 |
| Gandrīz visi :) |
Pirmā tāda skanīga daudzveidīgās dziesmās, sarunās un pieredzes stāstos, - šai rudenī un pirmā vispār. Un jau pašā tikšanās sākumā, tika pausts, ka itin vērtīgi būtu tādas rīkot vēl un atkal - lai zemgaliešu godu celtu un spodrinātu, un tradīciju stiprinātu. Šoreiz mums, dažām rāmupietēm piebiedrojās mūsu kaimiņietes, Olaines DZEDZIEDA, Ceraukstes LAUKAM PĀRI un jaunākie no mums kopas darbības ilguma ziņā - Bārbeles folkloras kopa.
Katrs, kas ir mazliet folkloras kultūrā zinošs, sapratīs, ka tradīcijas pierakstu un dziesmu un melodiju daudzuma ziņā Zemgale salīdzinājumā ar tradīcijas pārbagāto un daudzveidīgo Latgali, tāpat arī Kurzemi un arī Vidzemi, ir gluži kā pazudusi, teju vai tāda "pelēkā pele". Tad nu mūsu uzdevums ir šo pelēkumu spodrināt sudraba mirdzumā - celt no Dziesmu pierakstiem un ierakstiem laukā arvien vairāk zemgaliešu. Un gan jau - tad arī Zemgale uzmirdzēs. Daļēji jau par to liecina tas, ka pēdējā laikā Zemgalē darbojošos folkloras kopu skaits tomēr ir audzis.
Novembra pēdējā sestdiena Katlakalnā izvērsās par košu tikšanos, izzināšanas un svētīšanas dienu. Jo kupls klausītāju pulks, sestdienas pusdienlaikā, pirmkārt, jau bija sanācis klausīties zinošās apģērba vēstures un etnogrāfijas pētnieces un izsekotājas, Latvijas Vēstures muzeja zinātnieces - ILZI ZIŅĢĪTI un IRITU ŽEIERI. Gan klausīties un skatīt viņu sagatavotās tērpu vēstures prezentācijas un stāstījumus, gan atbildes uz konkrētiem, katru no klausītājiem interesējošu jautājumu - it viss šais stāstījumos bija trīskārt vērtīgs. It viss bija, gandrīz jāsaka, trīskārt par maz. Bet mēs katrā ziņā ļoti ceram uz tikšanos un mācīšanos šai jomā atkal un vēl. Ar savu klātbūtni un arī dažu labu seno rotu cienītāju iepriecināja baltu rotu meistari Elīna un Māris Bražes no Ceraukstes puses.
.jpg)
