Pļavniekkalna vēsture. Stopa sakta

Attēlā: Stopa sakta. 
Katlakalna Pļavniekkalna kapulauks, 
Rīgas apr. 5.-6. gs. Sudrabs, zelts. 
Garums – 9,8 cm, platums – 9,8 cm.

(attēla avots: http://www.letonika.lv/)

No sudraba darināta stopa sakta ar zelta platējumu ir atrasta Katlakalna Pļavniekkalna arheoloģiskajos izrakumos 1901.gadā Antona Buholca (Anton Buchholtz) vadībā. Minētais piemineklis pieder zemgaļu kultūrai un situēts Daugavas lejtecē. Tas labi raksturo zemgaļu 5.–6.gadsimtā apdzīvotās teritorijas ziemeļu daļas apbedīšanas tradīcijas.

Mirušajiem līdzi dotas rotas, kuru izvietojums atbilst to nēsāšanas veidam, kā arī ieroči un darbarīki, kas parasti novietoti galvgalī.

Apskatāmā stopa sakta iegūta 1.kapā, kurā apbedīts vīrietis. Tā inventārs jau 20.gadsimta sākumā ir ticis sajaukts. Tam pievienotas citas senlietas. Līdz ar to patieso kapa inventāra sastāvu vairs nav iespējams noskaidrot.

Aicinām uz Ziemas Saulgriežu svētīšanu Sauliešu pilskalnā

Ziemassvētki, Liela diena,
Tie Dievam dārgi laiki;
Ziemassvētki Bluķi vilka,
Liela diena šūp'li kāra.

Ziemas viduspunkta vakarā, 21.decembrī 18.00 katlakalniešus un citu vietu ļaudis aicinām sanākt pulkā mūsu Sauliešu pilskalnā, Pļavniekkalnā. Ja vēlaties, vispirms savos pagalmos un ap savām mājām un sētām variet bluķi izvilkt un visus šīgada kreņķus un neveiksmes tajā savilkt, lai tad ar mūsu visu labo domu un kopā dziedātu dziesmu spēku tos sadedzinātu mūspašu kopīgi iedegtā svētugunī.

RĀMUPE ar Vecīšiem Dabas muzejā

Allaž mums, Katlakalna folkloras kopas RĀMUPE tradīcijā aizrautīgajiem ļaudīm, tīk darīt ko jaunu. Un piedzīvot ko jaunu. un nebijušu. Šai reizē stāsts par mūsu un mūsu Vecīšu piedalīšanos Masku tradīcijām veltītā izstādē Latvijas Dabas muzejā. 

Pati Masku tēlu izstāde ir sena Latvijas masku pētnieku drauga un domubiedra, itāļu antropologa Čezāres Popi iedvesmota. Līdzīgas izstādes notiek arī Balkānu tautu apzīvotajās zemēs, - arī savu īpašo tradīciju izstāstot caur maskoto tēliem. Latvijā zinošākās maskošanās tradīcijas pētnieces Aīdas Rancānes un Andra Kapusta izlolots sapnis ir šī masku parāde, tapusi līdzdarbojoties Latvijas Folkloras biedrības ļaudīm un atbalstītājiem - folkloras kopām GRODI, GARATAKA, RĀMUPE, ar Ilzes, Ļenas, Janas un Intas darbīgajām un čaklajām rokām, ar Elīnas un citu Dabas muzeja darbinieku sirsnīgu atbalstu. Protams, lielais atbalsts šai reizē bija jūtams arīdzan no klātesošā Budēļa. Tāpat arī pateicības vārdi un domas tika sūtīti Etnogrāfiskā Brīvdabas muzeja pētniecei Dainai Krauklei - par puzuriem un skaidu bumbām, kas tik izteiksmīgi vēl valdzinošākus padara maskotos tēlus.

Kas ir tie Čigāni!

Jā, kas tad Viņi ir - Čigāni, kas ap Ziemas vidus laiku staigā apkārt pa mājām un sētām... - dažādi tēli. Savādi un neparasti. Ikdienā tādus nesastapt. Kas ir šīs būtnes? No kurienes viņi nāk, ko simbolizē? Ko vēsta? Un kāpēc viņu atbilstoša uzņemšana ir tik nozīmīga?

Čigāni sastopami visbiežāk tieši Ziemassvētku laikā. Ļoti raibi un daudzveidīgi. Lai arī mosaukums viens, tie var būt ļoti dažādi - katram Latvijas dižnovadam raksturīgi mazliet atšķirīgi tēli šai masku grupā. Katras saimes vai kopienas Čigāni varbūt arī gadu no gada neveido vienmēr vienus un tos pašus tēlus, bet kaut ko pamaina. Tomēr, - ir tēli, kas ir sastopami biežāk, daži, šķiet, ir gandrīz vai obligāti šādā maskoto kopienā.

Čigāni nāk!!!

Kad Andreji ir nosvētīti, tad pilnīgi skaidrs, ka ziemas pats tumšākais tumšums klāt.

Un tam lielākam tumšumam seko Gaismas atdzimšana, Saules atgriešanās. Laiks gada ritējumā, vai saules ritējumā, vai zemes ripojumā pašai ap sevi... rāda Ziemas vidu. Tā ziema, kas šogad mums ar sniegu gluži skopa tapusi, tā mums ļauj arīdzan ziemas vakara stāstus un pasakas stāstīt, un arī  dziesmas dziedāt, bet ne tikai to vien...