Jāņu mācības Integrācijas projektā

Laiks, kad tuvojas Jāņi allaž ir bijis īpašas darbošanās pilns un spraigs - Jāņu mācību, Ielīgošanu un citu sarīkojumu bagāts. Šis gads, lai arī nedaudz rimtāks, tomēr arī nesis vienotru jauku un bagātinošu tikšanos. Tā pagājšnedēļas piektdienas pēcpusdienā rāmupietes Ieva, Inese, Aija un Gunta vadīja Jāņu mācības ļaudīm no tik eksotiskām zemēm kā Argentīna, Venecuēla, Indija, Brazīlija un Kazahstāna.

Patiesi sastapām sirsnīgus, smaidīgus, atvērtus un ļoti ieinteresētus jaunus cilvēkus, kurus dažādi dzīves, darba un mācību uzdevumi atveduši uz Latviju, tik tālu no viņu dzimtajām mājām un ierastās vides.

Ielīgošana Sauliešu pilskalnā

RĀMUPEI - 10

Kopš jaunās Saules piedzimšanas Ziemassvētkos ir aizsteidzies gada pirmais ceturksnis, Saule jau pusceļā tikusi debesu kalnā un nu jau arī Lielā diena ir nosvētīta. Četras māsas Lieldieniņas ir izdaudzinātas. Ir saules lēkts sagaidīts, ir mutes pret sauli un Austrumiem tekošos ūdeņos mazgātas, esam gavilējuši, dziedājuši, sauli saukuši un par viņas spožumu priecājušies. Esam mielasta galdus klājuši, esam ar olām kāvušies... ko tad vēl? Esam saullēkta uguņus kalna galos, upju krastos un pļavu vidū kūruši, esam ragnām mutes cieti sējuši un mazos putnus modinājuši un mājup saukuši un lielos vilkus-lāčus prom mežā dzinuši... Viss ir darīts – ar prieku un pārliecību. Vienīgais, ko šai reizē neesam darījuši – neesam vienkopus visi šos svētkus svētījuši. Vien katrs pa sevi, savās tuvajās saimēs, savās sētās, savos tuvākajos kalnos. Tāds savādāks Lielās dienas svētku gads. Ar citādām pieredzēm. Un ar citādām pārdomām. Ko viņš mums tālāk nesīs un kāds rādīsies, to lūkosim pēc mēneša vai pāris... vai varbūt vēl ilgākam laika sprīdim būs jāpaiet, līdz sapratīsim, kāda ir šolaiku sūtītās dzīves skolas būtība, esence un jēga. Tagad joprojām iekšējais laiks, kad dziedāt pašam ar sevi, sevī un tomēr, - arī tagad kopā ar citiem. Gan domās kopā, gan arī virtuālajā pasaulē kopā. Domu un dziesmu biedri mums arī tur ir sastopami. Tik jāierauga un jāsaklausa. Iekšējā kopība, iekšējā savējo apzināšanās un sajušana. 

Atcelta Lielā Stāstu Nakts un Lielās dienas svētes Katlakalnā

Sakarā ar ārkārtas situāciju valstī sarīkojum LIELĀ STĀSTU NAKTS KATLAKALNĀ-2020 tiek pārcelta uz nezināmu laiku un. Risinam jautājumu par Stāstu nakts norisi citā laikā. Ceram, ka tiksimies stāstos kādā vasaras naktī!

Arī Lielās dienas svētīšanu Daugavmalā pie Nēģīšiem un pie Katlakalna TN atceļam. Lielās dienas sauli gaidīsim un godāsim katrs savos māju pagalmos, sētās un tuvējos kalniņos! Virbō!!!

Lielās dienas svētes Katlakalnā

22.martā Lielās dienas svētes  norisināsies Katlakalnā. No 6.00 – Daugavmalā pie Nēģīšiem - Saules aicināšana, gavilēšana, uguns iedegšana, putnu dzīšana, ziedojumi, Lielās dienas rotaļas un dziesmas; pēc tam Katlakalna Tautas nama Laukumā Lielās dienas šūpoles, apdziedāšana, olu kaujas, gaismas-tumsas spēkošanās un saspēle, mielasts. 

Laiks, kad tumsa un gaisma līdzsvarā, dienas un nakts garums līdzsvarā... Saule līdz debesu juma virsotnei pusceļā... Saules meita kāpj kalnā, jo dienas augstāku un tālāku, garāku ceļa gabalu veikdama, ilgāku laika gabalu šaipus horizonta vadīdama. Zemes siltumu un auglības sparu vairodama. 

