Arī RĀMUPES ļaudis dosies sadziedāt ar LĀNU

Lielās dienas svētes Katlakalnā

Ceturtdien, 2019.gada 21.martā no 6.00

LIELĀS DIENAS SVĒTES Katlakalnā

Svētku norise:

plkst. 6.00 – Lielās dienas Saules sagaidīšana Atpūtas vietā Nēģīši Daugavas krastā – gavilēšana, ugunskurs, putnu dzīšana, dziesmas, saules daudzināšana

plkst. 8.00 – šūpoles, olu kaujas, kaulēšanās, rotaļas, svētku brokastis pie Katlakalna Tautas nama.

Aiz ko Lielā diena ir tik liela, ka ieguvusi visu citu gadskārtu svētku vidū tik nozīmīgu un tik LIELU nosaukumu. Tā tiek sagaidīta ar milzīgām gavilēm. Atgriežas gājputni un zāle spraucas no zemes laukā, koku sulas pa stumbriem ceļas augšup un pumpuri aug lielumā. No ziemas guļas mostas ne tikai lāči, kukaiņi un cita iemigusī mīļās Māras radība, bet arī mūsu balsis tiek modinātas un ieskandētas pirmos Lielās dienas rīta saulstarus gaidot.

Tā ir svēta diena, Dievam dārga diena un dārgs laiks, kā mūsu Dainās izdziedāts. Dārgs un nozīmīgs laiks. Daudzviet pasaules dabas reliģijas tradīcijās Pavasara vienādības, brīdi, kad diena top garāka par nakti diennakts ritējumā, uzskata par īsteno gada sākumu. Par jauna laika sākumu.

Arī mēs Katlakalnā, Sausās Daugavas krastā tradicionāli šo rītu svētīsim – sagaidīsim saullēktu ar iekurtu uguni, gavilēsim un dziedāsim, lai sauli piesauktu ne tikai vienam rītam, bet arī visam gadam. Lielās dienas rīts ir kā lielā gada rita simboliskais rīts. Tas visa gada rīts. Ziema – nakts ir prom... Svētīsim!

Līdzi ņemsim ziedojumu ugunij, kārklu vicas putnu dzīšanai, sarkanus dzijas pavedienus, pīnes šūpoļu izrotāšanai, krāsotas olas, pūpolu un plaucētus bērzu zarus, labu noskaņojumu!

Aicinām svinētāju pulkā katlakalniešus, draugus, radus un kaimiņus!

IV LIELĀ STĀSTU NAKTS-2019 KATLAKALNĀ

Sestdien, 23.martā no plkst.18.00 Katlakalna Tautas namā norisināsies ikgadējs tradicionālās kultūras sarīkojums - IV LIELĀ STĀSTU NAKTS-2019 KATLAKALNĀ, kurā kopā pulcēsies Stāsti un stāstnieki no dažādām vietām Latvijā un pat viesi no ļoti tālām zemēm. 

Kā ik gadu, vakaru sāksim ar Sirmās stundas iezīmēšanu un vakara iedziedāšanu, ko vadīs mājinieki, Katlakalna folkloras kopa RĀMUPE. Pēc tam Stāstu nakti svinīgi atklāsim un pirmie stāsti būs tādi, uz kuriem vecmāmiņas izaicinās mazbērnus vai otrādi. Aija Vitmane būs šī stāstu laika kūrētāja, bet dalībnieču vidū ceram sastapt mūsu kaimiņnovada stāstnieci Doles Anitu, ikgadējo Stāstu nakts viešņu no Kuldīgas Liesmu Lagzdiņu, rucavnieces Māsas Tapiņas, līvieti Zoju Sīli. Savus stāstus pieteikuši arī Katlakalna ģimeņu folkloras kopas “LIZDA “dalībnieki, no kuriem jau dažs labs ķipars ir pacīnījies stāstnieku konkursos un pārvedis mājās godalgotus diplomus.

Katlakalna 100 stāstu 1.burtnīcas Atvēršanas svētki

Ar diviem spožiem notikumiem Katlakalna Tautas namā ieskandēsim šīgada Lielo Stāstu nakti. Un vispirms nozīmīgs notikums Katlakalna dzīvē – 2019.gada 10.martā plkst. 14.00 atvērsim Katlakalna 100 stāsti 1.burtnīcu “Senvēstures un vietu stāsti”.

Lielā mērā šādas stāstu burtnīcas tapšana ir arī kā iepriekšējo Stāstu nakšu darba taustāms iznākums. Vietu stāstos arī iepriekšējās Stāstu naktīs ik pa brīdim izskanēja stāsti no tuvējās apkaimes – gan no pašu, Daugavas kreisā krasta, gan no pretējā – no Doles salas. Ar to Katlakalns izsenis bijis saistīts gan ar seno Daugavas (Dūnas) kuģu ceļu un tā nosargāšanu, gan vēlākos laikos ar cīniņiem par zvejas vietām nēģu tačiem, gan meitu un puišu sirdīm. Sadzirdēt vienam otru pāri upei bijis gana viegli. Tepat lejā, pie Nēģīšiem joprojām redzams teju pārejamais ceļš pār upi, brasls. Tomēr lai kājām, ar laivām vai ziemā pa ledu pāri tiktu, upes gudrība – krāces un sēkļi, ledus biezums un citas upes zīmes bijis gana labi jāpazīst. Tāpat kā šodien.