Izritinās 2012...

Ir gandrīz noticis 2012.gads - skaists, radošs, bagāts un brīnišķīgs gads mūsu RĀMUPEI. Esam ne tikai  atraduši sev vārdu, piedzīvojuši jaukus mirkļus kopīgos Gadskārtu godos - Meteņos Milzkalnē, Lielās dienas rītā Arkādijā, Jāņu ielīgošanā Bastejkalnā, Apjumības, Vasaras Māras, Veļu vakarus, Bluķa vakarus Katlakalnā, Vecrīgā un Svētē. Šis ir bijis mūsu pirmās kopīgās Balticas gads. BALTICA, Starptautiskais Folkloras festivāls Baltijas valstīs jau 25.reizi un Latvija tikusi šos spožās gadskārtas godus svētīt pirmajai. Baltica, šai reizē ar ārlatviešu un Latvijas latviešu kopu piedalīšanos un Dižkoncertu, viesojusies arī Ķekavas novadā. Esam līdzdarbojušies Podnieku Starptautiskajā tikšanās reizē,šai gadā Podnieku bazāra rīkotā un esam Baltu Vienības uguni Sauliešu pilskalnā kūruši. Piedzīvojuši savu pirmo ārzemju braucienu ar līdzdalību Baltkrievu rakstniecības svētkos Baltkrievijā.

Par Ziemas Saulgriežiem

 Gunta Saule

Jau izsenis vietā, kur savulaik mājvietu atradušas senas baltu un somugru ciltis un veidojusies mūsu latviešu tauta, tiek svētīti gadskārtu svētki. Un, lai arī senās ciltis, kuŗās šo gada rituma mirkļu iezīmēšana aizsākusies un turpinās, bija dažādas - kurši, galindi, zemgaļi, sēļi, latgaļi, līvi - mēs tos dēvējam par latviešu tradicionālajiem svētkiem, par latviešu tradicionālo pasaules redzējumu.

Daudzi no mums jau senās Gadskārtu svēku tradīcijas apguvuši un piedzīvojuši, citi esam tik pašā ceļa sākumā. Taču it visiem - gan tiem, kuŗi jau daudz zina, gan tiem, kuŗiem šķiet, ka viņi vēl nezina nekā, ir allaž kas jauns un līdz tam nezināms par svētkiem uzzināms un izzināms. Padalīšos tajā, ko šobrīd zinu es:)

RĀMUPE ZALŠA Ziemas saulgriežu videosveicienā

Aicinām uz Bluķa vakaru Vecrīgā

Bluķa vakars Rīgā, Latvijā un Eiropā! 
 

Ziemas Saulgrieži ir pagrieziena punkts laika ritējumā, kad vistumšākajā gada brīdī atgriežas gaisma – Saule. Tā kliedē tumsu un ar katru nākamo dienu ceļas Pasaules kalnā augšup. Svētkus, kurus latvieši sauc par Bluķa vakaru, atzīmējušas un svētījušas arī citas tautas Eiropā. Tā ir ļoti sena un nozīmīga tradīcija ziemas periodā, kura līdz mūsdienām ir saglabājusi savu nozīmību un aktualitāti.

Ar Bluķa vakaru beidzas iepriekšējais un sākas jaunais Saules gads. Aicinām būt vienotiem šajā vakarā un kopīgi gan domās, gan velkot bluķi, nest gaismu katra sirdī, mājā, novadā, valstī!

LānsALot klubiņā

Piektdienas vakarā daži no RĀMUPES kopas ievibrēja LĀNA dziesmās un dejās: http://www.draugiem.lv/user/75110/gallery/?aid=44338534&galleryIgnoreCount (saitiņa uz Alža Jonikāna bildēm, filmiņām un ierakstiem - - paldies viņam par to - gan būs pieejama tik tiem, kas draugos:) ), bet mums, tā pasākuma līdzdalībniekiem un kluasītājiem gan klausīšanās, gan līdzidziedāšana, gan sev mīļo dziesmu iedziedāšana un dejošana likās gana  jauka:) - lai jo vairāk tādu priekpilnu, radošu un draudzīgu tikšanos...

P.S.: patiesībā ir mazliet mīļāk - LānsALot klubiņa tikšanās vakars vērojams arī šeit -

 

Nāk ziemas vidus laiks...

Ai, bagāti Ziemassvētki,
Lejiņā nogājuši -
Tekam veci, tekam jauni,
Velkam svētkus kalniņā!

... nāk Ziemassvētki, Ziemas saulgrieži. Saulīte visdziļāk zilās jūŗas laikā iebridusi... "vainadziņu vien redzēja". Jāteic gan, reizumis arī vainadziņu nevar ieraudzīt, toties reizumis tas atmirdz jo spožs un dižs, un dažam tas, tādu laimi, pat vaŗavīkšņu krāsās atmirdzējis...

Vietām jau iesācies Bluķu vilkšanas un velšanas laiks. Tie naskākie jau pasteigušies... Ziemassvētku īsākās un tumšākās dienas ar degošu Bluķu gaismām iegaismot, jau ieslēpušies kazu, vilku, lāču un citu labo garu ādās, mājas pārstaigājuši, svētību, veselību un pārticību nesdami. Arī Katlakalnā gan Kazas, gan, Lāči, Vilki un pat Nāve esot manīti. Tie izredzētie, lasītie ļaudis jau savas daļas svētības un veselības nākam gadam saņēmuši. I egļu zariem izpērti, i ar Nāvi izdancojuši, i Lāča izrūcināti, i Kazu svētības apdāvināti, dzīvo laimīgi tālāk.

Čaklākie ir ap Katlakalna svarīgāko māju, Katlakalna Tautas namu, bluķi apvilkuši. Bluķis bijis gana zarains, un sniega kaudze, ko tas savācis, ir gana liela, tālab labās lietas Jaunajā gadā Katlkalnā notiks vairumā - tas nu ir skaidrs. Vēlējumi par gada baltumu, par veselību un pārticību izteitkti un iesvētīti, Bluķis sadedzināts, egle ar brīnumsvecēm no Bluķa ugunskura iedegta, nu var gaismu  rādīt... Vēl jau mirklis līdz Ziemas saulgriežiem, kad Saulīte uz Meteņiem būs iegriezusies.

Mēs, katlakalnieši, savu gabaliņu jau esam svētkus kalniņā pavilkuši!
Lai arī citiem sokas!

Lai jo jauks Ziemas laiks, mīļie ļaudis Katlakalnā, Ķekavā, Latvijā, Pa-Saulē! Kaladõ!

