svētdiena, 2011. gada 14. augusts

Pēcvasaras tikšanās

Rudens Māŗu esam skaisti, skanīgi un mīļi nosvētījuši - kopā ar jaukajiem draugiem, Svētes pagasta Bišu saimniekiem esam Māŗas rituālo uguni kūruši, Māŗai pateikušies par devumu un jaunajiem darbiem un veikumam svētību lūguši, Māŗas dziesmas un saulrieta svētīšanas dziesmas esam dziedājuši un Māŗas mielastu turējuši.

Nu laiks jaunai sezonai, jauniem darbiem, jauniem mērķiem.

Kalnā kāpu es dziedāt,
Uz akmeņa gavilēt.

Pirmā pēcvasaras sanākšanas reize - ceturtdien, 25.augustā plkst. 18.30 Katlakalna Tautas namā

Aicinām mūsu pulkā arī jaunus dalībniekus - tos, kam tuva tradicionālā kultūra, kas kopā ar mums vēlas piedzīvot ne tikai Jāņus, bet arīdzan  Apjumības un Veļu laiku, Mārtiņus, Bluķa vakaru un  pārējos gadskārtu svētkus un ikdienu. Mūsu pulkā laipni gaidīts ikviens (mums nav vecuma, zināšanu vai prasmju ierobežojuma) - ja vēlies mācīties, dziedāt, muzicēt - NĀC!

Nākamais, 2012.gads ir folkloristu dižāko svētku - BALTICAS gads un tu taču vēlies to pilnasinīgi baudīt - gudrs, dziedošs un skanīgs:)

Ja vēlies vēl ko precīzāk zināt, - zvani Guntai (28846708) vai raksti: saulegunta@gmail.com


ceturtdiena, 2011. gada 4. augusts

Rudzu mēnesis - Māras godināšana

Rudens Māra, Lielā Māra, Uguns Māra, Bērtulis – šo svētku tradīcijās saplūduši daudzi senajā Ziemeļu un Viduseiropā raksturīgie svētki. Tie ir labības pilnbrieda un Uguns svētki – līdzībās uztverami arī kā divu radošo pasaules pirmelementu sadure - Uguns kā pirmatnējā radošuma simbols un Zeme - iedvesmas īstenošana vieliskā vai citā taustāmā veidolā. Plašāk un vispārēji augusts – ir Saules un Zemes savienības un sadarbības godināšana. Dabā - labības pilnbrieda laiks, vasaras ražas svētki visdažādākajās izpausmēs. Latviešu tradīcijās šai laikā īpaši tiek daudzināta vieliskās pasaules aizbildne Māra. Māra ir pirmmātes izpausme latviešu mītoloģijā un sakrālajā dzīvesveidā. Tā gādā par dzimtu, ģimeni, sievišķo un mātišķo, par auglības spēku vairošanu un stiprināšanu. Latviešu Māra gan salīdzinoši ir daudz maigāka, bet parasti citu tautu sakrālajā mītoloģijā Lielā Pirmmāte mazāk interesējas par katru atsevišķo cilvēku, bet vairāk par tautu un ļaudīm kopumā un ir pat diezgan nežēlīga, jo pārvalda arī noārdīšanās norises. Pret vienu atsevišķo cilvēku tā var būt pat ļoti nežēlīga, tāpēc arī ir viedoklis, ka ar Lielo pirmmāti vai kā dažkārt to dēvē, Zemes māti, Geju, saistītajos rituālos varēja iesaistīties vienīgi nopietni pārbaudīti cilvēki. Šie rituāli saistīti ar spēcīgām izmaiņām apziņā, jo pie pilnas ikdienišķas apziņas ar viņu saskarties nav iespējams.

Otrs šī laika svētku aspekts ir Pērkona un negaisu godināšana - uzsvars daudzviet tradīcijās tiek likts uz uguns spēku un nozīmību – lai tā saglabātos kā pavarda uguns un darītu labumu, nevis nestu postu, īstenoti īpaši uguns godināšanas un daudzināšanas rituāli. Uguns Dienā virs pavarda pelniem, kur ierušinātas kvēlojošas ogles, velk ugunskrustu siltuma un uguns uzturēšanai dzīlēs. Tad uguni laiž atpūtā uz trejdeviņām (27) dienām, līdz nākamajam pilnmēnesim.

Ķeltu un ģermāņu šī gadalaika līdzīgie Vasaras pilnbrieda svētki tiek dēvēti par Lughasadh – Lammas vai Thing-tide – tradicionāli tiek svētīti 2. Pilnmēnesī pēc Vasaras saulgriežiem. Mani tas rosina domāt, ka arī mūsu Tradīcijā savulaik ir bijis līdzīgi.

Dienas ritējumā un cilvēka dzīvē Uguns Māras saistītas ar Pēcpusdienu; Pilnbriedu, kļūst redzami augļi, ienākas sēklas. Cilvēku dzīvē tas ir laiks, kad bērni pieauguši un veido savu dzīvi, tad bieži vien spēji mainās cilvēka paša dzīves veids un intereses, parādās jaunas vai citādas iespējas, ko svarīgi novērtēt kā pozitīvu un radošu aspektu, nevis gausties par bijušo un iedzīvoties nervu kaitēs un galvassāpēs. Svarīgi nezaudēt Spēka avotus un prast atrast citus, ja iepriekšējie izsīkuši.

Tieši augustā visvairāk tiek piesaukta Uguns Māra, jo augustā, līdz ar jaunās ražas novākšanas darbiem, ļaudīm viņas palīdzība ir visvairāk nepieciešama. Māra to arī dāsni dāvā: kuram rudzu laukam Māra pāriet, tur vārpas noliecas gatavībā. Šai laikā izteiktāka ir Māras un Saules līdzība.

