Bluķa vakars Katlakalnā

Ar Katlakalna folkloras (tradīciju) kopas klusināto un apcerīgo kaladū dziedāšanu Katlakalna Tautas namā ienāk tradicionālo Ziemassvētku noskaņa: Gausi nāca, drīz aizgāja tie bagāti Ziemassvētki... Tad kāda ģimene nevar īsti atcerēties, kad patiesi bijuši kopā. Tiek izdejotas Ūsiņu laika dziesmu-dejas, - laikam atmiņai no romantiskās satikšanās un pirmajiem mīlestības uzplaukšanas mirkļiem. Caur šodienas strīdiem mostas jaunas tiekšanās un vēlmes, jauna romantika, rodas iecere radīt jaunu pasauli – nedaudz tādu, kā tā reiz bijusi, nedaudz jaunu, bet citādu, kā tā izveidojusies pašlaik. Un ticība, ka jaunu pasauli var radīt tradicionāla svētku svētīšana – to vēsta Ziemassvētku uzvedums Katlakalna Tautas namā, ... bet Katlakalna folkloras (tradīciju) kopas izpratne par Ziemassvētku svētīšanu nāk ne tik daudz no karstvīna baudīšanas un Ziemassvētku egles, kā no Bluķa vilkšanas pieredzes.

Ziemassvētku bluķis, tepat katlakalniešos sarūpēts, gādīgi cieši sasaitēts ir gatavs darbam un lai nākošā gadā mūsu novadā valdītu labklājība, pārticība un vairotos auglība gan dārzos, pļavās, mežos un tīrumos, gan novada saimēs un ģimenēs, pie Bluķa vilkšanas jāķeras novada stiprākajiem vīriem, spēka un varas ļaudīm. Bluķi vilkt nav tas pats, kas pie galda sēdēt un smadzenes kustināt – ne visai viegli, bet trokšņojošā, uzmundrinošā un skanīgā kaladū pamodināts pamazām mostas arī kāds spēka graudiņš un bluķis iekustas tomēr un vienu apli tiek izvilkts. Lai nākamā gadā viss gana labi izdotos, bluķis jāvelk trejas reizes un nākošajos divos apļos, kad pie vilkšanas ķeras bērni, jaunieši un paši bluķa vilkšanas ierosinātāji, tas jau slīd gluži viegli un varam mesties slaidā riksī.

Kad bluķis tās trīs sakrālās reizes ap laukumu apvilkts, kad tie, kuŗi vēlējušies un spējuši, tam pāri lekuši, tas likts goda vietā un tur caur viņu tiek doti laba vēlējumi Ziemassvētkos un Jaunajā gadā. Andris Kapusts, Aija Vitmane, Roberts Jurķis, Igoris Maļinauskas, Andris Adats, Andis Damlics, kāds no Ķekavas novada draugu miesta Vācijā Bordesholmas viesiem, ... ko labu un starojoši gaišu, kuplinošu un dzīvinošu vēl it visi, gan tie, kuŗi ko skaļi sacījuši, gan tie, kuŗi klusumā savas labās vēlmes un domas sūtījuši. Tā nu - laba vēlējumu pavadīts bluķis tiek celts saliktā un jau iededzinātā ugunskurā un deg ar spožu un siltu liesmu.

Lai siltums pašos nezustu, Andra Kapusta muzicēšanas pavadīti metamies aizrautīgā dancī, arīdzan auglības dancī – Cūkas driķos, izlokam draudzīgu viju gan ap ugunskuru, gan egli, gan karstvīna baudītājiem. Un kur tad vēl tās labi aizrautīgās Ziemassvētku laika rotaļas, kur neiztrūkstoši piedalās i savas kaziņas, i avitiņas, i vilki. Un ikkatrs dabū savu tiesu.

Kaladū aizskan pāri pļavai, pāri mazajai Olektes upītei un vēl tālāk, aizlokās pa Pļavniekkalna ielu. Mēness pa brīdim noslēpumaini lūkojas caur mākoņu šķidrautu un ziņkāri vēro – kas gan neredzēts notiek še, Katlakalna Tautas nama priekšā zem slaidajām liepām, kur pēkšņi izaugusi diža jo diža egle un iemirdzas milzumkošas brīnumsveces, kur ap ugunskuru dzirkstošā priekā lodā bērni un pieaugušie.

Dažkārt dzirdēts Ziemassvētkus dēvējam par brīnumu laiku, bet patiesībā jau brīnumu laiks var būt ikviens mirklis mūsu dzīvē – viss atkarīgs no tā, kā mēs to, kas ar mums notiek redzam, sajūtam un dzīvojam, kā mēs katrs savas dzīves veidojam.

Lai mums gaiši ikvienā dienā, lai mums darbīgs prāts un rokas, lai mēs paši ik mirkli veidojam savas dzīves dienas labestības un radošuma pilnas. KALADŪ!

Gunta Saule

Foto: Andris Kapusts

Par šo notikumu Katlakalna Tradīciju (folkloras) kopas dzīvē var lasīt un attēlus lūkot arī Ķekavas novada e-lapā