Celošana nav tas pats, kas ceļošana
Svētdienas agrā pusdienlaikā teju 15 ieinteresēto bijām sapulcējušās Katlakalna Tautas namā. Uz kārtējo Seno amata prasmju darbnīcu. Šoreiz, lai iepazītos, atcerētos, stiprinātu celošanas prasmes. Celošana ir īpašs, kā apgalvo arheologi, praktiski senākais jostu aušanas veids. Platāku un šaurāku jostiņu aušanai tiek izmantoti īpaši celu dēlīši. Šai reizē bijām tiešām daudzveidīgs pulciņš, jo bijām gan pilnīgi iesācēji, gan tādi, kas savulaik bija ko mācījušes no celošanas, bet piemirsuši. Citi vienkārši gribēja mācīties visu no sākuma.
Kopš Seno kreklu šūšanas darbnīcas vēl 2016.gada rudenī mums iepatikās, kā strādā Vija Liepa - prasmīgi, iejūtīgi, saprotoši tiekot galā ar dažādiem mācēniem - gan tiem, kam "kam uzreiz viss skaidrs", gan arī iedrošinādama un pacietīgi skaidrodama tiem, "kas nesaprot neko".
Raitā darbā laiks aizritēja nemanot. Pievakare pienāca ātri. Neba velti jostu aušana reizumis tiek dēvēta par dzīparoto meditāciju. Diezgan droši ka līdz tai mums vēl tāls ceļš ejams, jo pašlaik vairāk valda spriedze par to, cik viss gludi un pareizi noausts. Arī par to lai nenobrūk pat visvienkāršākais raksts, lai celaiņu malas nav ne par ciešu, ne par brīvu. Jā, tādi un vēl dažādi līdzīgi it kā sīkumi vada mūsu, celotāju prātus un rokas. Bet gan jau - gan jau tiksim līdz dzīparotai meditācijai arī mēs, šīs reizes celošanas darbnīcas jaunākie un mazliet vairāk pieredzējušie mācēni. Jo prieks par saprasto, izdarīto, par to, kas izdevies, bija jau arī šoreiz.
Tā kā daudz ir to, kas šai mācību reizē iesākto gribētu turpināt saprast un apgūt dziļāk, gan arī pulciņš bija tādu, kas šoreiz bija palikuši ārpusē grupas pāpildītības dēl, esam vienojušies par nākamo Celošanas nodarbību - 26.martā, svētdienā, no 11.rītā. Atkal būsim kopā ar Viju Liepu iedzīvoties brīnumainajā celu jostu aušanas pasaulē. Interesenti laipni aicināti nekavēties ar pieteikšaņos un vietas aizrunāšanu darbnīcā.
Kopš Seno kreklu šūšanas darbnīcas vēl 2016.gada rudenī mums iepatikās, kā strādā Vija Liepa - prasmīgi, iejūtīgi, saprotoši tiekot galā ar dažādiem mācēniem - gan tiem, kam "kam uzreiz viss skaidrs", gan arī iedrošinādama un pacietīgi skaidrodama tiem, "kas nesaprot neko".
Raitā darbā laiks aizritēja nemanot. Pievakare pienāca ātri. Neba velti jostu aušana reizumis tiek dēvēta par dzīparoto meditāciju. Diezgan droši ka līdz tai mums vēl tāls ceļš ejams, jo pašlaik vairāk valda spriedze par to, cik viss gludi un pareizi noausts. Arī par to lai nenobrūk pat visvienkāršākais raksts, lai celaiņu malas nav ne par ciešu, ne par brīvu. Jā, tādi un vēl dažādi līdzīgi it kā sīkumi vada mūsu, celotāju prātus un rokas. Bet gan jau - gan jau tiksim līdz dzīparotai meditācijai arī mēs, šīs reizes celošanas darbnīcas jaunākie un mazliet vairāk pieredzējušie mācēni. Jo prieks par saprasto, izdarīto, par to, kas izdevies, bija jau arī šoreiz. Tā kā daudz ir to, kas šai mācību reizē iesākto gribētu turpināt saprast un apgūt dziļāk, gan arī pulciņš bija tādu, kas šoreiz bija palikuši ārpusē grupas pāpildītības dēl, esam vienojušies par nākamo Celošanas nodarbību - 26.martā, svētdienā, no 11.rītā. Atkal būsim kopā ar Viju Liepu iedzīvoties brīnumainajā celu jostu aušanas pasaulē. Interesenti laipni aicināti nekavēties ar pieteikšaņos un vietas aizrunāšanu darbnīcā.
Komentāri