Ceturtdien, 25.martā plkst. 18.00 Tradicionālā dziedāšana kā latviešu ģenētiskais kods
Marts ir Pavasaŗa, Sērsnu mēnesis. Mostas daba, koki ar savu siltumu kausē sniegu ap saviem stumbriem, putni dzied arvien skaļāk un arī cilvēks atveras. Un skaņa dziesma ir viens no atvēršanās apliecinājumiem.
Ai, jel, manu skaņu balsu, skan laukā, skan mežā:
Skan laukā – akmenī, skan mežā – ozolā;
Skaļa, skaļa man balstiņa, par visām balstiņām:
Visi kalni līgojās, visas lejas notrīcēj".
Dziedāšana ir latvieša dzīvesveids: Dziesma ir mūsu palīgs un atbalsts, caur dziesmu un dziedāšanu mēs tiekam vairāk Gaismā un labumā. Dziesma ir Tikums:
Pavilkdama es dziedāju, pavilkdama gavilēju;
Pavelc mani, tu, Laimiņa, labu ļaužu maliņā.
Rāmi, rāmi es dziedāju, vēl jo rāmi gavilēju
Rāmi bija tie ļautiņi, kas balsā remdējās.
Vai tu tiec labos ļaudīs vai netiec, tas nav tik no kāda ārēja likteņa atkarīgs, bet arī no tā, kur pats vēlies Tikt, vai vēlies būt labos ļaudīs ticis cilvēks. Laima ir redzīga likteņa licēja un viņas liktais ir likumsakarība, kas no katra paša rīcības atkarīga. Dziesma saka, ka viens no veidiem, kā labos ļaudīs tikt, ir dziedāšana.
Marta beigās, kad gaŗām Lielā diena – Pavasaŗa Saulstāvji vai Pavasaŗa Vienādības, kad diena kļuvusi lielāka par nakti un ik dienu arvien stiepjas gaŗumā, ir klāt Rotāšanas laiks – gaiss ir tīrs un skanīgs: un tas turpināsies caur gavilēšanu upmalās un pakalnos, caur pieguļnieku dziesmām pie ugunskura tumšajās naktīs līdz pat Jāņiem, Vasaras Saulgriežiem.
Tieši tādēļ šī ir īsti piemērota reize satikties dziedāšanā, sajust pašiem, kas tad īsteni ir tradicionālā jeb etnogrāfiskā dziedāšana, kas notiek mūsu ķermenī tad, kad mēs dziedam. Un, lai dotu mums iespēju šo sajust, 25.martā plkst. 18.00 Saules stundu viesis būs Andris Kapusts, aktīvs folkloras kustības Latvijā dalībnieks un virzītājs, Folkloras kopas Grodi viens no vadītājiem (Grodus Andris vada kopā ar savu dzīvesbiedri Aīdu Rancāni), Latvijas Folkloras biedrības priekšsēdētājs, pieredzējis folkloras festivāla Baltica un citu ar Latviešu tradicionālo kultūru saistītu svētku un godu rīkotājs, Tikšanās tēma – Tradicionālā dziedāšana kā latviešu ģenētiskais kods. Būs gan stāstījums par to, kas tad īsteni ir tradicionālā dziedāšana, gan arī praktiskas nodarbības.
Ieeja par ziedojumiem Saules stundu norisei
Ar Katlakalna folkloras (tradīciju) kopas klusināto un apcerīgo kaladū dziedāšanu Katlakalna Tautas namā ienāk tradicionālo Ziemassvētku noskaņa: Gausi nāca, drīz aizgāja tie bagāti Ziemassvētki... Tad kāda ģimene nevar īsti atcerēties, kad patiesi bijuši kopā. Tiek izdejotas Ūsiņu laika dziesmu-dejas, - laikam atmiņai no romantiskās satikšanās un pirmajiem mīlestības uzplaukšanas mirkļiem. Caur 
Kad bluķis tās trīs sakrālās reizes ap laukumu apvilkts, kad tie, kuŗi vēlējušies un spējuši, tam pāri lekuši, tas likts goda vietā un tur caur viņu tiek doti laba vēlējumi Ziemassvētkos un Jaunajā gadā. Andris Kapusts, Aija Vitmane, Roberts Jurķis, Igoris Maļinauskas, Andris Adats, Andis Damlics, kāds no Ķekavas novada draugu miesta Vācijā Bordesholmas viesiem, ... ko labu un starojoši gaišu, kuplinošu un dzīvinošu vēl it visi, gan tie, kuŗi ko skaļi sacījuši, gan tie, kuŗi klusumā savas labās vēlmes un domas sūtījuši. Tā nu - laba vēlējumu pavadīts bluķis tiek celts saliktā un jau iededzinātā ugunskurā un deg ar spožu un siltu liesmu.
Dažkārt dzirdēts Ziemassvētkus dēvējam par brīnumu laiku, bet patiesībā jau brīnumu laiks var būt ikviens mirklis mūsu dzīvē – viss atkarīgs no tā, kā mēs to, kas ar mums notiek redzam, sajūtam un dzīvojam, kā mēs katrs savas dzīves veidojam. 
Ar istabas izkvēpināšanu ar Ziedoņa, no Vecumnieku puses vestajiem kadiķīšiem un to smaršu jo stipru, ar iededzinātām svecēm, ar gardu jo gardu Irēnas vārītu veļu putru, ar dižu un bagātīgu Veļu mielasta galdu, ar Guntas un Aijas piedzīvojumiem bagāto gājienu, veļiem nesot mielastu no katra mūsu sanestā ēdiena uz mums jau kopš Apjumību rituāla zināmā akmens, ar Andra kokles spēli... 
... Ar Andra stāstiem par arheologu Vladislavu Urtānu, dižu vīru, latvieti, latgalieti, kuŗam patiesi Latvija un Latgale bijusi sirdī visu viņa šīszemes dzīves laiku – par viņa pārdzīvoto Sibīrijā, par īpašo attieksmi pret savu zemi, cilvēkiem, darāmo darbu, ēdienu un dzīvi. Par viņa sapņiem un to piepildīšanos...
Ikgadu Veļu laiks pienāk oktobrī. Ne velti viens no senajiem oktobra mēneša nosaukumiem ir Veļu mēnesis. Dažviet to dēvē arīdzan par Zemliku vai Lietus mēnesi, vēl dzirdēts nosaukums Miglas mēnesis. Lai vai kuŗu no šiem nosaukumiem mēs izvēlētos, tas skaidri raksturo šī mēneša būtību - i miglas nāk un lieti līst, i Veļus aicinām un mielojam. Tas ir īpašs laiks, kuŗā mums svarīgi atgādināt sev par mūsu saikni ar aizgājušajiem senčiem, ar viņu veļiem. 