Lielā Stāstu nakts. Ievadpasākums

2020.gada 8.martā plkst. 14.00 sāksies Lielās Stāstu nakts Katlakalnā 2020 IEVADSARĪKOJUMS, kurā galvenie viesi būs divi. Vispirms Ina Celitāne, fantastiskā, aizraujošā, īpašā stāstniece un tradīcijas meistare no skaistās Kurzemes zelta pilsētas Kuldīgas. Kurzemes stāstnieku festivāla rīkotāja kopš tā pirmsākumiem. Un Kurzemes stāstnieku festivāls ir senākais Latvijā. Un otrs - mums jau gluži labi pazīstamais un tomēr ne mazāk aizraujošais stāstnieks un stāstnieku skolotājs un meistars Guntis Pakalns, ar mazliet kūru asinīm un mazliet talsniek' izloksn' stāstos un valodā. Būs stāsti par ceļošanu un ceļiem dažādiem, būs kāda meistardabošanās ar stāstīšanu. Būs priecīga kopā būšana - atkal- vai pirmreizēja satikšanās ar stāstiem un stāstīšanu.

Sadziedāšanās vakars RĀMUPĒ

20200220 ir jāizdzied!!!

2020.gada 20.februārī plkst. 19.00 aicinām uz Sadziedāšanās vakaru RĀMUPĒ Katlakalna Tautas namā.

Aicinām pulkā visus tautasdziesmu draugus un dziedāt gribētājus!

Maskotie šogad pulcēsies Līvānos. Arī Rāmupe

Kā katrugad februāra vidū, tā arī šogad - jau 21.reizi norisināsies Starptautiskais Masku tradīcijas festivāls. Šai reizē par Masku tradīcijas galvaspilsētu izvēlēti Līvāni un Līvānu novads. Līvānu Ceiruleits paši ir gandrīz neiztrūkstoši šo festivālu viesi un allaž visus sabraukušos iepriecina ar aizrautīgiem un pārsteidzošiem izrādījumiem. Šoziem no 15.-16.februārim viņi mūs visus saņems un priecinās savās mājās. Jāteic, ka Līvānos Masku festivāls viesosies pirmo reizi tā pastāvēšanas laikā.

Kas tad mūs šogad Līvānos gaida? 

Sestdien, 15.februārī, uzreiz pēc festivāla Atklāšanas ceremonijas maskotos laukus sētās uzņems Rožupē un Turkos. Pēc tam maskošanās tradīcijai veltīta starptautiska konference, savukārt vakara daļā Masku kopu izrādīšanās, danču, individuālo massu skate un citas labas lietas kopīgajā Saieta vakarā.

Sveču diena Katlakalnā nosvētīta

Sveču diena Katlakalnā nosvētīta. Godam. Ar dziesmām, dejām, rotaļām, ar rituāliem un goda mielastu. Ar jauku viesu klātbūtni un līdzbūtni. Kuplā pulkā – ieskandējot gaišā laika tuvošanos, aicinot saules siltumu un viedumu, izdejojot pasaules pārradīšanas un atjaunošanas deju, kustībās un ritmā atspoguļot to, kas ik pa laikam notiek kosmiskajos tīrumos un debesu plašumos. Sveču dienā pie RĀMUPES viesojās Latvijas Kultūras vēstnieku kopienas pārstāvji – Lauma Celma, Ivars Indāns, Ilana Lisagora, Sandra un Valdis Ošiņi un pat tālākā viešņa - Gruzijas Latviešu kopienas ilgstoša vadītāja, un līdere, savulaik Latvijas goda konsule Gruzijā Regīna Jakobidze. Tālab Sveču dienas sarīkojumu ievadīja sirsnīgas sarunas un kopīgas nākotnes sadarbības ieceru metu iezīmēšana.

Svētisim Svecaini Katlakalnā

2020.gada 1.februārī plkst. 14.00 Katlakalna Tautas namā notiks Gadskārtu un mūža godu tradīciju skolas sarīkojums SVECAINĒ

Norise:

14.00 - seminārnodarbība Vēsturiskais apģērbs un tautastērps Latvijā – pētniece Ieva Pīgozne

16.00 - Svētam Sveicaini – tinam sveces, dziedam, dejojam, ejam rotaļās, baudam Sveču dienas putru

Līdzi ņemam ciemkukuli kopīgam Svecaines mielasta galdam

Ziemas pasaku un stāstu laiks

2020.gada 18.janvārī BIRZGALĒ notiks projekta Gadskārtu un mūža godu tradīciju skola noskaņu sarīkojums  Ziemas pasaku un stāstu laiks.

Iecerētā norise:

Plkst. 12.00 tikšanās pie Lindes parka - pārbrauciens Birzgales un apkaimes stāsti dabā – stāsta Birzgales muzeja RŪĶI vadītāja Iveta Freimane, Kalnadruvu klēts saimnieki Vladimirs un Dace Soboļevi 

Plkst. 14.00 Birzgales muzejā RŪĶI – stāstniecības tradīcija Latvijā un pasaulē un stāstīšanas prasmju apguves darbnīca, vada Guntis Pakalns, 

Plkst. 16.00 Birzgales muzejā RŪĶI - stāstu un dziesmu vakars

Aicināts ikviens stāstniecības draugs un interesents

Pieteikšanās pa tālruni 27811297 vai e-pastā saulegunta@gmail.com (Gunta)