Latvijas folkloras kopu vērtējumā Katlakalna folkloras kopai RĀMUPE - I kategorija

Ik trešo gadu Latvijā notiek dižākie folkloras svētki - Starptautiskais folkloras festivāls BALTICA. Vienīgais tāda līmeņa starptautisks festivāls, kuŗam mainās uzņēmējvalstis - to katru gadu uzņem kāda no Baltijas valstīm. Pagājšgad festivāls BALTICA notika Igaunijā, šogad festivāla uzņēmēji ir lietuvieši, nākošgad, 2015.gadā - Batica atkal pieskandēs Latvijas zemi, visvairāk Latgali.

Gatavošanās nākamajam festivālam sākas jau tai brīdī, kad izskanējis iepriekšējais. Un viens no svarīgiem gatavošanās darba posmiem gan dalībniekiem, gan rīkotājiem ir folkloras kopu skates - kopu muzikālo, māksliniecisko un tradīcijas snieguma izvērtēšana, pārvērtēšana, no jauna iepazīšana. Mazliet atšķirīga ir folkloras kopu vērtēšana, jo kā vēsta Gita Lancere, Latvijas Nacionālā kultūras centra folkloras eksperte:„Atšķirībā no koru vai deju kolektīvu skatēm, festivāla „Baltica” skatēs nākas vērtēt absolūti nesalīdzināmas lietas. Nav iespējams punktu izteiksmē salīdzināt kādu Ziemeļlatgales vai Dienvidkurzemes dziedātāju ansambli, kas tradīciju mantojis dabiskā – mutvārdu ceļā, Zemgales folkloras kopu, kam nākas strādāt tikai ar nošu pierakstiem, vai ansambli no Vidzemes, kur tradicionālā mūzika daudzviet izzudusi jau 19.gadsimtā. Tādēļ šogad mēģināsim iet jaunu ceļu un skatēs nepiešķirsim punktus, bet tikai kategorijas, kas apliecinās, vai skates dalībnieks ir mākslinieciski tik varošs, ka var piedalīties festivālā „Baltica”

Jau kopš janvāra beigām notiek folkloras kopu skates – tiek vērtētas kopu sagatavotās programmas, ks gatavotas ar kopdomu, BALTICA-2015 tēmā “Mantojums”. Mantojuma pūra lādēs liktas gan atsevišķo ciemu dziesmu tradīcijas, gan godu tradīcijas, gan izdziedātas dziesmu mantošanas vai amatu mantošanas tēmas. Tas ir gan sarežģīts, gan droši vien arī skaists laiks kopu vērtētājiem - iespēja atkal satikt, klausīties tik bagātīgās, krāšņās un izteiksmībā un tradīcijas nesumā dažādās Latvijas kopas. Arī mums, dalībniekiem, tā allaž ir priekpilna un satraucoša satikšanās ar citām kopām. Arī mums ir prieks baudīt un veldzēties citu dziedājumā un deju sniegumā. Protams, ir jau sava daļa satraukuma ga par pašiem, gan līdzijušanas citiem, bet prieka jau vairāk. Dziedāšanas un satikšanās prieks jau pārāks.

Mūs it visus priecē tas, ka aktīvi darbojošos folkloras kopu skaits ik gadu aug. Mēs priecājamies par pašvaldībām, kas ir ieinteresētas to darbībā. Šogad pēc vērtējuma datiem varam saskaitīt jau aptuveni 220 kopu - ir gan tādas, kas dibinājušās no jauna, gan tādas, kas atjaunojušas darbību. Jā, to jūt it visur - interese par tradicionālo kultūru, arī par dziedāšanas un muzicēšanas tradīciju aug - ļaudīs arvien vairāk mostas vēlme mācīties gan senos balsus, gan senos amatus, darināt tērpus, svētīt tradicionālos godus un gadskārtu svētkus.

Savu dziesmu paleti Latvijas folkloras kustības audumā nu jau piekto gadu izdzied Andra Kapusta vadītā Katlakalna folkloras kopa RĀMUPE. Šīgada skatei bijām sagatavojuši dziesmas no Zemgales - Dobeles pusē pierakstītās melodijas, kas izmantotas Kāzu tradīcijā. 12 minūšu programmā paguvām izdziedāt gan teicamās, gan saucamās, gan vienbalsīgi kopādziedamās dziesmas, visvairāk izceļot tieši apdziedāšanās tradīcijas smalkumus un īpatnības.

Saņēmām labus, atzinīgus vārdus no vērtētājiem – gan par kopnoskaņas radīšanu, gan dziedāšanas skanīgumu, gan tradīcijas aktualizēšanu. Un kopvērtējumā saņemām I kategoriju. Tas priecē un gandarī mūs pašus šai brīdī, tas iedvesmo tālākam. Un šai reizē atkal gribas teikt mīļus un lielus PALDIES vārdus gan mūsu kopas vadītājam Andrim Kapustam, gan Katlakalna Tautas nama darbiniekiem – jo īpaši tā vadītājai Aijai Vitmanei. Jā, ir svarīgi darīt pašiem, bet ir tik ļoti svarīgi cilvēks, kuŗš prot iemācīt, kuŗs prot iedvesmot, ir svarīgi cilvēki, kuŗi rūpējas par to, lai tautas nams, mūsu mājas, būtu tāds, kuŗā gribas nākt un darboties – atvērts, draudzīgs, jā arī prasīgs un atbildīgs.

PALDIES arī tiem mūsu draugiem un atbalstītājiem, kuŗi sekojuši mūsu dzīvei un darbībai, kuŗi bijuši atsaucīgi līdzdalībnieki mūsu rīkotajos tradicionālās kultūras pasākumos, svētkos un citās norisēs. Un – uz tikšanos atkal!