Bluķa vakars Katlakalnā

Kad tuvojas arvien Ziemas vidus, Ziemassvētku laiks, jau izsenis ļaudis ir vilkuši bluķi no sētas sētā. Viens no ticējumiem vēsta, ka tas darīts tālab, lai bluķī visas gada nejaucības savāktu un ar līdzgājēju laba vēlējumiem vēlāk taptu sadedzināts, lai svētkus varam sagaidīt un jaunu gadu sākt no nejaukā tīri un laimoti. Bet bluķa vilkšanas izspēlei ir vēl kāda nozīme - tas ir arī kā vecās, pagājušās pasaules noārdītājs, pagājušā laika, gada iezīmētājs. Mēs, Bluķi vilkdami esam kā līdzdalībnieki laika un pasaules pārradīšanas norisēs. Kā līdzdalībnieki un kopus atbildīgie visām pasaules norisēm.

Uz kopīgu Bluķa vakaru Katlakalna folkloras kopa RĀMUPE  aicina 5.decembrī. Sestdienas vakarā piecos satiksimies pie Tautas nama, ņemsim bluķi tauvā un vilksim to pa Katlakalna ielām – Pļaniekkalna, Naudītes, Asteru, Krizantēmu, Bērzu un Ievu ielu, un atkal Pļavniekkalna ielā atgriežoties, nonāksim pie nama, mūsmājās atpakaļ. Te nu mūs gaidīs ugunskurs, kurā ar laba vēlējumiem bluķi liksim iekšā un dedzināsim un arī, kā tas ikgadu Katlakalnā ir, no tā paša uguns ņemsim liesmiņas, ar kurām iedegsim brīnumsvecītes eglē. Būs rotaļas, dziesmas, kaļadas, danči, zirņi, un kopīgs prieks.

RĀMUPE novembrī

Latvijas svētku mēnesis mums ritējis spraigi. Un vainagojies ar ne vienu vien prieku, ko gūst dodot, dāvājot laiku, uzmanību, dziesmu. Caur Lāčplēša dienas svētīšanu kopā ar Rīgas kopām Ritumā. Caur ceļiem Latvijas tālajā malā Atzelē. Caur sievu, vīru, dzīvības, asins, gudrības vārdiem, caur pavasara, vasaras un rudens pārdzimšanas un meža vārdiem, caur pūķu ceļiem un pirts takām līdz ar citām kopām – Vidrižu DELVI, Ciblas ILŽU, Rucavas etnogrāfisko ansambli, ar Rīgas GARATAKU un GRODIEM rituālajā uzvedumā Čūsku vārdi Mūzikas namā Daile. Tā ritējis un rit RĀMUPES ceļš novembrī, Sala mēnesī, sniegu un zemes iemigšanu gaidot. RĀMUPES Sintija ar savām meitenēm, Katlakalna bērnu folkloras kopas dalībniecēm, ir mīklas minējušas radio Greizajos ratos. Un noticis vēl daudz kas cits – katra paša RĀMUPES cilvēka sirdī, domā, sētā un pasaulē. Katram būtu, ko dalīties un par saviem ceļiem un redzējumiem stāstīt. Bet es par RĀMUPEs kopējiem darbiem, devumu un pieredzēto.

Mellupos, Latvijas valsts dzimšanas dienas svinībās

Bijām aicināti kuplināt Latvijas dzimšanas dienas sarīkojumu Mellupos. Tāpēc šai reizē stāstījums par notikumu Ķekavas novada "putna" krāšņajā astē – Mellupos. Otro reizi RĀMUPES ļaudis bija tur. Tālajā Ķekavas novada malā. Mežiniekos, Mežgalos, Mellupes malā. Mums četrām rāmupietēm – Zandai, Aijai, Sintijai un Guntai, - īpašs prieks bija ne tikai dāvāt, bet arī baudīt sirsnību un radošo ļaužu elpu. Šai dienā, saulainā sarmainā sestdienā, 21.novembrī vietējā kultūras ligzdiņā, Mellupu sociālajā mājā, mellupieši svinēja Latvijas valsts dzimšanas dienu. Tika iedegtas sveces valsts karoga krāsās - Latvijas pagātnei, nākotnei un šodienai. Demokrātiski tika ievēlēti sveču iededzēji. Pagātni iededza viena no vecākajām mellupietēm – ilggadīgā novada pastniece Zenta Vanaga, nākotni – mellupiešu jaunās paaudzes pārstāve Katrīna Bluķe un šodienu – Ineta Boša, Mellupu sociālās mājas vadītāja un Viesturs Rencis, sarīkojuma vadītājs, daudzu Mellupu kultūras un radošo projektu iedvesmotājs un īstenotājs.

