Silu mēnesis

Reizumis to dēvē arī par viršu, pīlādžu, brūkleņu, dzērveņu vai riekstu mēnesi. Aizlido gājputni un čūskas lien zemē. Kokiem sāk dzeltēt lapas. Apjumību, Appļāvību, Saberu - otro ražas svētku, svētīšanas laiks. Lietuviski - rugsėjis, poliski - wrzesień, baltkrieviski - верасень. Sennorvēģi to dēvējuši par rudens vai ražas mēnesi vai arīdzan par auksto Zivju mēnesi. 

1.septembris ir viena no četrām gada dienām, kad esot Velns no debesīm nomests. Dienvidvējš septembrī vēsta jauku rudeni un labu auzu ražu. Tieši šai dienā sākas rudens ražas novākšanas darbi lauku sētas dārzeņu laukos.

Nozīmīga diena ir 8.septembris, viena no pirmajām rudens dienām. Tā ir Mazā Rudens Māras diena, vecie Bērtuļi - šai dienā čūskas lienot zemē, lai pamostos Vecajās Pavasara Mārās, 7.aprīlī. Cita sakritība vēsta, ka Rudens Māra pēc vecā stila iekrīt 22.septembrī, tātad ap Rudens vienādībām, kad saule pāriet Dienvidu puslodē un sākas astronomiskasi rudens.

17.septembrī esot viena no Vēja mātes dienām - kalendārajā laikā pretī Ģērdacim - 17.martam - vienai no kukaiņu un čūsku mošanās dienām. Šajā laikā, 17.septembrī, viņi sāk iemigt. Aizlidojot pēdējās bezdelīgas.

Laikā no 21.-29.septembrim svin Rudenājus. Pēc dažiem ticējumu pierakstiem 22.septembrī sākas Dzelzu nedēļa. Dzelzu nedēļā saule iet mazumā, bet saules spēks nekur nepazūd. Tas satek pīlādžos. Īstais laiks vākt ogas un gatavot pīlādžu dzērienu. Dzelzu nedēļa turpinās līdz 29.septembrim. Šai laikā pastāv ticējums par sējas aizliegumu. Un vispār, vislabāk, ja rudens sēja līdz 22.septembrim ir pabeigta. Dzelzu nedēļas jaunmēnesī vai pēc tās sākas Veļu laiks - šogad (2015.gadā) tas ir 13.oktobrī. Tā kā reāli jauno mēnesi sāk skatīt no brīža, kad to var redzēt pie debesīm, tad, lai šo laiku noteiktu, pieskaitām vēl pāris diennaktis klāt. Tas būs ap 15.oktobri.

29.septembrī svētam Miķeļus, Apjumības jeb Appļāvības, kad veic maģiskus rituālus gan pateicībai par vasaras devumu. gan arī lai nodrošinātu Jumja labvēlību - auglību, veselību veiksmi, izdošanos nākamajā gadā. Miķeļos lauku sētā kauj aitu vai cūku, skābē kāpostus, brūvē alu, cep plāceņus - pirmo kumosu un pirmo alus krūzi ziedo Mājas kungam. Miķeļos ziedoja arī rijas kungam - viens no skaistiem ticējumiem vēsta, ka Miķeļos saimnieks pirmais lējis ēdienu traukā un sviedis to rijas speltē sacīdams: "Visi zemes puteklīši gaida mani veldzējot." Arī paši klāj bagātīgus mielasta galdus.

Ar Miķeļiem ir saistīti dažādu darbu aizliegumi - nedrīkst neko ne malt, ne kult, ne mājās nest, ne ražu ziemai nolikt, ne arī savā laukā ko likt un darīt, citādi peles un citādi kustoņi nāk mājās. Bet atbrīvoties no tādas nešķīstības arī Miķeļos var, - tad agrā rītā jāizsklauka māja, kamēr neviens neredz, visa nešļava jāsaliek lielā grozā, jāaiznes uz krustcelēm un tur jāizmet; tad, atpakaļ neskatoties jānāk mājās - kustoņi ar to arī ir prom.

Rudens vienādībās saules dienas garums sāk iet mazumā - diena kļūst īsāka par nakti. Svinam gada lielo saulrietu.

Miķeļa dienā sākas zemes guļas laiks. Reizēm pat saka, ka ziemai tad esot jau vārti vaļā, bet citviet gan ziemai vārti atveras tomēr tikai Mārtiņos. 

Ja Silu mēnesis un vēl jo vairāk ap Miķeļiem ir dienvidvējiem bagāts un lietains, būs mīksta, silta ziema. Ja Miķeļu rītā vējš pūš no ziemeļiem – būs auksta un dziļa ziema. Ja Miķeļos ir saule – būs sātīga lopbarība. Ja Miķeļa diena un nakts ir miglaina – būs laba nākamā vasara. Ja Miķeļos lido zosis, tad Mārtiņos būs sniegs.