koši, koši, jauki, jauki,
Kad Dievs deva vasariņu:
Dzied putniņi, dzied meitiņas,
Meža gali gavilē.

Izlīgojuši līgotnes dažādās Latvijas vietās, kalnos un pakalnos, mežos un klajumos, upju līčos un pakrastēs, RĀMUPES ļaudis turpina baudīt vasaru – tāpat – dziedot, spēlējot, dejojot, Dievu, Laimu un Māru daudzinot, paši sevi un citus priecējot.

Vasaras saulgrieži

Gada īsāko nakti RĀMUPES ļaudis, mūsu draugi un domubiedri svinēsim Tomes pusē. Naktī no 20. uz 21.jūniju līgosim, kursim augstas jāņugunis, svētīsim saules rietu un lēktu. Daudzināsim Jāni. Būsim kopā ar draugu kopām - Tomes GRAUDIEM un Jelgavas Svētes puses BIŠU kopienu. 

Savukārt otrtdien, 2016.gada 21. jūnijā, no plkst. 18.00 līdz 21.00 Rīgas Bastejkalnā notiks Latvijas Folkloras biedrības rīkotā gadskārtējā Jāņu ielīgošana, kur arī būsim sastopami gan Zāļu sētā pie vainagu un vītņu pīšanas, gan Dziesmu sētā pie dziedāšanas, dejošanas, rotaļās iešanas un Jāņu kalna pošanas.

Mirkļi Ķekavas Novada dienā un Likteņdārzā

Foto: Agnese Andžāne

Foto: Uģis Nastevis (http://www.ugis.info/?c)

Būsim Tirgus rakstus aplīgot!

Katlakalna folkloras kopa RĀMUPE kopā ar citām raibu raibām pupiņām, zirņiem un rāceņiem, apiņiem, miežiem un runkuļiem Ķekavā Ābeļdārzā, Rakstu tirgum gluži blaku ievadīs Ķekavas Novada dienas sestdienu. Dienu, kas sāksies ar darbīgu un bagātu, laukos augušu un laukos radītu labumu, tirgu un noslēgsies ugunīgos un trakos deju ritmos agri svētdienā.

Bet kā senā, Cēsu puses Gatartā pierakstītā Dainā teikts - 

Tirgû iemu, tirgû teku,
Tirgû mani aicinaja;
Tirgus māte man iedeve
Melnu govi ar ragiem. (34346-0)

Tad nu mēs arī iesim tirgū, iesim tirgus rakstu koncertā kādu Jāņu dziesmu kamolu paritināt, iesim ar ļaudīm un Tirgus māti parunāt. 

Tad jau uz tikšanos! 

RĀMUPE. Jāņu laiks

Esam ielīgojuši Sauliešu pilskalnā, skaisti, skanīgi, ugunīgi. Ar līgošanu, rotaļām, ar siera vārīšanu un ozola aplīgošanu. Ar Jāņa daudzināšanu.... nu esam ceļā uz tālāko. Jāņu ielīgošanas “laikmets” iesācies un turpinās. Būsim tuvākās dienās Novadu dienās Brīvdabas muzejā svētdien, būsim Dzegužkalnā un Ķekavā Novadu dienā sestdienas rītā tirgus raibos rakstus aplīgot, būsim Koknesē Likteņdārzā Jāņu mācībās, būsim Tomē un Rīgas Bastejkalnā. Kur vēl? Kas zin!? Visur varam uzrasties,- pēkšņi un negaidīti, gaidīti un aicināti... jo Jāņu laiks ir brīnumu laiks :) 

LĪGO! LĪGO!!!

Jāņu ielīgošanas meistarklses video (autors Māris Čeičs)

Foto: Aldis Jonikāns

RĀMUPE ielīgos arī Likteņdārzā

18.jūnijā Katlakalna folkloras kopa RĀMUPE dosies ielīgot arī uz patālo Piedaugavas novadu Koknesi. RĀMUPES attiecības ar Koknesi un Likeņdārzu ir patiešām īpašas. Jau otro reizi dzīvē uz pasākumu Likteņdārzā dodamies no pasākuma Ķekavā. Pirmo reizi tā bija vienā no BALTICAs koncertu dienām, kad no dižkoncerta Ķekavā braucām uz Koknesi. Šī nu būs otrā. Kad būsim ieskandējuši Rakstu dienu Ķekavas Ābeļdārzā, 18.jūnija rītā, mūsu ceļi tālāk vedīs uz Likteņdārzu, kur kopā ar vairākām Latvijas folkloras kopām vadīsim dažādas Jāņu mācību darbnīcas un ugunsrituālus. RĀMUPES ļaudis stāstīs par Jāņu maģiju. Par to, kas un kā notiek vai varētu notikt pašā nakts melnumā īsajā Jāņu naktī. Un arī par to, ka tik melna nakts tā nemaz nav...

Novadu dienās Rīgā tiksies visi Latvijas novadi

Katlakalna folkloras kopa RĀMUPE piedalīsies Novadu dienās - svētdien, 12.jūnijā, laikā no 16.00-17.00 Zemgales sētā dziedāsim Jāņu dziesmas. 

Novadu dienās kopā pulcējas folkloras kopas, etnogrāfiskie ansambļi, lauku kapelas, amatnieki un tautas lietišķās mākslas meistari no visas Latvijas. Tās  rīko Latvijas Nacionālais kultūras centrs sadarbībā ar Latvijas Etnogrāfisko brīvdabas muzeju un Brīvdabas atpūtas parku EGLE.

10. jūnijā plkst. 17.00 notiks Ziņģu vakars Brīvdabas atpūtas parkā EGLE, savukārt 11. un 12. jūnijā no plkst. 11.00 līdz 18.00 Brīvdabas muzeja sētās skanēs dažādu novadu dziesmas, savas prasmes demonstrēs amatu meistari, un būs iespējams nobaudīt katra novada garšīgākos ēdienus. Novadu dienās arī šoreiz notiks dziedāšanas konkurss “Man bij’ daudz skaistu dziesmu”, kurā dziedātāji centīsies noskaidrot, kurš zina visvairāk tautasdziesmu.

Par novadu dienām vairāk - http://www.lnkc.gov.lv/jaunumi/novadu-dienas-2016i/