Baltu Vienības uguns Sauliešu pilskalnā


Sauliešu pilskalnā Katlakalnā sestdien, 2018.gada 22.septembrī plkst. 20.00 Baltu Vienības dienas uguņu sasauksmes uguni iedegs Katlakalna folkloras kopa RĀMUPE

Norise:

- plkst. 19.30 pulcēšanās pie Katlakalna Tautas nama (Pļavniekkalna ielā 35) un Lāpu gājiens
- plkst. 20.00 Sauliešu pilskalnā Baltu Vienības uguns iedegšana

Ņemsim līdzi lāpas, - lai vairāk gaismas un Baltijas valstu karodziņus vai lentītes karogu krāsās un nelielu cienastu groziņos kopīgam mielastam.


Baltu Vienības diena Lietuvā un Latvijā kā kopīga iezīmīga diena tiek svinēta kopš 2000.gada un abās Baltu zemēs par tādu pasludināta svarīgās, 1236.gadā notikušās Saules kaujas pieminēšanas dēļ. Tā bija kauja, kurā zemgaļu un lietuviešu tautas sakāva zobenbrāļu ordeni un tādēji izmainīja vēstures gaitas tālāko virzību. Lai arī vēstuniekiem nav vienota viedokļa šīs kaujas sakarā, tomēr par spīti dažādajām pretrunām, tā kļuvusi par baltu tautu vienotības simbolu. Pirmās baltu sasauksmes un vienotības ugunis iedegās 2005.gadā Lietuvā starp Šatrijas, Girniku un Sprūdes pilskalniem. Gadu vēlāk Baltu Vienības uguņu sasauksmē sāka piedalīties arī Latvijas pilskalnu ļaudis. Gadu no gada to skaits aug – arvien biežāk ļaudis sanāk kopā un iezīmē Baltu vienības dienu domājot par baltu tautu un mūsu asins un domu, sirds un senču kopbalss spēku šodien un nākamībā.

Vairākus gadus, jau kopš 2011.gada, Baltu Vienības dienas uguņu sasauksmē piedalās arī Katlakalna folkloras kopa RĀMUPE un iededz savu Baltu vienības piesaukšanai veltīto uguni senajā Sauliešu pilskalnā. Par Sauliešu pilskalna senvietas nozīmību, tāpat kā par Pļavniekkalna apmetnes nozīmību, rakstīts un runāts jau ne reizi vien. Pilskalna vietas vēsture saistās ar aptuveni 5.-6.gadu simteni un varbūt pat vēl senākiem laikiem, Pļavniekkalna apmentes vieta un kapulauks arheologu pētījumu lokā bijis jau izsenis un te atrasto senlietu – rotu, apģērbu, darbarīku un citu lietu klāts ir daudzveidīgs un izteksmīgs. Sauliešu pilskalns ir savulaik bijis nozīmīga apdzīvota vieta, kurai viegli garām nevarēja tikt neviens svešzemju ceļotājs, kas Daugavā, jeb, kā tolaik Daugavu dēvēja ceļotāji, Dueinā, iebrauca ar saviem kuģiem.

Seno baltu tautu kopība un vienotība dažiem šķiet strīdīgs un neviennozīmīgs jautājums – ne visi vēsturnieki to atzīst bijušu esam un vairāk raksta par cīniņiem un kariņiem to starpā. Bet šodien tomēr līdztekus Saules kaujas gadskārtas nozīmības atzīmēšanai mēs vairāk domājam par baltu tautu savienību un sadarbību, nekā par strīdiem un nesaprašanos. Ne visi šodien to vēlas atzīt un ne visi vēlas mūsu tautu vienību. Tāpēc tie, kuri mūsu tautu vienošanos un kopus spēku atzīstam, novērtējam un to vēlamies arvienu vairāk, nākam to daudzināt arī pie Baltu vienības ugunskuriem.

Šobrīd baltu tautu vienības spēku aktualizējis arī viens no Lietuvas iespējamajiem nākamajiem Prezidenta amata kandidātiem, savulaik tautas kustības SAJŪDIS viens no dibinātājiem un vadītājiem, Arvīds Jozaitis (Arvydas Juozaitis). Vairāk par to -
http://www.delfi.lv/aculiecinieks/news/sabiedriba/arvids-jozaitis-reiz-izsapnotajai-latvijas-un-lietuvas-konfederacijai-japarversas-isteniba.d?id=50271155

Tā lūk laika gaitā Saules kaujas pieminēšanas dienas vēstījums izplatījies un stiprinājies ne tikai kā vienas kaujas atcerēšanās, bet tieši kā baltu tautu, baltu zemēs dzīvojošo un baltu kultūrtelpu kopjošo ļaužu savienošanās kopējos un līdzīgos mērķos un ideālos – saglabājot katram savu patību, tomēr stiprināt vienojošo.

Sīkākā informācija par Baltu Vienības uguns iedegšanu Sauliešu pilskalnā - Gunta Saule –
tālr.: 27811297


Komentāri