Ģimeņu godu seminārā

Sestdienu, 1.decembri, vairāki RĀMUPES dalībnieki - abas Aijas, Māra, Jana, Henrijs, Irēna un Līga bija klausītāju pulkā Latviskās dzīvesziņas centra ZALTIS tradicionālajiem ģimeņu godiem rīkotajā izglītojošajā seminārā. Gunta arī - vien viņa bija arī rīkotājos un viena no šī sen jau nepieciešamā semināra virzītājām.

 

Par semināra norisi vairāk ZALŠA e-dienaslapā, bet par mums, rāmupiešiem skaidrs, ka seminārā gūtās zināšanas un paplašinātais priekšstats par Gimeņu godu rīkošanu un vadīšanu, ienesīs arī mūsu kopas dzīvē dažu labu jaunu niansi. Jau labu laiku esam domājuši par nepieciešamību gan veidot repertuāru, gan izprast godu rīkošanas un vadīšanas principus. Šis seminārs nu būtu pirmais mazais solītis šai virzienā.

Kā Katlakalnā VECSAULE viesojās

Sestdienas pēcpusdiena kā allaž pienāca aši - lai arī diena miglas vālu pilna un ne vismazākais saules stariņš nevarēja izspraukties caur mākoņu biežņu, tomēr mums cauri un pāri vēlās, virpuļoja  un mirdzināja gaišs un silts prieka vilnis. Katlakalnā, Dzīvesziņas  vakarēšanā, viesojās mīļi draugi - folkloras kopa VECSAULE un arī nu jau jauniegūtie draugi - Vecsaules Amatierteātris Guntas Siliņas vadībā. Ar MAZĀ GANIŅA izrādi - ar asprātīgi sarindotiem un skatuves tēlos ieveidotiem Alberta Kronenberga dzejojuma pantiem un dziesmām, no Raimonda Paula sakomponētiem. Mazā ganiņa draiskais un tai pat laikā aizrautīgiem piedzīvojumiem bagātais stāsts aizkustināja ikvienu skatītāju. Es katrā ziņā domāju, ka ikvienu, kas šai pēcpusdienā bija iemājojis omulīgajā Katlakalna Tautas nama zālē.

Mazā ganiņa bilžu stāstu, Ķekavas novada Kultūras aģentūras fotogrāfes Velgas Kūkumas ieraudzītu, nofiksētu un saliktu, var skatīt Kultūras aģentūras e-vietnē: http://parkulturu.lv/galerijas/812/foto

Bet ar Mazā ganiņa stāstu šai pēcpusdienā jau vēl nekas nebeidzās - Vecsaules folkloras kopa izstāstīja savu iepazīšanās stāstu - šoruden kopai 35. gadskārta, vēl augustā nosvinēta. Kopas dzīve ir dalībnieku - ap 30 ir viņu pavisam, - un  dziesmu bagāta. Kā redzējām šai reizē, kopas ļaudis aktīvi iesaistās arī citu novada kultūras amatieru kopu ieceru radošā atbalstīšanā - kā šoreiz, ar savām skanīgajām balsīm līdzdarbojoties amatierteātra izrādes "Mazais ganiņš" norisē. Šai vakarā vēl bez Mazā ganiņa arīdzan dažu labu Vecsaulē pierakstītu dziesmu tikām dabūjuši klausīties un vakara gaitā vēl arī kaut ko no Vecsaules dančiem nodancot.

Un turpinājām svinēt satikšanos, sapriecāšanos ar jautriem tradicionāliem dančiem. Danču izspēlēšanā mums līdzēja Ruta un Valdis Meijeri no Ķekavas KLABATĀM. Mums tas patika. Vispirms tradicionālajā Līkumdancī ielocījām arī skatītājus. Un tad jau ritinājām arī citus mīļos dančus.

Pateicoties VECSAULES kopas fotogrāfam Andrim Štālam, mums ir jauks attēlu albums arī no šīs vakara daļas.

Un bija arī saldais vīns, puķes, prieks, gardais vecsauliešu ciemakukulī vestais kliņģeris un smaržīgās tējas - tik skaisti, ka teicam atkal to līdzīgo - uz tikšanos citureiz... bet mēs jau palēnām gaidām Bluķa vakaru - stāsta, ka tas Ķekavas novadā šogad būšot jo īpašs...

Saule nāk ziemā

Gaŗām Māŗtiņi, Saule nāk ziemā. Māra, Zemes māte saritina savus miglas vālus arvien ciešāk, ar mūsu līdzdalību, paslēpjas Veļu pasaules tēli. Galīgi tie nepazūd nekad, un it īpaši gada tumšajā laikā, bet tomēr... tie tagad top arvien gŗūtāk  sastopami, viņu laiks prom, viņi aizritinās Māras siltajos, tumšajos kamolos. Dievs trešo aukstuma akmeni ir iemetis upē. Nāk Ziemas laiks.

Gaidām Mazo ganiņu

Rudens laiks ir teiksmu, pasaku, dzeju un dziesmu laiks... Puskrēsla, sveces, rāmums, gards medainas tējas malks un stāsti - vecmāmiņu, vectētiņu, rakstnieku grāmatu lapās ierakstīti un komponistu mūzikas un nošu rakstā ierakstīti - senatnīgi un gluži mūsdienīgi... Un mēs Katlakalnā gaidām jau pamazītēm vienu rudens/ziemas laikā stāstāmu stāstu - no Vecsaules šurp brauks MAZAIS GANIŅŠ - ar koklēm, stabulēm un dziesmām, ar dzeju pantiem un skanīgām balsīm.

Jā, gluži drīz - 24.novembrī trijos pēcpusdienā sanāksim Katlakalna Tautas namā un klausīsimies, skatīsimies un līdzpārdzīvosim Vecsaules amatierteātra un Vecsaules folkloras kopas izdziedātu, izstāstītu un izspēlētu stāstu par mazo zēnu, kuŗš kaut kad sen, bet varbūt tik pērnvasar dabūja piedzīvot trakas lietas glābdams sava ganāpulka zvēriņus...  

 

Mēs gaidām ikvienu!!! Vecsaulieši tā vien alkst tieši tev savu stāstu pastāstīt... Nāc šurp uz Katlakalnu.... Visi tevi te jau gaida!!!

