RĀMUPES Vasaras Tradīcijas un dziedāšanas skola

Kopš darbības sākuma Katlakalna folkloras kopa RĀMUPE rīko Vasaras dziedāšanas un tradīcijas izzināšanas skolu. Šovasar pirmo reizi tā būs atvērta arī citiem interesentiem. Un šīsvasaras skolas tēma - Vasaras Māras svētīšanas tradīcijas. Tā norisināsies laikā no 12.-14.augustam Viļakā un notiks sadarbībā ar Viļakas etnogrāfisko ansambli ABRENĪTE un citiem tradīciju kopējiem. 


Mīļā Māra maizi cepa
Uz deviņi liepu lapu.

Vasarā, augustā, Rudzu mēnesī svētamo Māras dienu tautā dēvē dažādi - par Lielo Māru, Mātes dienu, Maizes dienu, Dižmāru, Vasaras Māru, Māru, Māršu, Māršdienu. Māras diena ir viena no mūsu senajām, tradicionālajām svētku dienām. Tā ir nozīmīgi svētki, kas veltīti dievībai Mārai un kas senajā laika skaitīšanas sistēmā iezīmē vasaras beigas un rudens sākumu, un ievada Rudenājus. Saules-Mēness laikskaites sistēmā Vasaras Māras tiek svinētas Rudzu mēneša pilnmēnesī (šogad, 2016.gadā, 17.augustā). 

Vasaras Māras ir vienas no gada sieviešu dienām. Tāpat kā citos gadskārtu svētku un iezīmdienu rituālos, arī šai laikā ļaudis, Vasaras Māru svētīdami it kā “atkārto” dievību, šai reizē, pirmmātes Māras, darbības – pasaules radīšanu un pārradīšanu. Tiek izdzīvotas robežsituācijas, kad no vienas vielas tiek radīta cita – vienai vielai mirstot, top cita. Dabā Māras ir vasaras pilnbrieda laiks, sēklu pilngatavības laiks. Tradicionālajā lauku sētā Māras svin par godu lopiem, jo īpaši piena lopiem. Līdzīgi kā Ūsiņus pavasarī svin daudzinot zirgu dievību Ūsiņu un zirgs pašus, tā Māras laika dziesmās daudzina Māru un viņas gādībā esošos lopus - gan govis, gan kazas un aitas, gan lopkopību vispār. Gluži tikpat cieši Māra ir saistīta ar jauno rudzu maizi. Nozīmīga Māras dienas tradīcija ir jaunrudzu maizes cepšana. Arī to var uzskatīt par latviešu senās dievestības rituālu, jo arī pati Māra ir maizes cepēja. Tāpat Māras dienas tradīcijā ietilpst sviesta kulšana, kā arī tiek gatavoti dažādi piena ēdieni, ar kuriem cienā ganus – lopu tuvākos un sabiedrotos. Piena pārtapšana biezpienā un sviestā, graudu pārtapšana maizē ir tā skaistā ikdienas maģija un brīnums. 

Vasaras Tradīcijas un dziedāšanas skolas saturs un norise
12.augusts, piektdiena – Satikšanās, Raganu kalns, Vakarēšana
no 17:00 – Ierašanās Viļakā, iekārtošanās viesnīcā. kopīga vakariņu gatavošana – no tā, kas pašiem līdzi + uz vietas gatavotais no vietējiem lauku produktiem

18.00 – Vakariņas –

Brauciens uz Raganu kalnu

20.00 - Vakarēšana (ar dziedāšanu) – Vakara sarunas, priekšlasījumi (Sandis Laime, Aīda Rancāne, Albīna Veina, Gunta Saule), - tēmas: Raganas, velēšanās, Vasaras Māra

13.augusts, sestdiena – Balkani, Māras diena
9.00 – brokastis

10.00 – došanās uz Balkaniem – tikšanās ar saimniekiem, pļavas, augi utt., dziedāšana

14.00 – pusdienas (Balkanos pie ugunskura, gatavojam paši)

15:00 – Atgriešanās Viļakā – darbošanās ar savāktajiem augiem, slotiņām, latgaļu ēdieniem (rudzu maize, piena ēdieni, sviesta kulšana), pirtiņas kurināšana, dziedāšana ar Abrenīti – skolotājas Skaidrīte Veina, Albīna Veina

19.00 – Māras (maizes) daudzinājums – ugunsrits, pateicība Mārai, Svētku vakariņas, dziedāšana

14.augusts, svētdiena – Vēršukalna diena
9.00 – brokastis

10.00 – Vēršukalns

12.00 – Dziedāšana ar Abrenīti

13.00 – pusdienas

14.00 – Atsveicināšanās

----------

Dalības maksa – EUR 35,- (maksā ietilpst ēdināšana, naktsmītne viesnīcā, lekcijas un nodarbības)

Sīkākas ziņas un pieteikšanās - saulegunta@gmail.com vai pa tālr. : 28846708