Rudzu mēneša Pilnmēness šogad 13. augustā 21:57

pirmdiena, 2011. gada 1. augusts

Vasaras nometne MEDŅEVĀ

Trīs bagātas, pilnvērtīgas dienas skaistajā Latgalē pie krāšņo dziesmu dziedātājām latglietēm Medņevā un Upītē, iepazīšanās ar Upītes muzeju, ko savulaik uzsācis veidot Antons Slišāns un tagad, pēc tēva nāves pagājušā gada ziemas Saulgriežos turpina viņa dēls Andris. 

Aizrautīga  izvērsās viesošanās Susāju pagasta Vēršukalnā, kur apmeklējām vietējo muzeju un neklātienē, Alža Pušpura stāstījumā iepazinām tuvējās apkārtnes ļaužu dzīves un lietu stāstus.

Še aplūkojami nelieli Medņevas nometnes attēlu krājumi no Guntas un Kristīnes

piektdiena, 2011. gada 8. jūlijs

Katlakalna kopa devusies vasaras brīvdienās ...

... un satiksies jūlija nogalē nopietnās dziedātmācībās Vasaras nometnē Latgalē, pie Medņevas EGLES, pie Medņevas viedajām sievām, viņu dziedātprasmes un dzīvesziņu apgūstot un izzinot, tur Viļakas pusē, kur tradicionālās dziedāšanas kopas pulkiem vien un joprojām dziedošus ļaudis varot sastapt ik uz soļa... Tas būs tik skaisti, - sadziedāt vasaras pakalnos
Bet patlaban būsim kur nu kuŗš - cits dosies uz Piebalgu, cits nometņos Vaidavā, cits sargās savus ķiršu kokus, cits pagaidām rosīsies tepat pa Rīgu, Katlakalnu, Ķekavu, Jūrmalu ...

Koši, koši, jauki, jauki,
Kad Dievs deva vasariņu,
Dzied putniņi, rotā gani,
Mežu gali gavilē....

Lai koša, darbīga un ražīga vasara itin visiem!!!

sestdiena, 2011. gada 2. jūlijs

Liepu mēnesis

Jūlijs, - laiks, kad Saule vēl tek caur zaļo birzi, kopš senlaikiem baltu tautās ticis dēvēts par Liepu mēnesi, mūsu brāļu tauta lietuvieši to joprojām tā dēvē. Dažviet un dažos laika posmos tas dēvēts arī par Siena mēnesi. Citās seneiropas tautās arī par Medus un Vīna mēnesi.

Liepu, maigās sievišķības koku, raksturo sirds siltums, pasaules tautu senajās kultūrās sakrālos un simboliskos attēlos liepas lapas bieži tiek attēlotas izteiktā sirdsveida formā. Ģimenes un dzimtas stiprinošos rituālos zem liepām ziedo pienu, sviestu, sieru, lai būtu veselība visai ģimenei (dzimtai), un it īpaši bērniem.

Liepu dēvē par dzīvības koku. Liepa simbolizē ne vien dzīvības avotu un pastāvēšanas pamatu - pienu, bet arī prieka, maiguma, mīlestības un gaumes avotu - medu. Liepu ziedus lasot sievietes dvēsele darinās balta. Šis darbiņš īpaši ieteicams jaunām meitenēm, lai arī viņas pašas būtu maigas, smaržīgas un jaukas un paturētu prātā, ka pēc reibinošās ziedēšanas nāks cits - augļu briedināšanas laiks.

Liepu lapu tiltu taisu,
Gaidu tautas atjājam.

Liepu saista ar mīlestību, harmoniju un saskaņu un tāpēc arī liepu mēneša rituāliem vajadzētu būt vērstiem uz saskaņu un vislabāk tie veicami ģimenē, vēl labāk ja šai mēnesī kādā dienā sapulcējas visa dzimta.

Liepa zied, liepa zied
Baltajiem ziediņiem;
Stādīsim liepu mežu
Apkārt mūsu pagalmiņu.

Liepu ziedu tēja nav ikdienas tēja, bet ir dzerama īpašos attīrīšanās rituālos vai gadījumos, kad jūtams fizisks sasirgums - tā labi dziedin no saaukstēšanās slimībām, brīžos, kad cilvēkam pietrūcis citu dotais sirds siltums vai pats bijis nocietinājies.

Kupla, kupla liepa auga
Pie Saulītes namdurvīm:
Saule sēd galotnē,
Saules meitas pazarēs.

Dainās, teikās, pasakās un ticējumos bieži sastopama Saules pašas un Saules meitu simboliskā saistība ar liepu. Saule rotādama mirdz liepu lapās un ziedos, taču tā ir arī zintnieces, garīgās skolotājas simbols, savukārt Saule meitas - viņas mācekles, arī pilnveidotas dvēseles.

Arī pa liepas zariem var uzkāpt debesīs. Liepas kokā slēpjas Daugavā noslīkušas pastarītes dvēsele līdz tam brīdim, kamēr svētu rītu atnāk Dieva dēli un no tā darina kokles. Un arī Kokle ir dvēseles simbols. Pastarīte - tā, kuras dvēsele izsmalcināta. Sakrālajās dainās ar liepu zieidem mēdz rotāties arī Dieva dēli.

Kupla liepa izaugusi
Saules takas maliņā;
Tur Saulīte jostu kāra,
Ik vakaru noiedama.

Liepā sēd Laima labu likteni lemdama.

Jaunumi

Jaunākās ziņas par Rāmupes gaitām turpmāk tiek publicētas https://www.facebook.com/raamupe/