Nāk Vasaras Māra

Liepu mēnesis aizrit – tam līdzi esam izstaigājuši Balticas ceļus, esam izvirpuļojuši Mālu rotācijā. Tie tādi koši un vareni svētki – Starptautiskais Folkloras festivāls jau 25. kopš sākumiem 1987.gadā un Starptautiskais Podnieku festivāls, šogad trešais un šai reizē Katlakalna Svilpaunieku bazārā pie Zvanītājiem. Tiem laimējās un mums arī. Tiem laimējās šai gadā viesoties mūspusē - caurtecēt Ķekavas novadam. Pa upju un bruģa ceļiem, pa mākoņu un lietus ceļiem. Un mēs tiem līdzi un tiem līdzēdami notikt.

Liepu mēnesis aizrit un tomēr ... Vai pilsēta jau aizmirsusi liepu ziedu smaržu un vai lauku un pļavu ieloki mežmalās un pakalnos aizmirsuši bišu sanoņu un medus smaržu? Taču nē! Pilsētnieki ik palaikam vēl uzvirmo atmiņu albumos un atmiņu stāstos par Balticas svētku Satikšanos, sadejošanos un kopābūšanu, un par liepu smaržu Rīgā, un lauku - puķu, bišu, mālu, govju un upju bērni - to visu – liepu ziedēšanu un bišu sanoņu pļavās - vēl pārpārēm bauda.

Liepu mēnesis iet caur Latviju ziedēdams, Pērkoņos ducinādams, smaržodams un varvīkšņainās lietus lāsēs pār Zemi izlīdams. Mīļā Māŗa rimti pārstaigā rudzu druvas, leknas vārpas noliekdama un to briedumu veicinādama. Nav vairs tālu... drīz pirmie šīsvasaras rudzmaizes klaipi sāks galdā smaržodami smaržot - Vasaras Māŗa jau lūkojas pār kalniņu, caur jūras līkumiem saulei līdzi tecēdama, un lietus mākoņos vērdamās. Māra zina – tur auglība līst pār zemi, tur Pērkons dzelžu rumakos pār debess jumu brāžas un Vēja māte ar saviem brašiem dēliem runājas. Jau  Jumis drīz ielūkosies klētīs un rijās, - vai tās gatavas jauno ražu sagaidīt. Rimti, Māras acīm mūso vērdamās, iet vasara pār Latvijas zemi, rimti un brāzmaini, drīz raža nāks, drīz pirmie, Vasaras ražas svētki būs klāt, kad varēsim jau savos pavasara sējumos drošāk ielūkot un ciešāk nojaust, ko tad tie būs mums nesuši. Kāds tad būs pavasarī sētā guvums. Mēs gaidām ar prieku un nepacietību Jumi sētā, druvā, tīrumā. Un Vasaras Māŗu zilpelēkos lindrakos, zeltainām bārkstīm rotājušos... Ko tad darīt mums viņu sagaidot - vīt vārpu vainagus un prasties viņu savā sētā godam saņemt,  dižu mielasta galdu klāt, savus draugus kopā aicināt un ar Māŗas devumu mieloties.

Vasaras Māra ir pirmie ražas svētki gadā. Mūslaikos viņs daudzināšana saplūdusi ar Saimnieču un Saimnieku dienām - ar dienām, kad svētām Jēkabus un Annas un dižojamies ar jauno kartupeļu smaržu, ar maigajiem diļļu aromātiem un gurķu zaļumu šķīvjos.

Tradicionāli laiks no Vasaras Saulgriežiem līdz Rudens vienādībām tiek dēvēts par Siena laiku. Mēnesi – no viena jaunā (pēc Vasaras vidus svētkiem ieraudzītā) Mēness līdz nākamajam – ir Liepu mēnesis un nākamais, - Rudzu mēnesis. Vasaras Māra ir ar Uguns pirmelementu saistīta Māra, jo sēklas, graudi ir uguns pārvaldībā – lai tās izristu auglībā, tām jāvienojas un jāiedvesmojas no uguns. Tālab mūsu Vasaras Māŗa priecāsies par uguni tavā svētuguns kalnā vai citā svētvietā, kur kopā ar savējiem to degsi, un par ļaudīm, kas viņas veikumam teiks pateicības zintis un izdejos Vasaras pilnbrieda dejas. Vasara Māŗa ir Vasaras ražas svētki, kas gada ritējumā svētami pusceļā no Jāņiem, Vasaras saulgriežiem līdz Apjumībām. Līdzīgi kā citi starpsvētki, arī Vasaras Māŗa ir brīvāka un neprasa precīzu svētīšanas laiku. Tos var svētīt otrajā Pilnmēnesī pēc Jāņiem, kas šogad ir 2.augustā, bet var arī skaitīt 45 dienas no Vasaras vidus punkta un tad tā būtu 5.augusta nakts. Var arī ielūkoties tajās sajūtās, kas runā mūsos pašos vai svētīt to atbilstoši mūsu patreizējām iespējām. Vasaras Māŗa jau aizlaikiem tāda bijusi, jo ir svētāma pašā vasaras darbu spelgonī.

Mēs, Rāmupes ļaudis un mūsu draugi Vasaras Māru sagaidīsim ar maizes cepšanu Vēršukalnā Viļakas puses Svilpovā pie Annas Strupkas, ar sadziedāšanu Medņevā, Upītē un Rekovā. Un, atgriezušies no mūsu Vasaras skolas, turēsim kopīgus Māŗas godus.

Lai mums darbīgs un smaržains Vasaras Māŗas gaidīšanas un svētīšanas, vasaras ražīguma daudzināšanas laiks.