Gunta Saule
Kā izstāstīt TĀDU dzīvības pilnu, elpojošu, dziedošu, čīgojošu, lēkājošu, dancojošu, smejošu BŪTNI, kas teju vai trejas diennaktis bija pārņēmis Vecmnieku novadu? Pat ja paši tur esam bijuši, pat ja paši esam bijuši klāt tās Būtnes uzradīšanā un piedzimšanā, ja esam bijuši viņas rokas, kājas, balsis, sirdis, dvēseles, elpas, smaržas... pat, ja paši esam viņas dzīvība? Kā izstāstīt Notikumu, kuŗš reizi noticis, nepāriet. Ikgadu februāra vidū šī Būtne pamostas kā no kāda gadu ilguša miega, kā no gadu ilguša sapņa, lai tad vairāk kā 48 stundas ietu, veltos, ripinātos no kalna kalnā. Kā to izstāstīt tiem, kas te nav bijuši? Tas ir kā izstāstīt Saules atspīdumu Mēness apaļumā, Lielā lāča kustēšanos debesu jumā un rudzu grauda sapņošanu sniega cepures un zemes melnuma paslēpenēs.