Ceļojums uz Atzeles zemes malu

Valsts svētku mēnesis Katlakalna folkloras kopai paiet skaistu darbu un dziedāšanas jūrā. Vispirms jau ciemošanās Viļakā, Medņevā, Šķilbānos, Vientuļos, Vēršukalnā. Vietās, kur Tradīcija dzīvāka par dzīvu – kur viedās ABRENĪTES sievas kopj sakrāto dziesmu un dzīves zināšanu pūru, kur Medņevas EGLE apgūst un daudzina no Medņevas Etnogrāfiskā ansambļa sievām iekrāto mantojumu. Kur Upītē jaunieši, Slišānu dzimtas iedvesmoti turpina darboties, neskatoties uz šķietami mazo iedzīvotāju skaitu un tuvienes tukšajām sētām. Un Vēršukalnā, kur sakrātas ne vien skaistas materiālas, muzejiskas vērtības – segas, izšuvumi, adījumi un plašs no trimdas saņemto grāmatu krājums, kur stāsta senus dzimtu stāstus un cep lauku maizi.

Ja parādās ar asti - vēl nav beigas, ja parādās bez astes - beigas...

Kā šo Ievas Vaivodes un pārējo klausītāju mīklas min māmiņa Sintija Strode (radoša personība: darina bērnu rotaļlietas, šuj, ada, tamborē, mezglo, auž, glezno, darbojas dārzā un gardi gatavo ēst. Patīk antīkas lietas, tāpēc tās atjauno un dod tām otru dzīvi. Dzied folkloras kopā Rāmupe) ar trim meitām: 10 gadīgo Unu Ušacku (daudz lasa, pēta kukaiņus, putnus un augus, dejo tautas dejās un apmeklē keramikas pulciņu, dzied Katlakalna bērnu folkloras kopā), 7 gadīgo Santu Ušacku (dzied skolas ansamblī un Katlakalna bērnu folkloras kopā, mājās darina rotas, zīmē, tamborē, brauc ar riteni un mīļo vistas) un 4 gadīgo Aiju Ušacku (zīmē un mācās burtus, dzied Katlakalna bērnu folkloras kopā) no Katlakalna, klausieties raidījumā.

Un mīklu uzdevējos ir arī ķekavietis Oskars Stalts no Staltu dzimtas.

Raidījumu var klausīties šeit

Latvijas dzimšanas diena Mellupos

Ko tev vēl vairāk, Tēvzeme, par sirdi varu dot! /Andrejs Eglītis/

21.novembrī plkst.13.00 Sociālās mājas zālē 

• Atklāsim novadnieces Dagmāras Lauriņas mākslas darbu izstādi, 
• Velta Strazdiņa izstāstīs dzejnieces Melnupju Marijas traģisko un mīlas pilno stāstu
• Aizsāksim akciju “Ozola stāsts”. 

Pasākumu kuplinās un uz līdzidziedāšanu rosinās Katlakalna folkloras kopas RĀMUPE dalībnieki.

Sala laiks, Mārtiņu mēnesis

Vēl kamēr debesu jumā otrais Mēness pēc Rudenājiem izdilst, ilgst Veļu laiks. Vēl pieminami, atcerami senči, vēl dedzināmas sveces un ugunskuri kapsētās, Māras svētnīcās, ģimeņu, saimju un kopienu svētvietās. Vietumis jau veļus aicina un pamielo vēl līdz Ziemassvētkiem, bet izteiktākais Veļu laiks jau būs izritinājies. Jauns Mēness iesākas Lāčplēša dienas vakarā. Bet redzams taps kādus pāris vakarus vēlāk. Tad dabā sākas Sala mēnesis, Sala laiks. Arī par Mārtiņa mēnesi vai Mārtiņu laiku reizēm dēvēts.

Vai tādēļ nedziedāju?

2015. gada 11. novembrī no plkst. 18.00 līdz 22.00 Kultūras un tautas mākslas centrā „Ritums”, Jaunielā 29a norisināsies Lāčplēša dienai veltīts pasākums ar folkloras kopu sadziedāšanos „Vai tādēļ nedziedāju?”

Pasākumā sadziedāsies folkloras kopas „Krulla”, „Budēļi”, „Laiva”, „Savieši”, „Lāns”, „Garataka”, „Grodi” „Rāmupe”, „Vilcenes”, „Vilkači” un „Skandinieki”.

Ziemassvēku puzuru darināšanas darbnīca

2016.gada 25.novembrī plkst. 18.00-21.00 Ziemassvētku puzuru darināšanas darbnīca kopā kopā ar meistari INDRU KADAKU, vienu no apgādā Jāņa sēta 1993.gadā iznākušās grāmatas PUZURI līdzautorēm. Plakātā gan ierakstīta Madara Briede, bet dzīve jau reizēm ievieš savas korekcijas.

Laiks no Mārtiņiem līdz Ziemassvētkiem ir tumšākais visā gada ritā. Un ja vēl pie tam arī sniegs nav uzsnidzis, kā diezgan bieži arī notiek... Ļaudis jau kopš aizlaikiem tiekušies tumšo laiku darīt gaišāku. Ne tikai ar sveču un skalu uguns gaismu savu dzīves telpu izgaismojot, bet arī gaišas domas domājot, gaišus darbus darot un gaišas dziesmas dziedot.

RĀMUPE iesaka... RUČS UN NORIE