Līdz ar siltiem lietus gaisiem 18.jūnija pievakarē Rīgā ienāca Jāņi. Kā allaž, pāris dienu pirms Vasaras Saulgriežu brīža, kas šai gadā ir 21.jūnija vakarā - ar Ielīgošanas meistardarbnīcu, ar pirmsjāņiem raksturīgo rosību, Rīgas vidū, Bastejkalna pakājē ar kopdomu uzburt Jāņu iesvētīšanas gaisotni pulcējās laba tiesa Rīgas un Pierīgas folkloras kopu.
Katlakalna folkloras kopai bij’ tas prieks, gods, gandarījums un nopelnījums būt šai dižo ļaužu pulkā un rādīt Jāņu ugunskura likšanas prasmes, vīt ozolu vijas un vainagus, un stāstīt par Jāņu svētumu, par Jāņuguni kā uguņu uguni, kuŗa ir uguns gaviles, uguns pilnība. Uguns ir TĀ, kas starp cilvēku un Dievu, tā, kas mūs vieno ar Augstāko - katros mūstautas tradicionālajos Gadskārtu svētkos un godos tiek dedzināta uguns un daudzināts Dievs un katros svētkos viņš nāk ar citu vārdu. Jāņos, Vasaras vidū, īsajā naktī uguni dedz saulrietā un uztur cauru īso Jāņu nakti tautas un ikkatras dzimtas svētībai, veselībai un auglībai, tai ziedojam daļu no Jāņu svētā mielasta - sieru un alu. Jāņos daudzinām Jāni, kuŗš vai nu sirmā vai melnā zirgā atjāj vasaras pilnzieda laikā un apaugļo mūsu laukus, tīrumus, dod svētību un auglību ļaudīm, mūsu darbiem, domām un mūsu radošajām iecerēm. Kā ikkatri gadskārtu svētki, arī Jāņi ir saskaņošanās ar dabas ritmiem, tā ir mūsu ieceru izsapņošana uz īstenošanos.
Bastejkalnā tika ne tikai likti ugunskuŗi, bet arīdzan pēc gadsimtiem senām, tradicionālām receptēm sieti sieri, gatavoti uguns plosti, lāpas, pušķoti un likti Jāņu vārti, celta pūdele, kopā tikām sadziedājuši līgotnes un sadancojuši Jāņiem raksturīgos dančus. Jāņu kalns bija godam koši iekārtots un apdziedāts. Un ar skaistām, dvēseliskām līgodziesmām sveču liesmiņas liktas kanāla siltajos ūdeņos un pavadītas ceļā uz Daugavu.
Katlakalna kopas vārdā vēlu it visiem košus, radošus un svētītus Jāņus, lai īsākā nakts jo gaiša no jūsu dziedātām dziesmām, dančiem, līgotnēm! LĪGO!
Katlakalna folkloras kopai bij’ tas prieks, gods, gandarījums un nopelnījums būt šai dižo ļaužu pulkā un rādīt Jāņu ugunskura likšanas prasmes, vīt ozolu vijas un vainagus, un stāstīt par Jāņu svētumu, par Jāņuguni kā uguņu uguni, kuŗa ir uguns gaviles, uguns pilnība. Uguns ir TĀ, kas starp cilvēku un Dievu, tā, kas mūs vieno ar Augstāko - katros mūstautas tradicionālajos Gadskārtu svētkos un godos tiek dedzināta uguns un daudzināts Dievs un katros svētkos viņš nāk ar citu vārdu. Jāņos, Vasaras vidū, īsajā naktī uguni dedz saulrietā un uztur cauru īso Jāņu nakti tautas un ikkatras dzimtas svētībai, veselībai un auglībai, tai ziedojam daļu no Jāņu svētā mielasta - sieru un alu. Jāņos daudzinām Jāni, kuŗš vai nu sirmā vai melnā zirgā atjāj vasaras pilnzieda laikā un apaugļo mūsu laukus, tīrumus, dod svētību un auglību ļaudīm, mūsu darbiem, domām un mūsu radošajām iecerēm. Kā ikkatri gadskārtu svētki, arī Jāņi ir saskaņošanās ar dabas ritmiem, tā ir mūsu ieceru izsapņošana uz īstenošanos.
Bastejkalnā tika ne tikai likti ugunskuŗi, bet arīdzan pēc gadsimtiem senām, tradicionālām receptēm sieti sieri, gatavoti uguns plosti, lāpas, pušķoti un likti Jāņu vārti, celta pūdele, kopā tikām sadziedājuši līgotnes un sadancojuši Jāņiem raksturīgos dančus. Jāņu kalns bija godam koši iekārtots un apdziedāts. Un ar skaistām, dvēseliskām līgodziesmām sveču liesmiņas liktas kanāla siltajos ūdeņos un pavadītas ceļā uz Daugavu.
Katlakalna kopas vārdā vēlu it visiem košus, radošus un svētītus Jāņus, lai īsākā nakts jo gaiša no jūsu dziedātām dziesmām, dančiem, līgotnēm! LĪGO!
bilžu albumu var skatīt šeit
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru