Ceriņu sadziedāšanā Pārogres Lazdukalnā

Jo koši ziedot kastaņu svecēm un mirdzot un smaržojot ceriņu zilumam, sārtumam un baltumam, jo jasmīnu kaislo un reibinošo ziedēšanu gaidot, mēs Katlakalna folkloras kopa tai svētdienas pusdienā devāmies viesos pie netālajiem kaimiņiem, uz Ogri. Turpu bijām aicināti līdz ar citiem iedziedāt, ierotāt un iedejot Ceriņu sadziedāšanās svētkos, kas notiek jau kuŗo gadu pēc kārtas Lazdukalna parkā. Tautā to itin bieži dēvē arī par  Špakovsku parku. Un to iekārtojusi un kopj Benita Špakovska kopā ar savu dzīvesdraugu Jāni. Gan parks, gan sadziedāšanās Ceriņu ziedēšanas laikā ir Benitas pašas un viņas folkloras kopas ARTAVA lolots Notikums.

Šogad jaukajos Ceriņu sadziedāšanās svētkos tikām ieaicināti arī mēs katlakalnieši. Tad nu kopā ar Ogres ARTAVU, Ādažu SAULGRIEŽU muzikantiem, Rīgas SILAVOTIEM, Ogres danču kluba danču vedējiem un citiem rosīgiem un dziedāšanā un dejošanā svaidītiem ļaudīm dziesmās un dejās vadījām jauku un saulainu svētdienu. Tikām Uguns mātei ziedojuši mūsu tautas spēku un radošo ikdienu  piesaucot un daudzinot, parku izstaigājuši un apdziedājuši, un arī vēl dažu labu dziesmu no sava dziesmu kamola ritinājuši.

Kaut kas no Ceriņu sadziedāšanas redzams še, mūsu bilžu albumā,

Mūsu sirsnīgs PALDIES Aijai Vitmanei par emocionālu atbalstu un smalku iedvesmojumu, par kārumiem un stiprinājumu! Un PALDIES arīdzan šoferītim Aivaram!!!

Ziedu laiks. Vasarsvētki Pārogrē

Muzeju nakts attēlu straume

Gan Sējas, gan Ziedu laiks jo košs, - viss reizē notiek. Māte Daba, mīļā Māŗa plauksmes svētkus svēta. Un mēs, Katlakalna kops tai līdzi. Nupat esam Muzeju nakti ar jūŗas un upju, ūdens, un pavasaŗa laika dziesmām iedziedājuši, un senās un mūžīgās baltu cilts sākotni un nākotni iedziedājuši, esam uguni kūruši un latvju zemes pakalnus un ozolus daudzinājuši. Tādi ieejam pavasaŗa ziedošajā mirdzumā. 

Esam ceļā uz Balticas 2012 festivālu, esam atkal jaunotā iedziedāšanās jūsmā - svētdien, 27.maijā svētīsim vēl vienus ziedēšanas svētkus Pārogrē, ARTAVAS kopas aicināti, Špakovsku parkā  - vai Lazdukalna parkā - atkal ar skanīgumu, atkal ar rotāšanu, atkal ar ziedēšanas slavināšanu, atkal ar draugiem un domubiedriem satikušies un līksmībā ļāvušies.

2012.gada 27.maijā plkst.13.00 VASARSVĒTKI LAZDUKALNOS  (Špakovska parkā, Pārogrē)
Ceriņu balle.
* sadziedāsim
* sadancosim
Kopā ar Ogres danču klubu un folkloras kopām.



Lai sasaucamies, lai dziedam!!!

Laipni aicinām būt kopā ar mums!

Ūsiņu ugunskuri ievada SĒJAS laiku. Muzeju nakts Ķekavā

Sējas laiks sākas pēc tam, kad iekurināti pirmie Ūsiņu ugunskuri. Kad noducinājis pirmais pavasaŗa pērkons. Kad govis ganos un zirgi pieguļā, kad jo skanīga pakalnu galos atskan rotāšana – kā  ieva pret ābeli ziedēdama, tā māsa pret māsu pārnovados rotādamas. Tāds laiks. Ūsiņam ir ne tikai diži rati, kuŗos sauli kalnā vest, bet arī tā atslēga ar ko atslēgt vasarai vārtus. Burvīgais Ūsiņa laiks ir klāt, kad no zemes lien laukā mazas zaļas „ūsiņas” un top arvien zaļākas – to pamana pat tie, kam nav pieguļā vedamu un sargājamu zirgu un birztalu piemalēs ganāmu govju, kam nav mazo ganiņu un kuŗu vecāki jau aizmirsuši ganu rotaļas, sasaukšanās prasmes un to, kā govju ganāmais pulks tuŗams kopā. Tā romantika, un tas skarbums aukstā rasā agrā rītā, zaļā pļavā būt – tas mums zudis. Bet mums ir citas pavasaŗa izpausmes baudāmas un jaušamas.

Trīs krāsas un trīs Latvijas dārgumi

Kā par Muzeju nakti vēsta tās e-lapā:  //www.muzeju-nakts.lv/  Ar ilgu un cerību zilo krāsu 2012.gadā uzsākam Muzeju nakts trīs gadu ciklu, kas noslēgsies 2014.gadā, kad Rīga būs Eiropas kultūras galvaspilsēta un kā Latvijas kultūras simbols tiks godināts dzintars.

Muzeju nakts ciklu veidos trīs krāsas un trīs Latvijas dārgumi - zilā jūra, zaļais mežs un sarkanais dzintars. Trīsgadu cikls tematiski iezīmēs dzintara tapšanas ceļu, vienojot jūru ar mežu un brīnumaino saules akmeni – dzintaru. Lai spētu saredzēt dzintara mirdzumu, ir jāpazīst priežu meža versmainā vasaras smarža, jūras viļņu draudīgās vērpetes un mūžīgās tālumu ilgas.

Katlakalna folkloras kopa arī jūs aicina uz Muzeju nakti pie Ķekavas Novadpēniecības muzeja (Doles Tautas nama, Rīgas iela 26), sestdien 19.maijā plkst. 20.00, kur mēs senās un jaunākās dziesmās izstāstīsim savu Baltijas jūŗas krastā mītošās tautas jūŗas, upju un ūdeņu stāstu.

Klāt ŪSIŅI

Klāt laiks, kad Saule ieiet vasarā, Dainās vēstīts par kumeļiem, kuŗi Sauli ved kalnā un arīdzan par tādiem, kas no jūriņas izpeldējuši, diži segloti zelta segliem un sudraba pavadām, un viss debess jumols ar savām zvaigznēm to gājumā atmirdz - tādi ir Saules vedēji kumeļi, kas zemes malu zin un jūŗas dziļumu pazīst, kas ziemā jūŗā peld, un vasarā zaļas birzis loka - un Ūsiņu laiks apliecina to brīdi Zemes ripojumā, kad zaļās birzs laiks pilnam iestājies, kad kumeļi ar savām sudraba pavadām un Sauli seglos ir no jūŗas laukā kāpuši un zemi pārstaigā, zālei zaļumu dāvādami un zemei auglību nesdami. Un vē ir stāsts par to, ka, ja tu vēlies līdzi Saules vedībās jāt, tad arī tev savs kumeļš tikpat grezni jāseglo un tad Saule un Mēness ir tie, kas tavam lūgumam paklausīs un tev dos gan tos zelta seglus, gan sudraba iemauktus, gan zvaigžņu pavadiņas - tik īpaši ir izstāstīts šis brīnumainais stāsts par mūsu sadarbību ar Visumu, ar zvaigzņu klaidu un Saules un Mēness ritējumu, par to, kā mēs Kosmosa ritmā iekļaudamies, ar savu dzīvību esam ar Visuma dzīvības ritmu vienā elpojumā.

Mums ir stāsti un atmiņas par to, kā savulaik latvju zemes pļavās deguši Ūsiņa daudzināšanas ugunskuri, kad pāri pavasaŗa zemei klājusies migla, tumsa un nakts un tajā zuduši kumeļi, un kā tie, tumsai un miglai zūdot, gaismas spirgtumā atkal atradušies. Un tad mēs varam domāt, ka mūsu Dainas ir tik vieds stāsts, pamācība un palīgs ar Visuma elpu saelpoties vienā un tādā saskaņā mēs varam sajusties laimoti.

Foto: Valdis Shleiners

Un tagad atkal - ir klāt laiks, kad vakaros sadzirdami Ūsiņa soļi, - viņš staigā un aprauga savus kumeļus un nes svētību to ganītājiem. Ūsiņa uguns ir uguns pļavā, un arī dievišķā uguns mūsu sirdī un apziņā. Arī to dzīvības liesmu sargā Ūsiņš, to pārstaigā Dieviņš - padomāsim, kas ir tie pieguļnieki mūsos, kas Ūsiņa uguni kur un tai ziedo, kas Ūsiņa uguns dzīvību līdzsargā. Un atceramies, ka kumeļš ir arī tas, kuŗš līdz mums nogādā Dieva spēku. Tāpēc mums svarīgi kumeļus daudzināt

Gunta Saule