Tā ērtākā atbraukšana no Rīgas - ar mikrobusiņu Rīga-Pļavniekkalns - tieši 14.00 no Rīgas mikriņu galapunkta 6.pieturas viņš atiet. Būsiet gluži laikā. No Rīgas var braukt arī ar 26.busu (sestdienā - tas iznāk 14.15 no Abrenes ielas, izlīkumo Pārdaugavu un nonāk Katlakalnā 14.51 (jums vajadzīga pietura ar jauko nosaukumu Ādiņas - tā būs otrā pietura pēc tam, kad nogriezīsieties no Bauskas šosejas - kad izkāpsiet, vēlams paskatīties apkārt, jo iespējams, ka no tā paša busa vēl kāds gudrāks zinātājs nāks uz Katlakalna Tautas nama pusi - kopā nākšana omulīgāka - Katlakalnā reizēm esot manīti vadātāji
Variet jau arī zvanīt man un jautāt, ja nu kas - 28846708
 

Rudens dziedāšanas skola Lejaskurzemē

Daži mazie stāsti no RĀMUPES Rudens Dziedāšanas skolas skatāmi šeit: https://plus.google.com/u/0/photos?tab=mq#photos/101946892468669561377/albums/5807407584702468881

Baltica 2012 atskandināta

Sestdienas rīts un pēcpusdienas tikšanās, šīsvasaras Starptautiskā folkloras festivāla Baltica Atskandināšana iesākās lēni un līgani. Nesteidzīgi. Tad ar Ķekavas novadā notikušo Balticas pasākumu filmu skatīšanos. Un vēl citu Balticas vērotāju filmētā iepazīšanu. Savā, Balticas un folkloras kustības sakarā piedzīvotajā, dalījās gan Andris Kapusts, gan Julgi Stalte, gan Austris Grasis. Un, protams, neiztikām bez savu iemīļotāko un nozīmīgāko dziesmu dziedāšanas. Neizpalika ne mūsu Kam tie kalni, ne Gaŗas pupas, ne dauziem mīļās Julgi Tai,tai. Grodi ar Lien, pelīte... atgādināja, ka arvien vel turpinās Veļu laiks.

 

Par fotoattēliem paldies Velgai Kūkumai - attēlu straume lūkojama šeit

Rudens zīmes - Saule Jumī, Rudenī

Rudens saule brien jūŗā tumšzilā,
Kalnā galā Uguns deg
Dūmi kāpj debesīs –
Tiem dzirksteles mirguļo līdz
Ar citiem satikties – ar citiem dūmiem, dzirksteļu spietiem un domu miglojumiem.
Sasildītas dziesmas, sasildīti vārdi, domas un ilgošanās.
Sasildītas, liesmās atmodinātas tāltālas atmiņas.
Gadsimtiem senas atmiņas... Un arvien dzīvas.

Baltu Vienības uguns SAULIEŠU pilskalnā

22.septembris - Baltu Vienības diena

 Gunta Saule,
Latviskās Dzīvesziņas centra ZALTIS valdes priekšsēdētāja

Jau kopš 2000.gada Latvijā un Lietuvā 22.septembris tiek atzīmēts kā Baltu Vienības diena. Lēmums par tās ierakstīšanu atzīmējamo dienu kalendārā pieņemts Latvijas un Lietuvas parlamentos 2000.gada 18.maijā. Baltu vienības dienas būtība sākotnēji bija veicināt latviešu un lietuviešu, šodien pasaulē vienīgo baltu valodu runātāju, tuvināšanos un draudzību, kā arī sekmēt visu to, kas vieno Latviju un Lietuvu.

Uguns Svētbrīdis Daugmales pilskalnā

 BALTU KULTŪRAS MANTOJUMA DAUDZINĀJUMS –

UGUNS SVĒTBRĪDIS DAUGMALES PILSKALNĀ

2012.gada 9.septembrī plkst. 15.00

 >>>|||<<<

Svētbrīdi vada Katlakalna folkloras kopa RĀMUPE

Piedalās Daugmales LĪVES, Olaines DZEDZIEDA, Ceraukstes LAUKAM PĀRI, SVĒTES kopa un citi.

  

Pēc Svētbrīža pulcēsimies kopējam mielastam.

Sadziedāšana un sadejošana Daugmales pamatskolā

Senās Uguns nakts Salacgrīvā

Aicinām pievienoties!!! - pulciņš Katlakalna kopas RĀMUPE ļaužu sestdienas, 25.augusta, pievakarē dosies uz Salacgrīvu, kur kopā ar vietējo CIELAVU svētīsim Seno uguns nakti. Labprāt aicinām līdzbraucējus
Esam iecerējuši izbraukt sestdienas pievakarē, ap plkst. 16.00-17.00 (no Rīgas)
Salacgrīvā vispirms dosimies uz naktsmājām Kraukļos (Svēciemā), kur atstāsim mantas un noturēsim īso Vakara cēlienu.
Pirms deviņiem dosimies uz Salacgrīvu, kur tiks kurinātas ugunis un notiks Seno uguņu rituāli un Uguns Māras daudzināšana
Kad atgriezīsimies (tas būs vai nu pusnaktī vai vēlāk) - varēsim iet pirtiņā vai doties uzreiz pie miera - kā nu katrs vēlēsimies.
No rīta pabrokastosim un iepazīsimies ar Svētupes apkārtni un aizdosimies līdz Lībiešu upuralām.
Pa ceļam uz mājām esam iecerējuši papriecāties par Vidzemes akmeņaino jūrmalu, Liepupi un citām vērtīgām vietām
Kopējās izmaksas - ~15,- (pirtiņa+nakšņošana+buss)
Pieteikšanās līdz OTRDIENAI - dalības naudas iemaksa Ls 5,- līdz ceturtdienai, 23.augustam

Senās uguns nakts

Augusta pēdējās nedēļas nogale jau kopš 1992.gada ir Senās Uguns nakts. Tā ir it kā jauna paraša, jauna vēlme daudzināt vasaras aiziešanu un jūŗas klātbūtni. Mēs esam tiklab jūŗas kā uguņu tauta. Mēs daudzinām un priecājamies par to, kas mums apkārt. Un tai pat laikā tā atgādina par seniem notikumiem un senām, savulaik svarīgām un tautai nozīmīgām lietām.

Jau pirms daudziem gadu tūkstošiem Baltijas, Litorīnas jeb Aistu jūŗas krastos nonāca mūsu, baltu un citu seno cilšu, ļaudis un atrada šīs zemes par dzīvošanai labām. Jūŗa mums allaž bijusi līdzās. Jūŗa arī ir mūsu māmuliņa, kuŗai izlūdzamies pasargāšanu un uzturu un jūŗa ir mūsu upju māte:

Dzimšanas dienā pie VECSAULES Vecsaulē

Tai sestdienas pēcpusdienā 11.augustā, kad pāri Ķekavai nēsājās smagi lietus mākoņi, neliels, bet draudzīgs un iedvesmots RĀMUPES kopas pulciņš devāmies dziļāk Zemgalē - līdz ar citām kopām svētīt  Bauskas novada Vecsaules kopas VECSAULE 30.dzimšanas dienu. Viesu pulkā bija arī citas Zemgales kopas - gan Ceraukstes LAUKAM PĀRI, gan Jelgavas DIMZĒNS līdz ar azartisko Veltu Leju - viņi mūs jau pašā svētku sākumā, VECSAULEI labu vēlot ieritināja Līkumdancī, gan kaimiņi svitenieši, gan arī Tukuma puses MILZKALNIEKI, kuŗi vecsauliešu draugu pulkā ir gluži jauniņie - kopš pagājušās ziemas, kad tieši Tukuma pusē norisinājās Starptautiskais Masku tradīciju festivāls, - un, protams, arī Vecsaulē jau sen mīļie draugi no pārrobežas brāļu tautas - lietuvieši, Radvilišku kopa AIDIJAS.

Mīļās Māras svētki Bitēs

Mīļā Māra maizi cepa
Uz deviņi liepu lapu;
Dod, Māriņa, tās maizītes,
Lai nevīta man sirsniņa.

Klāt Lielās Māras svētīšnas laiks, laiks, kad īpaši daudzināma Māra. Ar uguns kuršanu, ar graudu un izaugušās ražas daudzināšanu. Ar pateicību Mārai, ar pateicību ne viemēr ārēji redzamajām dabas būtnēm, kas mīt it visur mums apkārt - mežos, pļavās, tīrumos. It visa pasaule ir Māras bērnu pasaule. Mēs jūtam ik mirklī Māras klātbūtni un gādību par mūsu dzīvēm, par mūsu ikdienu.

Jaukā Vasaras skola Medus zemē

Augusta pirmās nedēļas nogale RĀMUPES kopai un draugiem pagāja jaukā, skanīgā un iedvesmojošā Notikumā. Sabraucam savā Otrajā Vasaras skolā Medņevā. RĀMUPES ļaudīm piepulcējās arīdzan citi - mūsu draugi un domubiedri gan no citām Rīgas kopām, gan reizumis no Liepājas.

Otrā Vasaras skola Medņevā

Jau otro gadu pēc kārtas augusts izrādās mūsu kopas un draugu Vasaras skolas laiks. Jau otro gadu pēc kārtas viesosimies Medņevā, kur klausīsimies un sadziedāsim ar Viļakas, Medņevas un Rekovas diži labajiem dziedātājiem.

Braucēji no Rīgas puses - droši vien rēķināmies arī ar degvielas izmaksām - tie, kuŗi brauc ar saviem auto un brīvām vietām - piedāvā savu atbalstu līdzbraucējiem un sadala nobrauktās naudiņas.

Līdzbraucēji piesakās līdzbraucējos!
Piesakoties (e-pastā saulegunta@gmail.com vai pa tālr.: 28846708) atceramies arī pieteikt, vai ēdīsim arī gaļu, vai nē - tas ļoti svarīgi mūsu saimniecei - ja atceramies no pagājušā gada - ēdināšana bija karaliska:)
 * Tie, kuŗi pagājušā gada Medņevas Vasaras skolā nebija - te var ielūkot, kā mums tur jauki un radoši klājās: http://kalnakopa.blogspot.com/2011/08/vasaras-nometne-medneva.html 

Tālāk lasāma mūsu šīgada trīs dienu gaŗā Medņevas Vasaras Skolas programma: 

Nāk Vasaras Māra

Liepu mēnesis aizrit – tam līdzi esam izstaigājuši Balticas ceļus, esam izvirpuļojuši Mālu rotācijā. Tie tādi koši un vareni svētki – Starptautiskais Folkloras festivāls jau 25. kopš sākumiem 1987.gadā un Starptautiskais Podnieku festivāls, šogad trešais un šai reizē Katlakalna Svilpaunieku bazārā pie Zvanītājiem. Tiem laimējās un mums arī. Tiem laimējās šai gadā viesoties mūspusē - caurtecēt Ķekavas novadam. Pa upju un bruģa ceļiem, pa mākoņu un lietus ceļiem. Un mēs tiem līdzi un tiem līdzēdami notikt.

Liepu mēnesis aizrit un tomēr ... Vai pilsēta jau aizmirsusi liepu ziedu smaržu un vai lauku un pļavu ieloki mežmalās un pakalnos aizmirsuši bišu sanoņu un medus smaržu? Taču nē! Pilsētnieki ik palaikam vēl uzvirmo atmiņu albumos un atmiņu stāstos par Balticas svētku Satikšanos, sadejošanos un kopābūšanu, un par liepu smaržu Rīgā, un lauku - puķu, bišu, mālu, govju un upju bērni - to visu – liepu ziedēšanu un bišu sanoņu pļavās - vēl pārpārēm bauda.

Liepu mēnesis iet caur Latviju ziedēdams, Pērkoņos ducinādams, smaržodams un varvīkšņainās lietus lāsēs pār Zemi izlīdams. Mīļā Māŗa rimti pārstaigā rudzu druvas, leknas vārpas noliekdama un to briedumu veicinādama. Nav vairs tālu... drīz pirmie šīsvasaras rudzmaizes klaipi sāks galdā smaržodami smaržot - Vasaras Māŗa jau lūkojas pār kalniņu, caur jūras līkumiem saulei līdzi tecēdama, un lietus mākoņos vērdamās. Māra zina – tur auglība līst pār zemi, tur Pērkons dzelžu rumakos pār debess jumu brāžas un Vēja māte ar saviem brašiem dēliem runājas. Jau  Jumis drīz ielūkosies klētīs un rijās, - vai tās gatavas jauno ražu sagaidīt. Rimti, Māras acīm mūso vērdamās, iet vasara pār Latvijas zemi, rimti un brāzmaini, drīz raža nāks, drīz pirmie, Vasaras ražas svētki būs klāt, kad varēsim jau savos pavasara sējumos drošāk ielūkot un ciešāk nojaust, ko tad tie būs mums nesuši. Kāds tad būs pavasarī sētā guvums. Mēs gaidām ar prieku un nepacietību Jumi sētā, druvā, tīrumā. Un Vasaras Māŗu zilpelēkos lindrakos, zeltainām bārkstīm rotājušos... Ko tad darīt mums viņu sagaidot - vīt vārpu vainagus un prasties viņu savā sētā godam saņemt,  dižu mielasta galdu klāt, savus draugus kopā aicināt un ar Māŗas devumu mieloties.

Vasaras Māra ir pirmie ražas svētki gadā. Mūslaikos viņs daudzināšana saplūdusi ar Saimnieču un Saimnieku dienām - ar dienām, kad svētām Jēkabus un Annas un dižojamies ar jauno kartupeļu smaržu, ar maigajiem diļļu aromātiem un gurķu zaļumu šķīvjos.

Tradicionāli laiks no Vasaras Saulgriežiem līdz Rudens vienādībām tiek dēvēts par Siena laiku. Mēnesi – no viena jaunā (pēc Vasaras vidus svētkiem ieraudzītā) Mēness līdz nākamajam – ir Liepu mēnesis un nākamais, - Rudzu mēnesis. Vasaras Māra ir ar Uguns pirmelementu saistīta Māra, jo sēklas, graudi ir uguns pārvaldībā – lai tās izristu auglībā, tām jāvienojas un jāiedvesmojas no uguns. Tālab mūsu Vasaras Māŗa priecāsies par uguni tavā svētuguns kalnā vai citā svētvietā, kur kopā ar savējiem to degsi, un par ļaudīm, kas viņas veikumam teiks pateicības zintis un izdejos Vasaras pilnbrieda dejas. Vasara Māŗa ir Vasaras ražas svētki, kas gada ritējumā svētami pusceļā no Jāņiem, Vasaras saulgriežiem līdz Apjumībām. Līdzīgi kā citi starpsvētki, arī Vasaras Māŗa ir brīvāka un neprasa precīzu svētīšanas laiku. Tos var svētīt otrajā Pilnmēnesī pēc Jāņiem, kas šogad ir 2.augustā, bet var arī skaitīt 45 dienas no Vasaras vidus punkta un tad tā būtu 5.augusta nakts. Var arī ielūkoties tajās sajūtās, kas runā mūsos pašos vai svētīt to atbilstoši mūsu patreizējām iespējām. Vasaras Māŗa jau aizlaikiem tāda bijusi, jo ir svētāma pašā vasaras darbu spelgonī.

Mēs, Rāmupes ļaudis un mūsu draugi Vasaras Māru sagaidīsim ar maizes cepšanu Vēršukalnā Viļakas puses Svilpovā pie Annas Strupkas, ar sadziedāšanu Medņevā, Upītē un Rekovā. Un, atgriezušies no mūsu Vasaras skolas, turēsim kopīgus Māŗas godus.

Lai mums darbīgs un smaržains Vasaras Māŗas gaidīšanas un svētīšanas, vasaras ražīguma daudzināšanas laiks.

Māla rotācija kopā ar Vecsauli un Ķekavas Klabatām

Godam koši un jo aizrautīgi un sirsnīgi izskanējusi sestdiena Katlakalnā - mūsu, RĀMUPES sadarbības pasākums - sadziedāšanās un sadejošanās ar  Bauskas puses kopu VECSAULE un Ķekavas kapelu KLABATAS Starptautiskajā Mālu rotācijas festivālā Svilpaunieku bazārā Katlakalna Zvanītājos.

Albums, kuŗu varam saveidot pateicoties atsaucīgajiem vecsauliešiem, lūkojams šeit

Bijām Balticā, būsim Podnieku svētkos

Iedziedam saulrietu Koknesē

Mūsu kopas pirmā kopīgā BALTICA, Baltijas valstīs dižākais Starptautiskais folkloras festivāls, izskanējusi. Nu tā tik mūsu atmiņās, pieredzes atspulgos un bilžu albumos. Vēl jau tās jūtas un emocijas, kas Balticas laikā dzimušas, ir tepat, te dzīvas. Un arī ... dzīve rit savu gaitu tālāk - nu jau ar atkal arī šādu pieredzi, ar zināšanu par to, kas ir Baltica. Mēs dodamies tālāk, uz citu festivālu, uz Trešo starptautisko Podnieku festivālu, kas Katlakalna Svilpaunieku bazārā, podnieku sētā Zvanītāji norisināsies šīsnedēļas nogalē, no 12.-15.jūlijam - ar visdažādākajām nodarbēm - būs gan podu iekšālikšana cepļos, gan svinīga laukāņemšana, gan visdažādākās izstādes un podu izrādīšana, arī kopīga un atsevišķa dziedāšana un muzicēšana, kāds dancis un rotaļa. Mēs, kopa RĀMUPE arīdzan būsim. Un vēl arī Ķekavas kapela KLABATAS un kopa no VECSAULES. Būs visiem jauki:)

Par Podnieku svētkiem vairāk var lasīt Ķekavas novada Kultūras aģentūras e-vietnē

RĀMUPES pirmā Baltica izskanējusi

Iedvesmojoši, skaisti, skanīgi, saulaini ... tās ir īstās Balticas sajūtas mums: neliels fotoalbums pagaidām skatāms šeit (par to paldies Velgai Kūkumai Ķekavā un Vidvudam Medenim Skandiniekos)

Ķekavā

Ķekavā

Madonā

Baltica - 2012. Atklāšanas diena

Rīts sākās saulaini, ar ceļu cauri rīta Rīgai, ar ceļu uz Latvijas Valsts prezidenta pili, kur bija aicināti visu Folkloras kopu vadītāji, festivāla rīkotāji un viesi. Tā bija iedvesmojoša tikšanās ikkatram - atkal ieraudzīt savējos, kuŗi, kā suitu Leimane Ilga sacīja - visi ir pazīstami, visi ir mīļi, tas nekas, ka vārdus ne vienmēr zin un atceras. 

Mazu video no šīs tikšanās var redzēt šeit - patiešām, Nedomāju, necerēju šai vietā gavilēt

Attēlā: Latvijas Folkloras kopu vadītāji, Festivāla rīkotāji un viesi Rīgas Pils dārzā, pieņemšanā pie Valsts Prezidenta Andra Bērziņa

CEĻŠ. Baltica - 2012 Ķekavā un citviet. Dienasgrāmata

Arvien tuvāk nāk Baltica – Starptautiskais Folkloras festivāls Baltijas valstīs, kam jo cītīgi gatavojušās daudzas Latvijas, kaimiņvalstu Lietuvas un Igaunijas, un arī citu zemju viesu kopas – dziedātāji, muzikanti un dejotāji no it visiem Latvijas novadiem, no daudzām un dažādām pasaules zemēm un tautām ļaudis vēlējušie nonākt šai vasarā Latvijā.
Laiks no 5.-9.jūlijam būs Festivāla BALTICA-2012 skaņu un koši tērptu ļaužu, skanīgu dziesmu, raitu deju soļu, kokļu, stabuļu, tauru, vijoļu un dūdu, un citu mūzikas instrumentu pieskandināts Rīgā, Turaidā, Ikšķilē, Koknesē un Madonas novada pagastos. Jā, arī Ķekavā viesosies šīgada, Vidzemes novada Baltica, kuŗā sanākušie ļaudis izdziedās CEĻU – Ceļus Latvijā un pasaulē, darbos ejot un dzīvi dzīvojot. Ceļus, pa kuŗiem mēs savus ļaudis – saimes un dzimtas ļaudis, savus draugus esam prom no Latvijas vadījuši, ceļus, pa kuŗiem mēs viņus atkal saucam un gaidām atpakaļ mājās. Mēs izstaigāsim gan darbu un dziesmu, gan sievu un vīru, gan dzīves un mūža, gan saules un pasaules ceļus. Arī Ķekavā. Pie mums 8.jūlijā viesosies un Dižkoncertā dziedās, spēlēs un dejos trimdas latviešu folkloras kopas – DAINA no Omskas, DZĒRVES no Luksemburgas, DŪDALNIEKI no Ziemeļanglijas Rietumjorkšīrā, RĒVELE no Tallinas, no Amerikas kontinenta pat divas kopas Vašingtonas SUDRABAVOTS un Mineapoles TEIKSMA un Latvijas kopas - Rīgas GRODI, SKANDINIEKI, LAIVA, TROKŠŅU IELA, BUDĒĻI un SAVIEŠI, Ogres ARTAVA, RUCAVAS Etnogrāfiskais ansamblis un mājinieki, Ķekavas novada Katlakalna RĀMUPE

Stāstus par mūsu Ķekavas Balticas koncerta Latvieši pasaulē, pasaule latviešos viesiem lasiet mūsu lapas sadaļā Baltica - 2012 - viesu kopas un Ķekavas novada Kultūras aģentūras e-vietnē. Rakstīšu arī par to, kur un ko Balticā darīs Katlakalna kopa RĀMUPE

Katlakalna folkloras kopa nu ir RĀMUPE

Pavilkdama es dziedāju, pavilkdama gavilēju;
Pavelc mani, tu, Laimiņa, labu ļaužu maliņā.
Rāmi, rāmi es dziedāju, vēl jo rāmi gavilēju,
Rāmi bija tie ļautiņi, kas balsā remdējās.

Izrādās jauši vai nejauši šādi es tiku ierakstījusi mūsu kopas pirmās tikšanās aicinājumā. Nu esam nonākuši līdz kādam jaunam pakāpienam vai jaunam pagriezienam kopas dzīvē : kopš šīgada ielīgošanas meistarklases Rīgas Bastejkalnā nu mums ir vārds - esam Ķekavas novada Katlakalna folkloras kopa RĀMUPE.

Šai zīmīgajā reizē mūs koši iebildēja jaukais fotogrāfs Aldis Jonikāns. Attēlu krājums skatāms šeit

Katlakalna RĀMUPE līdz ar citiem Ielīgošanā Bastejkalnā

Nav vairs tālu Jāņu diena - jau gaisā un saulē arvien vairāk mirdz Jāņu gaismas, atskan līgotnes vietumis kalnos un lejās, saiņos tiek sieti sieri, rūgst miestiņš, pļavās ne tikai gireze griež, bet arī ziedošo puķu krāšņums žilbina acis un mirdzina prātus.

Vietām ļaudis sauc kopā atkal Jāņu dziesmas, rotaļas un dančus mācīties, vainagus vīt un citas Jāņiem nepieciešāmas prasmes apgūt. Vieni atceras, ko citiem gadiem jau iemācījušie, kas gadu nav lietā likts, tas jāatgādina i pašam, i citiem, kāds cits tās tieši šogad mācīsies un apgūs kā gluži jaunas un līdz tam nezināmas.

Jau vairākus gadus Rīgas Bastejkalnā kādu dienu pirms Vasaras Saulgriežiem notiek kopīga IELĪGOŠANA. Arī šogad būs tāpat - sabrauks folkloras kopas no malu malām, Rīga atkal smaržos pēc ozolu zariem, jasmīnu ziediem, pēc papardēm, - pilsētā ienāks Jāņi.

Otrdien, 19.jūnijā no 18.00-21.00 Rīgas Bastejkalnā notiks IELĪGOŠANA RĪGĀ. Katlakalna folkloras kopa RĀMUPE arīdzan tur būs - līdz ar Rīgas GRODIĖM, VILCENĒM, IĻJINKAJU PJATŅICU, BERENDEJKU, VILKAČIEM, DANDARIEM, KRULLU, RIJU, RĪGAS DANČU KLUBU, MASKAČKAS SPĒLMAŅIEM un KARAGOD, ar Salacgrīvas CIELAVU, Saulkrastu DVĪGU.

Laipni aicinām arī TEVI, kam gribas Jāņu sajūtās ieiet:) LĪGO!

Katlakalna kopa Daugmales pilskalna svētkos

Katlakalna folkloras kopas dalībnieki

KURTOVE no Kurtuvēniem

Iedziedājuši savas apsveicināmās dziesmas Daugmales multifunkcionālajā centrā Daugmales pilskalna svētku Atklāšanas ceremonijā, mēs Katlakalna folkloras kopas dalībnieki devāmies uz pašu Daugmali, ielūkot, kā tad kalns sagatavojies svētkiem, kā tur jūtas ļaudis un sastapām viesus no visdažādākajām vietām, kur ļaudis pulcējas izzināt savas tautas seno vēsturi. Sajūsminājāmies gan par Vējiem kabatā, gan leišu KURTOVAs no Kurtuvēniem, gan Rīgas LAIVAS dziesmās skandēto vasaru, cilvēku dzīvi un paradumiem.

Albumu, lūdzu skatiet šeit

Ziedu Laiks. Kas piederas tam?

Agri rīti un vēli rieti. Dienas tik gaŗas un ēnas arvienu īsākas. Saule debesu kalnā arvienu augstāk. Ziedu laiks, Ziedu pilnmēness, Ziedu mēnesis iet pār Latviju – ziedēdams, gan ceriņos, gan jasmīnos, gan smilgu sudrabā, gan mežrožu un maijrozīšu reibumā. Jā, pasaule vārdā Latvija zied un smaržo. Rīta un Vakara zvaigznītes mūs sveicina kā arvien, kā katru gadu, un ziedēšana un smaržošana tāpat. Tā mūs pamazām vien ienes vasaras pilnziedā, plauksmes pilnībā. Jau pamazām vien un gandrīz nemanāmi rotāšanu nomaina līgošana.

Ceriņu sadziedāšanā Pārogres Lazdukalnā

Jo koši ziedot kastaņu svecēm un mirdzot un smaržojot ceriņu zilumam, sārtumam un baltumam, jo jasmīnu kaislo un reibinošo ziedēšanu gaidot, mēs Katlakalna folkloras kopa tai svētdienas pusdienā devāmies viesos pie netālajiem kaimiņiem, uz Ogri. Turpu bijām aicināti līdz ar citiem iedziedāt, ierotāt un iedejot Ceriņu sadziedāšanās svētkos, kas notiek jau kuŗo gadu pēc kārtas Lazdukalna parkā. Tautā to itin bieži dēvē arī par  Špakovsku parku. Un to iekārtojusi un kopj Benita Špakovska kopā ar savu dzīvesdraugu Jāni. Gan parks, gan sadziedāšanās Ceriņu ziedēšanas laikā ir Benitas pašas un viņas folkloras kopas ARTAVA lolots Notikums.

Šogad jaukajos Ceriņu sadziedāšanās svētkos tikām ieaicināti arī mēs katlakalnieši. Tad nu kopā ar Ogres ARTAVU, Ādažu SAULGRIEŽU muzikantiem, Rīgas SILAVOTIEM, Ogres danču kluba danču vedējiem un citiem rosīgiem un dziedāšanā un dejošanā svaidītiem ļaudīm dziesmās un dejās vadījām jauku un saulainu svētdienu. Tikām Uguns mātei ziedojuši mūsu tautas spēku un radošo ikdienu  piesaucot un daudzinot, parku izstaigājuši un apdziedājuši, un arī vēl dažu labu dziesmu no sava dziesmu kamola ritinājuši.

Kaut kas no Ceriņu sadziedāšanas redzams še, mūsu bilžu albumā,

Mūsu sirsnīgs PALDIES Aijai Vitmanei par emocionālu atbalstu un smalku iedvesmojumu, par kārumiem un stiprinājumu! Un PALDIES arīdzan šoferītim Aivaram!!!

Ziedu laiks. Vasarsvētki Pārogrē

Muzeju nakts attēlu straume

Gan Sējas, gan Ziedu laiks jo košs, - viss reizē notiek. Māte Daba, mīļā Māŗa plauksmes svētkus svēta. Un mēs, Katlakalna kops tai līdzi. Nupat esam Muzeju nakti ar jūŗas un upju, ūdens, un pavasaŗa laika dziesmām iedziedājuši, un senās un mūžīgās baltu cilts sākotni un nākotni iedziedājuši, esam uguni kūruši un latvju zemes pakalnus un ozolus daudzinājuši. Tādi ieejam pavasaŗa ziedošajā mirdzumā. 

Esam ceļā uz Balticas 2012 festivālu, esam atkal jaunotā iedziedāšanās jūsmā - svētdien, 27.maijā svētīsim vēl vienus ziedēšanas svētkus Pārogrē, ARTAVAS kopas aicināti, Špakovsku parkā  - vai Lazdukalna parkā - atkal ar skanīgumu, atkal ar rotāšanu, atkal ar ziedēšanas slavināšanu, atkal ar draugiem un domubiedriem satikušies un līksmībā ļāvušies.

2012.gada 27.maijā plkst.13.00 VASARSVĒTKI LAZDUKALNOS  (Špakovska parkā, Pārogrē)
Ceriņu balle.
* sadziedāsim
* sadancosim
Kopā ar Ogres danču klubu un folkloras kopām.



Lai sasaucamies, lai dziedam!!!

Laipni aicinām būt kopā ar mums!

Ūsiņu ugunskuri ievada SĒJAS laiku. Muzeju nakts Ķekavā

Sējas laiks sākas pēc tam, kad iekurināti pirmie Ūsiņu ugunskuri. Kad noducinājis pirmais pavasaŗa pērkons. Kad govis ganos un zirgi pieguļā, kad jo skanīga pakalnu galos atskan rotāšana – kā  ieva pret ābeli ziedēdama, tā māsa pret māsu pārnovados rotādamas. Tāds laiks. Ūsiņam ir ne tikai diži rati, kuŗos sauli kalnā vest, bet arī tā atslēga ar ko atslēgt vasarai vārtus. Burvīgais Ūsiņa laiks ir klāt, kad no zemes lien laukā mazas zaļas „ūsiņas” un top arvien zaļākas – to pamana pat tie, kam nav pieguļā vedamu un sargājamu zirgu un birztalu piemalēs ganāmu govju, kam nav mazo ganiņu un kuŗu vecāki jau aizmirsuši ganu rotaļas, sasaukšanās prasmes un to, kā govju ganāmais pulks tuŗams kopā. Tā romantika, un tas skarbums aukstā rasā agrā rītā, zaļā pļavā būt – tas mums zudis. Bet mums ir citas pavasaŗa izpausmes baudāmas un jaušamas.

Trīs krāsas un trīs Latvijas dārgumi

Kā par Muzeju nakti vēsta tās e-lapā:  //www.muzeju-nakts.lv/  Ar ilgu un cerību zilo krāsu 2012.gadā uzsākam Muzeju nakts trīs gadu ciklu, kas noslēgsies 2014.gadā, kad Rīga būs Eiropas kultūras galvaspilsēta un kā Latvijas kultūras simbols tiks godināts dzintars.

Muzeju nakts ciklu veidos trīs krāsas un trīs Latvijas dārgumi - zilā jūra, zaļais mežs un sarkanais dzintars. Trīsgadu cikls tematiski iezīmēs dzintara tapšanas ceļu, vienojot jūru ar mežu un brīnumaino saules akmeni – dzintaru. Lai spētu saredzēt dzintara mirdzumu, ir jāpazīst priežu meža versmainā vasaras smarža, jūras viļņu draudīgās vērpetes un mūžīgās tālumu ilgas.

Katlakalna folkloras kopa arī jūs aicina uz Muzeju nakti pie Ķekavas Novadpēniecības muzeja (Doles Tautas nama, Rīgas iela 26), sestdien 19.maijā plkst. 20.00, kur mēs senās un jaunākās dziesmās izstāstīsim savu Baltijas jūŗas krastā mītošās tautas jūŗas, upju un ūdeņu stāstu.

Klāt ŪSIŅI

Klāt laiks, kad Saule ieiet vasarā, Dainās vēstīts par kumeļiem, kuŗi Sauli ved kalnā un arīdzan par tādiem, kas no jūriņas izpeldējuši, diži segloti zelta segliem un sudraba pavadām, un viss debess jumols ar savām zvaigznēm to gājumā atmirdz - tādi ir Saules vedēji kumeļi, kas zemes malu zin un jūŗas dziļumu pazīst, kas ziemā jūŗā peld, un vasarā zaļas birzis loka - un Ūsiņu laiks apliecina to brīdi Zemes ripojumā, kad zaļās birzs laiks pilnam iestājies, kad kumeļi ar savām sudraba pavadām un Sauli seglos ir no jūŗas laukā kāpuši un zemi pārstaigā, zālei zaļumu dāvādami un zemei auglību nesdami. Un vē ir stāsts par to, ka, ja tu vēlies līdzi Saules vedībās jāt, tad arī tev savs kumeļš tikpat grezni jāseglo un tad Saule un Mēness ir tie, kas tavam lūgumam paklausīs un tev dos gan tos zelta seglus, gan sudraba iemauktus, gan zvaigžņu pavadiņas - tik īpaši ir izstāstīts šis brīnumainais stāsts par mūsu sadarbību ar Visumu, ar zvaigzņu klaidu un Saules un Mēness ritējumu, par to, kā mēs Kosmosa ritmā iekļaudamies, ar savu dzīvību esam ar Visuma dzīvības ritmu vienā elpojumā.

Mums ir stāsti un atmiņas par to, kā savulaik latvju zemes pļavās deguši Ūsiņa daudzināšanas ugunskuri, kad pāri pavasaŗa zemei klājusies migla, tumsa un nakts un tajā zuduši kumeļi, un kā tie, tumsai un miglai zūdot, gaismas spirgtumā atkal atradušies. Un tad mēs varam domāt, ka mūsu Dainas ir tik vieds stāsts, pamācība un palīgs ar Visuma elpu saelpoties vienā un tādā saskaņā mēs varam sajusties laimoti.

Foto: Valdis Shleiners

Un tagad atkal - ir klāt laiks, kad vakaros sadzirdami Ūsiņa soļi, - viņš staigā un aprauga savus kumeļus un nes svētību to ganītājiem. Ūsiņa uguns ir uguns pļavā, un arī dievišķā uguns mūsu sirdī un apziņā. Arī to dzīvības liesmu sargā Ūsiņš, to pārstaigā Dieviņš - padomāsim, kas ir tie pieguļnieki mūsos, kas Ūsiņa uguni kur un tai ziedo, kas Ūsiņa uguns dzīvību līdzsargā. Un atceramies, ka kumeļš ir arī tas, kuŗš līdz mums nogādā Dieva spēku. Tāpēc mums svarīgi kumeļus daudzināt

Gunta Saule

Latviešu tradicionālā deja



Kopbilde (autors: Ernests Spīčs)

Dzīvesziņas sarīkojums, kas bija veltīts latviešu tradicionālajai tautas dejai norisa itin jaukā un pavasarīgā vakarā. Piektdienā, 13. aprīlī, kad debesis bija pavasarīgi veldzējoša lietus pilnas un dāsnas, liedamas maigās lietuslāses izsalkušajai zemei, mēs Katlakalna Tautas namā sanācām sadejot.

Un klausīties deju zinātāja Ernesta Spīča pieredzes stāstus, stāstīdami, Ernesta aicināti, paši savus, līdzi un kopādejodami, Rozītes kokles un dziedāšanas vesti.

Attēlu stāsts, Ķekavas Kultūras aģentūras fotogrāfes Velgas Kūkumas sarūpēts: tas skatāms šeit

Ziņa no Rīgas Apriņķa laikraksta

No www.aprinkis.lv: Agnesses Dzenes saruna ar Guntu Sauli un Valdi Celmu

Foto: J.Jasjukēvičs

Kad kalendārā tuvojas Lieldienas, svētki dabā ir jau garām, saka latvju rakstu zīmju pētnieks Valdis Celms.

Lielā diena bijusi pavasara iestāšanās dienā 21.martā, tomēr zinātāji saka – pielāgojoties dabas ritmam, pavasara sākšanos vēl var pagūt noķert.

V.Celms stāsta, ka Lielo dienu nosaka pēc saules gaitas, kad diena kļūst garāka par nakti. Parasti tas ir ap 20., 21. martu. "Tas ir astronomiski noteikts laiks. Pamats citām tradīcijām, kuras atzīst gaismas dievišķo būtību un ar gaismas atnākšanu saistītās pasaules atjaunošanās universālo būtību," skaidro V.Celms.

Viņš uzskata – tradīcijām, ko ierasts darīt kristīgās pasaules Lieldienās, piemīt lielāks spēks, ja tās veic pavasara saulgriežos. "Tad vienotība ar pasaules dievišķo būtību ir daudz lielāka. Tas ir apmēram, kā vakarā laikus ejot gulēt, no rīta varam moži un priecīgi celties, bet, ja nokavējam īsto brīdi, tad slikti guļam un visa nākamā diena – samocīta. Tāpat Lielo dienu nevajag palaist garām," skaidro V.Celms.

Pavasarim mosties ar saullēktu

Viena no Lielās dienas tradīcijām vēsta, ka līdz ar saullēktu mostas arī lācis un "tiem, kas noguļ saullēktu, lācis atdod savu miegu", skaidro Katlakalna folkloras kopas dalībniece un latviskās dzīvesziņas centra "Zaltis" valdes priekšsēdētāja Gunta Saule. Svarīgākā Lieldienu tradīciju esot tieši saullēkta sagaidīšana. "Tas nav kā Jāņos, kad visu nakti jābūt augšā. Lieldienās ir svarīgi piecelties pirms saullēkta un to sagaidīt," paskaidro folkloras kopas dalībniece.

Sulu mēnesis

Šķiet, nupat tik sācies pavasaris. Vēl kādam šķiet, ka tas vēl aiz kalniem - jo Latvijas zemi pārstaigā puteņi, auskti vēji, salti lieti, krusa un pērkona dārdi nelaikā.

Taču - Lielās dienas rīts svētīts, kļavu saulas dzertas, bērzu sulas tek pilnā sparā, Sulu mēneša jaunmēness jau pusē. Tas nekas, ka kalendārā lasām, - aprīlis nupat tik sācies. Saules iezīmētos gada ritus un gada norises dabā un ļaudīs atskaitot un vērojot mēs neskatāmies tajos kalendāros, pie kuŗiem mūsdienu kalendāru salicēji mūs pieradinājuši. Un būtībā tie ir tādi "vienošanās kalendāri", "sarunāti" - mēs esam sarunājuši, ka skaitīsim dienas un mēnešus šādi, bet tie nekā dabas norisēm neatbilst.

Bet mums ir pavasaris agrais pilnā sparā - koki grib dzīt pirmos agros lapu un ziedu pumpurus, ziedu un zāles asni spraucas no zemes, gājputni atgirežas. Lai arī mazliet saltuma ietramdītas, pabailīgi, tomēr skan jau vēlo vakaru meža strazdu dziesmas un kaiju klaigas, priecīgās zosu dūdas atgriežoties.

Ir stāsts (ticējums), ka 1.aprīlī stārķim jābūt jumtā (vai bija? vai kāds pamanīja?) Auksti... Vēl salst, bet upes iziet no krastiem un ledus kalni jūrā pamazām zūd. Lēnām, lēnām siltums nāk.

Jau it drīz varēsim ierotāt pavasari skanīgos pakalnos, ziedošos pumpuros...

Dzied, māsiņa, tu pret mani,
Es pret tevi gavilēju...