2019.gada 19.-20.jūlijā Preiļos, Vārkavā un Riebiņos notika IV Latgales Stāstnieku festivāls. Latgales Stāstnieku festivāli kopš pirmā, 2016.gadā, nes nosaukumu “Omotu stuosti”. Ik katrs no līdz šim notikušajiem ticis veltīts kādam no amatiem un katrā daudzināti īpašo prasmju meistari – podnieki, kāzu saimnieces un dravinieki. Šīsreizes īpašie amatnieki – groziņu pinēji.
Latgales stāstu festivāli ir jaunākiem kas Latvijas stāstniecības kopsakarā nes festivāla vārdu un līdzās Kurzemes, kā senākajam, Zemgales un Vidzemes festivāliem ir ar savu īpašu noskaņu un virmojumu. Gandrīz visos festivālos piedalījušies arī stāstnieki no Ķekavas novada. Šogad mūsu novadu festivālā pārstāvēja Baložu bibliotēkas, kas arī nes Stāstu bibliotēkas vārdu, vadītāja Dainuvīte Markelova, valdlaucieši Ingrīda Rasa un Uldis Veisbuks, un Katlakalna folkloras kopas RĀMUPE dalībnieces, - viena no kopas jaunajām dalībniecēm, ar latgaliešu saknēm Viļakā un rāmaviete pašlaik, Anita Sovere, kā arī jau labu laiku stāstniecības kustībā iesaistījusies Gunta Saule un . Skanēja Dainuvītes stāsts no kādas baložnieku ģimenes pieredzētā, Anitas dzīves un ceļojumu stāsti un šī raksta autores kokles muzicēšana un japāņu pasaku noskaņas.
Bet tagad par visu pēc kārtas.
Apliecot Daugavu un Zemgales-Sēlijas-Vidzemes-Latgales ceļus ievijot vienā ceļojuma pavedienā nonācām Preiļos, kur pilsētas Galvenajā bibliotēkā (www.preilubiblioteka.lv) Festivāla direktore, Preiļu bērnu bibliotēkas vadītāja Vilhelmīne Jakimova festivālu atklāja katram stāstniekam dāvinot kārkla spraudenīti un tad jau stāstnieki ļāvās pirmajam stāstīšanas priekam Iepazīšanās īso stāstu aplī. Pēc tam sekoja izzinoša prezentācija par tēmu Stāstnieks un priekšnesums, ko bija sarūpējusi Latvijas Stāstnieku asociācijas valdes locekle un stāstniecības meistare Māra Mellēna.
Laiks pēc pusdienām turpinājās Vārkavā – iepazīstoties ar vietējo novadpētniecības muzeju un klūdziņu pīšanas meistaru Juri Gavaru un viņa ģimeni. Jura laulātā draudzenes Džeina Gavare ar muzikālu ievadu, dziesmu ģitāras pavadījumā mūs ieveda maigā un romantiskā pasaulē. Tad sekoja asprātīgs un izzinošs paša meistara Jura Gavara stāstījums gan par to, kā viņš pats kļuvis par klūdziņu pinēju un iepazinis šo īpašo pasauli – kā no grāvmalā augoša kārklāja var tik līdz sadzīviski vienkāršiem un arī grezniem pinumiem – groziem, paplātēm, lampu abažūriem, vāzēm... Tad interesenti varēja piedalīties ātrajā konkursā klūdziņu pinēja instrumentu un to pielietojamības atpazīšanā un visbeidzot – ļauties pīšanas valdzinājumam. Meistaru Jura Gavara un Viktora Kuhaļska ierādīti tapa mazgroziņi un rokassprādzes – ko nu katrs pinējs izvēlējās darināt un pie kura meistara pīnašanas prasmēs ielocīties.
Pievakares sadaļa sākās ar Riebiņu vidusskolas mācību pārzines un projektu vadītājas Ritas Pudānes pieredzes stāstu par Novadpētniecības un stāstniecības sadarbibas veiksmēm – Riebiņu novada un mākslinieku apvienības SERDE kopīgi veidotajām Riebiņu novadpētniecības stāstu burtnīcām.
Lielais stāstu GROZIŅVAKARS notika Preiļu jauniešu klubā Četri. Skanēja stāsti no visiem Latvijas kultūrvēsturiskajiem dižnovadiem. Visvairāk jau, protams, bij klātesoši sirsnīgie latgaļu stāstnieki, bet neizpalika arī dažlabu dižu kurzemnieku, lepnu zemgaliešu un rimtu vidzemnieču. Preiļu jauniešu folkloras kopa RŪTOJ Stāstu vakaru kuplināja ar košu dziedāšanu. Un arī stāstnieki tika ierauti ne vienā vien aizrautīgā dancī un rotaļdejas soļu virpulī.
Sestdienas rīts jau gluži agri uzreiz pēc brokastīm sākās skaistajā un kultūrvēsturiski senajā un interesantajā Riebiņu novada centrā – Ritas Pudānes vadītā pastaigā iepazīstot parka un muižas īso vēsturi. Tad vienlaikus notika divi pasākumi. Riebinu bibliotēkā - Stāstu rīts “Stuostu rypuļs” mazajiem klausītājiem Ingunas Radziņas un Vilhelmīnes Jakimovas stāstu piepildīts. Bet pieaugušie izvērsa pasaku stāstīšanas meistarklasi Gunta Pakalna un Māras Mellēnas virsvadībā. Pēc tam – Riebiņu vidusskolas matemātikas skolotājas Allas Solovjovas un viņas palīgu vadībā apguvām papīra locīšanas un pīšanas prasmes – katrs varējām iztapināt skaistu papīra groziņu.
Dienas izzinošo daļu turpināja asociētā profesore, Dr.philol. Angelika Juško-Štekele (Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmija) daloties vēstījumā par tēmu “Laimes meklējumi latgaliešu pasakās” - guvām saistošas un interesantas atziņas pasaku priekšstatu un simbolu paplašinājumā.
Festivāls noslēdzās ar Stāstu pēcpusdienu “Jounim devu suoļ ar maizi, vacim jauku voludeņ’” - stāsti mijās ar Riebiņu bērnu un jauniešu folkloras kopas Jumalāni dziedātām dziesmām un rotaļdejām, kurās, protams, tika iesaistīti arī stāstnieki.
Pārsteidzošu tikšanos, sirsnīga prieka un pāri visam stāstu bagātā nedēļas nogale bija aizlidojusi vēja spārniem – pienācis Atsveicināšanās un allaž kopīgi dziedātās “Šai zemei vaj’g lietu...” laiks. Līdz citam gadam Latgalē, līdz rudenim Zemgalē, kur sabrauksim uz gadskārtējo Zemgales stāstu festivālu šoreiz ar un par rožu stāstiem.
IV Latgales Stāstu festivāls notika pateicoties arī VKKF, Preiļu, Vārkavas un Riebiņu novadu pašvaldībām, sadarbībā ar vietējām bibliotēkām, muzejiem un kultūras namiem. Visīpašākā pateicība festivāla galvenajai rīkotājai Vilhelmīnei Jakimovai un Preiļu bibliotēkai.
Fotoalbumi - 1.diena
Gunta Saule,
folkloras kopa RĀMUPE, IV Latgales stāstu festivāla dalībniece
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru